TITUS
Vatsyayana, Kamasutra
Part No. 6
Book: 6
vaiśikaṃ
Chapter: 1
sahāyagamyāgamyacintā
gamanakāraṇaṃ
gamyopāvartanaṃ
Sentence: 1
veśyānāṃ
puruṣādʰigame
ratir
vr̥ttiś
ca
sargāt
/
veśyānāṃ
puruṣa^adʰigame
ratir
vr̥ttiś
ca
sargāt
/
Sentence: 2
ratitaḥ
pravartanaṃ
svābʰāvikaṃ
kr̥trimam
artʰārtʰam
/
ratitaḥ
pravartanaṃ
svābʰāvikaṃ
kr̥trimam
artʰa^artʰam
/
Sentence: 3
tad
api
svābʰāvikavad
rūpayet
/
tad
api
svābʰāvikavad
rūpayet
/
Sentence: 4
kāmaparāsu
hi
puṃsāṃ
viśvāsayogāt
/
kāma-parāsu
hi
puṃsāṃ
viśvāsa-yogāt
/
Sentence: 5
alubdʰatāṃ
ca
kʰyāpayet
tasya
nidarśanārtʰam
/
alubdʰatāṃ
ca
kʰyāpayet
tasya
nidarśana^artʰam
/
Sentence: 6
na
cānupāyenārtʰān
sādʰayed
āyatisaṃrakṣaṇārtʰam
/
na
ca^anupāyena^artʰān
sādʰayed
āyati-saṃrakṣaṇa^artʰam
/
Page of edition: 306
Sentence: 7
nityam
alaṃkārayoginī
rājamārgāvalokinī
dr̥śyamānā
na
cātivivr̥tā
tiṣṭʰet
/
paṇyasadʰarmatvāt
//
nityam
alaṃkāra-yoginī
rāja-mārga^avalokinī
dr̥śyamānā
na
ca^ativivr̥tā
tiṣṭʰet
/
paṇya-sadʰarmatvāt
//
Sentence: 8
yair
nāyakam
āvarjayed
anyābʰyaś
cāvaccʰindyād
ātmanaś
cānartʰaṃ
pratikuryād
artʰaṃ
ca
sādʰayen
na
ca
gamyaiḥ
paribʰūyeta
tān
sahāyān
kuryāt
/
yair
nāyakam
āvarjayed
anyābʰyaś
ca^avaccʰindyād
ātmanaś
ca^anartʰaṃ
pratikuryād
artʰaṃ
ca
sādʰayen
na
ca
gamyaiḥ
paribʰūyeta
tān
sahāyān
kuryāt
/
Page of edition: 307
Sentence: 9
te
tv
ārakṣakapuruṣā
dʰarmādʰikaraṇastʰā
daivajñā
vikrāntāḥ
śūrāḥ
samānavidyāḥ
kalāgrāhiṇaḥ
pīṭʰamardaviṭavidūṣakamālākāragandʰikaśauṇḍikarajakanāpitabʰikṣukās
te
ca
te
ca
kāryayogāt
//
te
tv
ārakṣaka-puruṣā
dʰarma^adʰikaraṇastʰā
daivajñā
vikrāntāḥ
śūrāḥ
samāna-vidyāḥ
kalā-grāhiṇaḥ
pīṭʰamarda-viṭa-vidūṣaka-mālākāra-gandʰika-śauṇḍika-rajaka-nāpita-bʰikṣukās
te
ca
te
ca
kārya-yogāt
//
Sentence: 10
kevalārtʰās
tv
amī
gamyāḥ
---
svatantraḥ
pūrve
vayasi
vartamāno
vittavān
aparokṣavr̥ttir
adʰikaraṇavān
akr̥ccʰrādʰigatavittaḥ
/
saṃgʰarṣavān
saṃtatāyaḥ
subʰagamānī
ślāgʰanakaḥ
ṣaṇḍakaś
ca
puṃśabdārtʰī
/
samānaspardʰī
svabʰāvatas
tyāgī
/
rājani
mahāmātre
vā
siddʰo
daivapramāṇo
vittāvamānī
gurūṇāṃ
śāsanātigaḥ
sajātānāṃ
lakṣyabʰūtaḥ
savitta
ekaputro
liṅgī
praccʰannakāmaḥ
śūro
vaidyaś
ceti
//
kevala^artʰās
tv
amī
gamyāḥ
---
svatantraḥ
pūrve
vayasi
vartamāno
vittavān
aparokṣavr̥ttir
adʰikaraṇavān
akr̥ccʰra^adʰigata-vittaḥ
/
saṃgʰarṣavān
saṃtatāyaḥ
subʰaga-mānī
ślāgʰanakaḥ
ṣaṇḍakaś
ca
puṃ-śabda^artʰī
/
samāna-spardʰī
svabʰāvatas
tyāgī
/
rājani
mahāmātre
vā
siddʰo
daiva-pramāṇo
vitta^avamānī
gurūṇāṃ
śāsana^atigaḥ
sajātānāṃ
lakṣya-bʰūtaḥ
savitta
eka-putro
liṅgī
praccʰanna-kāmaḥ
śūro
vaidyaś
ca^iti
//
Page of edition: 308
Sentence: 11
prītiyaśo
'rtʰās
tu
guṇato
'dʰigamyāḥ
//
prīti-yaśo^artʰās
tu
guṇato
+adʰigamyāḥ
//
Sentence: 12
mahākulīno
viddʰān
sarvasamayajñaḥ
kavir
ākʰyānakuśalo
vāggmī
pragalbʰo
vividʰaśilpajño
vr̥ddʰadarśī
stʰūlalakṣo
mahotsāho
dr̥ḍʰabʰaktir
anasūyakas
tyāgī
mitravatsalo
gʰaṭāgoṣṭʰīprekṣaṇakasamājasamasyākrīḍanaśīlo
nīrujo
'vyaṅgaśarīraḥ
prāṇavānamadyapo
vr̥ṣo
maitraḥ
strīṇāṃ
praṇetā
lālayitā
ca
/
na
cāsāṃ
vaśagaḥ
svatantravr̥ttir
aniṣṭʰuro
'nīrṣyālur
anavaśaṅkī
ceti
nāyakaguṇāḥ
//
mahākulīno
viddʰān
sarva-samayajñaḥ
kavir
ākʰyāna-kuśalo
vāggmī
pragalbʰo
vividʰa-śilpajño
vr̥ddʰa-darśī
stʰūla-lakṣo
mahā^utsāho
dr̥ḍʰa-bʰaktir
anasūyakas
tyāgī
mitra-vatsalo
gʰaṭā-goṣṭʰī-prekṣaṇaka-samāja-samasyā-krīḍana-śīlo
nīrujo
+avyaṅga-śarīraḥ
prāṇa-vāna-madyapo
vr̥ṣo
maitraḥ
strīṇāṃ
praṇetā
lālayitā
ca
/
na
ca^āsāṃ
vaśagaḥ
svatantra-vr̥ttir
aniṣṭʰuro
+anīrṣyālur
anavaśaṅkī
ca^iti
nāyaka-guṇāḥ
//
Page of edition: 309
Sentence: 13
nāyikāyāḥ
punā
rūpayauvanalakṣaṇamādʰurya
yoginī
guṇeṣv
anuraktā
na
tatʰārtʰeṣu
prītisaṃyogaśīlā
stʰiram
atirekajātīyā
viśeṣārtʰinī
nityam
akadaryavr̥ttir
goṣṭʰīkalāpriyā
ceti
[nāyikāguṇāḥ]
//
nāyikāyāḥ
punā
rūpa-yauvana-lakṣaṇa-mādʰurya
yoginī
guṇeṣv
anuraktā
na
tatʰā^artʰeṣu
prīti-saṃyoga-śīlā
stʰiram
atireka-jātīyā
viśeṣa^artʰinī
nityam
akadarya-vr̥ttir
goṣṭʰī-kalā-priyā
ca^iti
[nāyikā-guṇāḥ]
//
Sentence: 14
nāyikā
punarbuddʰiśīlācāra
ārjavaṃ
kr̥tajñatā
dīrgʰadūradarśitvaṃ
avisaṃvāditā
deśakālajñatā
nāgarakatā
dainyātihāsapaiśunyaparivādakrodʰalobʰastambʰacāpalavarjanaṃ
pūrvābʰibʰāṣitā
kāmasūtrakauśalaṃ
tadaṅgavidyāsu
ceti
sādʰāraṇaguṇāḥ
/
nāyikā
punar-buddʰi-śīla^ācāra
ārjavaṃ
kr̥tajñatā
dīrgʰa-dūra-darśitvaṃ
avisaṃvāditā
deśa-kāla-jñatā
nāgarakatā
dainya^atihāsa-paiśunya-parivāda-krodʰa-lobʰa-stambʰa-cāpala-varjanaṃ
pūrva^abʰibʰāṣitā
kāmasūtra-kauśalaṃ
tad-aṅga-vidyāsu
ca^iti
sādʰāraṇa-guṇāḥ
/
Page of edition: 310
Sentence: 15
guṇaviparyaye
doṣāḥ
//
guṇa-viparyaye
doṣāḥ
//
Sentence: 16
kṣayī
rogī
kr̥miśakr̥dvāyasāsyaḥ
priyakalatraḥ
paruṣavākkadaryo
nirgʰr̥ṇo
gurujanaparityaktaḥ
steno
dambʰaśīlo
mūlakarmaṇi
prasakto
mānāpamānayor
anapekṣī
dveṣyair
apy
artʰahāryo
vilajja
ity
agamyāḥ
//
kṣayī
rogī
kr̥mi-śakr̥d-vāyasāsyaḥ
priya-kalatraḥ
paruṣa-vāk-kadaryo
nirgʰr̥ṇo
gurujana-parityaktaḥ
steno
dambʰa-śīlo
mūla-karmaṇi
prasakto
māna^apamānayor
anapekṣī
dveṣyair
apy
artʰa-hāryo
vilajja
ity
agamyāḥ
//
Sentence: 17
rāgo
bʰayam
artʰaḥ
saṃgʰarṣo
vairaniryātanaṃ
jijñāsā
pakṣaḥ
kʰedo
gʰarmo
yaśo
'nukampā
suhr̥dvākyaṃ
hrīḥ
priyasādr̥śyaṃ
dʰanyatā
rāgāpanayaḥ
sājātyaṃ
sāhaveśyaṃ
sātatyam
āyatiś
ca
gamanakāraṇāni
bʰavantītyācāryāḥ
/
rāgo
bʰayam
artʰaḥ
saṃgʰarṣo
vaira-niryātanaṃ
jijñāsā
pakṣaḥ
kʰedo
gʰarmo
yaśo
+anukampā
suhr̥d-vākyaṃ
hrīḥ
priya-sādr̥śyaṃ
dʰanyatā
rāga^apanayaḥ
sājātyaṃ
sāhaveśyaṃ
sātatyam
āyatiś
ca
gamana-kāraṇāni
bʰavanti^ity-ācāryāḥ
/
Sentence: 18
artʰo
'nartʰapratīgʰātaḥ
prītiś
ceti
vātsyāyanaḥ
/
artʰo
+anartʰa-pratīgʰātaḥ
prītiś
ca^iti
vātsyāyanaḥ
/
Sentence: 19
artʰas
tu
prītyā
na
bādʰitaḥ
/
asya
prādʰānyāt
/
artʰas
tu
prītyā
na
bādʰitaḥ
/
asya
prādʰānyāt
/
Page of edition: 311
Sentence: 20
bʰayādiṣu
tu
gurulāgʰavaṃ
parīkṣyam
iti
sahāyagamyāgamya(gamana)kāraṇacintā
//
bʰaya^ādiṣu
tu
guru-lāgʰavaṃ
parīkṣyam
iti
sahāya-gamya^agamya(gamana)kāraṇa-cintā
//
Sentence: 21
upamantritāpi
gamyena
sahasā
na
pratijānīyāt
/
puruṣāṇāṃ
sulabʰāvamānitvāt
/
upamantritā^api
gamyena
sahasā
na
pratijānīyāt
/
puruṣāṇāṃ
sulabʰa^avamānitvāt
/
Sentence: 22
bʰāvajijñāsārtʰaṃ
praicārakamukʰān
saṃvāhakagāyanavaihāsikān
gamye
tadbʰaktān
vā
praṇidadʰyāt
/
bʰāva-jijñāsā^artʰaṃ
praicāraka-mukʰān
saṃvāhaka-gāyana-vaihāsikān
gamye
tadbʰaktān
vā
praṇidadʰyāt
/
Sentence: 23
tadabʰāve
pīṭʰamardādīn
/
tebʰyo
nāyakasya
śaucāśaucaṃ
rāgāparāgau
saktāsaktāṃ
dānādāne
ca
vidyāt
/
tad-abʰāve
pīṭʰamarda^ādīn
/
tebʰyo
nāyakasya
śauca^aśaucaṃ
rāga^aparāgau
sakta^asaktāṃ
dāna^adāne
ca
vidyāt
/
Page of edition: 312
Sentence: 24
saṃbʰāvitena
ca
saha
viṭapurogāṃ
prītiṃ
yojayet
//
saṃbʰāvitena
ca
saha
viṭa-purogāṃ
prītiṃ
yojayet
//
Sentence: 25
lāvakakukkuṭameṣayuddʰaśukaśārikāpralāpanaprekṣaṇakakalāvyapadeśena
pīṭʰamardo
nāyakaṃ
tasyā
udavasitam
ānayet
/
lāvaka-kukkuṭa-meṣa-yuddʰa-śuka-śārikā-pralāpana-prekṣaṇaka-kalā-vyapadeśena
pīṭʰamardo
nāyakaṃ
tasyā
udavasitam
ānayet
/
Sentence: 26
tāṃ
vā
tasya
/
tāṃ
vā
tasya
/
Sentence: 27
āgatasya
prītikautukajananaṃ
kiṃ
cid
dravyajātaṃ
svayam
idam
asādʰāraṇopabʰogyam
iti
prītidāyaṃ
dadyāt
/
āgatasya
prīti-kautuka-jananaṃ
kiṃ
cid
dravya-jātaṃ
svayam
idam
asādʰāraṇa^upabʰogyam
iti
prīti-dāyaṃ
dadyāt
/
Page of edition: 313
Sentence: 28
yatra
ca
ramate
tayā
goṣṭʰyainam
upacāraiś
ca
rañjayet
//
yatra
ca
ramate
tayā
goṣṭʰya^enam
upacāraiś
ca
rañjayet
//
Sentence: 29
gate
ca
saparihāsapralāpāṃ
sopāyanāṃ
paricārikām
abʰikṣṇaṃ
preṣayet
/
gate
ca
saparihāsa-pralāpāṃ
sa^upāyanāṃ
paricārikām
abʰikṣṇaṃ
preṣayet
/
Sentence: 30
sapīṭʰamardāyāś
ca
kāraṇāpadeśena
svayaṃ
gamanam
iti
gamyopāvartanam
//
sapīṭʰamardāyāś
ca
kāraṇa^apadeśena
svayaṃ
gamanam
iti
gamya^upāvartanam
//
Page of edition: 314
bʰavanti
ca^atra
ślokāḥ
---
Sentence: 31ab
tāmbūlāni
srajaś
caiva
saṃskr̥taṃ
cānulepanam
/
tāmbūlāni
srajaś
caiva
saṃskr̥taṃ
ca^anulepanam
/
Sentence: 31cd
āgatasyāharet
prītyā
kalāgoṣṭʰīś
ca
yojayet
//
āgatasya^āharet
prītyā
kalā-goṣṭʰīś
ca
yojayet
//
Sentence: 32ab
dravyāṇi
praṇaye
dadyāt
kuryāc
ca
parivartanam
/
dravyāṇi
praṇaye
dadyāt
kuryāc
ca
parivartanam
/
Sentence: 32cd
saṃprayogasya
cākūtaṃ
nijenaiva
prayojayet
//
saṃprayogasya
ca^akūtaṃ
nijena^eva
prayojayet
//
Sentence: 33ab
prītidāyair
upanyāsair
upacāraiś
ca
kevalaiḥ
/
prīti-dāyair
upanyāsair
upacāraiś
ca
kevalaiḥ
/
Sentence: 33cd
gamyena
saha
saṃsr̥ṣṭā
rañjayet
taṃ
tataḥ
param
//
gamyena
saha
saṃsr̥ṣṭā
rañjayet
taṃ
tataḥ
param
//
Chapter: 2
kāntānuvr̥ttaṃ
Sentence: 1
saṃyuktā
nāyakena
tadrañjanārtʰam
ekacāriṇīvr̥ttam
anutiṣṭʰet
/
saṃyuktā
nāyakena
tad-rañjana^artʰam
ekacāriṇī-vr̥ttam
anutiṣṭʰet
/
Sentence: 2
rañjayen
na
tu
sajjeta
saktavac
ca
viceṣṭeteti
saṃkṣepoktiḥ
/
rañjayen
na
tu
sajjeta
saktavac
ca
viceṣṭeta^iti
saṃkṣepa^uktiḥ
/
Sentence: 3
mātari
ca
krūraśīlāyām
artʰaparāyāṃ
cāyattā
syāt
/
mātari
ca
krūra-śīlāyām
artʰaparāyāṃ
cāyattā
syāt
/
Sentence: 4
tadabʰāve
mātr̥kāyām
/
tad-abʰāve
mātr̥kāyām
/
Sentence: 5
sā
tu
gamyena
nātiprīyeta
/
sā
tu
gamyena
na^atiprīyeta
/
Sentence: 6
prasahya
ca
duhitaram
ānayet
/
prasahya
ca
duhitaram
ānayet
/
Sentence: 7
tatra
tu
nāyikāyāḥ
saṃtatam
aratir
nirvedo
vrīḍābʰayaṃ
ca
/
tatra
tu
nāyikāyāḥ
saṃtatam
aratir
nirvedo
vrīḍā-bʰayaṃ
ca
/
Sentence: 8
na
tv
eva
śāsanātivr̥ttiḥ
/
na
tv
eva
śāsana^ativr̥ttiḥ
/
Sentence: 9
vyādʰiṃ
caikam
animittam
ajugupsitam
acakṣurgrāhyam
anityaṃ
ca
kʰyāpayet
/
vyādʰiṃ
ca^ekam
animittam
ajugupsitam
acakṣurgrāhyam
anityaṃ
ca
kʰyāpayet
/
Sentence: 10
sati
kāraṇe
tadapadeśaṃ
ca
nāyakān
abʰigamanam
/
sati
kāraṇe
tad-apadeśaṃ
ca
nāyakān
abʰigamanam
/
Page of edition: 315
Sentence: 11
nirmālyasya
tu
nāyikā
ceṭikāṃ
preṣayet
tāmbūlasya
ca
//
nirmālyasya
tu
nāyikā
ceṭikāṃ
preṣayet
tāmbūlasya
ca
//
Sentence: 12
vyavāye
tadupacāreṣu
vismayaś
vyavāye
tad-upacāreṣu
vismayaś
Sentence: 13
catuḥṣaṣṭyāṃ
śiṣyatvaṃ
catuḥṣaṣṭyāṃ
śiṣyatvaṃ
Sentence: 14
tadupadiṣṭānāṃ
ca
yogānām
abʰīkṣṇyenānuyogas
tad-upadiṣṭānāṃ
ca
yogānām
abʰīkṣṇyena^anuyogas
Sentence: 15
tatsātmyād
rahasi
vr̥ttir
tat-sātmyād
rahasi
vr̥ttir
Sentence: 16
manoratʰānām
ākʰyānaṃ
manoratʰānām
ākʰyānaṃ
Sentence: 17
guhyānāṃ
vaikr̥tapraccʰādanaṃ
guhyānāṃ
vaikr̥ta-praccʰādanaṃ
Sentence: 18
śayane
parāvr̥ttasyānupekṣaṇam
śayane
parāvr̥ttasya^anupekṣaṇam
Sentence: 19
ānulomyaṃ
guhyasparśane
ānulomyaṃ
guhya-sparśane
Page of edition: 316
Sentence: 20
suptasya
cumbanam
āliṅganaṃ
ca
//
suptasya
cumbanam
āliṅganaṃ
ca
//
Sentence: 21
prekṣaṇam
anyamanaskasya
/
rājamārge
ca
prāsādastʰāyās
tatra
viditāyā
vrīḍāśāṭʰyanāśaḥ
/
prekṣaṇam
anya-manaskasya
/
rāja-mārge
ca
prāsādastʰāyās
tatra
viditāyā
vrīḍā-śāṭʰya-nāśaḥ
/
Sentence: 22
taddveṣye
dveṣyatā
/
tatpriye
priyatā
/
tadramye
ratiḥ
/
tam
anu
harṣaśokau
/
strīṣu
jijñāsā
/
kopaś
cādīrgʰaḥ
/
tad-dveṣye
dveṣyatā
/
tat-priye
priyatā
/
tad-ramye
ratiḥ
/
tam
anu
harṣa-śokau
/
strīṣu
jijñāsā
/
kopaś
ca^adīrgʰaḥ
/
Page of edition: 317
Sentence: 23
svakr̥teṣv
api
nakʰadaśanacihneṣv
anyāśaṅkā
//
svakr̥teṣv
api
nakʰa-daśana-cihneṣv
anyā-śaṅkā
//
Sentence: 24
anurāgasyāvacanam
anurāgasya^avacanam
Sentence: 25
ākāratas
tu
darśayet
/
ākāratas
tu
darśayet
/
Sentence: 26
madasvapnavyādʰiṣu
tu
nirvacanam
/
mada-svapna-vyādʰiṣu
tu
nirvacanam
/
Sentence: 27
ślāgʰyānāṃ
nāyakakarmaṇāṃ
ca
/
ślāgʰyānāṃ
nāyaka-karmaṇāṃ
ca
/
Sentence: 28
tasmin
bruvāṇe
vākyārtʰagrahaṇam
/
tadavadʰārya
praśaṃsāviṣaye
bʰāṣaṇam
/
tadvākyasya
cottareṇa
yojanam
/
bʰaktimāṃś
cet
/
tasmin
bruvāṇe
vākya^artʰa-grahaṇam
/
tad-avadʰārya
praśaṃsā-viṣaye
bʰāṣaṇam
/
tad-vākyasya
ca^uttareṇa
yojanam
/
bʰaktimāṃś
cet
/
Sentence: 29
katʰāsv
anuvr̥ttir
anyatra
sapatnyāḥ
/
katʰāsv
anuvr̥ttir
anyatra
sapatnyāḥ
/
Sentence: 30
niḥśvāse
jr̥mbʰite
skʰalite
patite
vā
tasya
cārtim
āśaṃsīta
/
niḥśvāse
jr̥mbʰite
skʰalite
patite
vā
tasya
ca^ārtim
āśaṃsīta
/
Sentence: 31
kṣutavyāhr̥tavismiteṣu
jīvety
udāharaṇam
/
kṣuta-vyāhr̥ta-vismiteṣu
jīva^ity
udāharaṇam
/
Sentence: 32
daurmanasye
vyādʰidaurhr̥dāpadeśaḥ
/
daurmanasye
vyādʰi-daurhr̥da^apadeśaḥ
/
Sentence: 33
guṇataḥ
parasyākīrtanam
/
guṇataḥ
parasya^ākīrtanam
/
Sentence: 34
na
nindā
samānadoṣasya
/
na
nindā
samāna-doṣasya
/
Sentence: 35
dattasya
dʰāraṇam
/
dattasya
dʰāraṇam
/
Sentence: 36
vr̥tʰāparādʰe
tadvyasane
vālaṃkārasyāgrahaṇam
abʰojanaṃ
ca
/
vr̥tʰā^aparādʰe
tad-vyasane
vā^alaṃkārasya^agrahaṇam
abʰojanaṃ
ca
/
Sentence: 37
tadyuktāś
ca
vilāpāḥ
/
tad-yuktāś
ca
vilāpāḥ
/
Sentence: 38
tena
saha
deśamokṣaṃ
rocayed
rājani
niṣkrayaṃ
ca
/
tena
saha
deśa-mokṣaṃ
rocayed
rājani
niṣkrayaṃ
ca
/
Sentence: 39
sāmartʰyam
āyuṣas
tadavāptau
/
sāmartʰyam
āyuṣas
tad-avāptau
/
Sentence: 40
tasyārtʰādʰigame
'bʰipretasiddʰau
śarīropacaye
vā
pūrvasaṃbʰāṣita
iṣṭadevatopahāraḥ
/
tasya^artʰa^adʰigame
+abʰipreta-siddʰau
śarīra^upacaye
vā
pūrva-saṃbʰāṣita
iṣṭa-devatā^upahāraḥ
/
Sentence: 41
nityam
alaṃkārayogaḥ
/
parimito
'bʰyavahāraḥ
/
nityam
alaṃkāra-yogaḥ
/
parimito
+abʰyavahāraḥ
/
Sentence: 42
gīte
ca
nāmagotrayor
grahaṇam
/
glānyām
urasi
lalāṭe
ca
karaṃ
kurvīta
/
tatsukʰam
upalabʰya
nidrālābʰaḥ
/
gīte
ca
nāma-gotrayor
grahaṇam
/
glānyām
urasi
lalāṭe
ca
karaṃ
kurvīta
/
tat-sukʰam
upalabʰya
nidrā-lābʰaḥ
/
Sentence: 43
utsaṅge
cāsyopaveśanaṃ
svapanaṃ
ca
/
gamanaṃ
viyoge
/
utsaṅge
ca^asya^upaveśanaṃ
svapanaṃ
ca
/
gamanaṃ
viyoge
/
Page of edition: 318
Sentence: 44
tasmāt
putrārtʰinī
syāt
/
āyuṣo
nādʰikyam
iccʰet
//
tasmāt
putra^artʰinī
syāt
/
āyuṣo
na^ādʰikyam
iccʰet
//
Sentence: 45
etasyāvijñātam
artʰaṃ
rahasi
na
brūyāt
/
etasya^avijñātam
artʰaṃ
rahasi
na
brūyāt
/
Sentence: 46
vratam
upavāsaṃ
cāsya
nirvartayet
mayi
doṣa
iti
/
aśakye
svayam
api
tadrūpā
syāt
/
vratam
upavāsaṃ
ca^asya
nirvartayet
mayi
doṣa
iti
/
aśakye
svayam
api
tad-rūpā
syāt
/
Sentence: 47
vivāde
tenāpy
aśakyam
ity
artʰanirdeśaḥ
/
vivāde
tena^apy
aśakyam
ity
artʰa-nirdeśaḥ
/
Sentence: 48
tadīyam
ātmīyaṃ
vā
svayam
aviśeṣeṇa
paśyet
/
tadīyam
ātmīyaṃ
vā
svayam
aviśeṣeṇa
paśyet
/
Sentence: 49
tena
vinā
goṣṭʰyādīnām
agamanam
iti
/
tena
vinā
goṣṭʰy-ādīnām
agamanam
iti
/
Sentence: 50
nirmālyadʰāraṇe
ślāgʰā
uccʰiṣṭabʰojane
ca
/
nirmālya-dʰāraṇe
ślāgʰā
uccʰiṣṭa-bʰojane
ca
/
Sentence: 51
kulaśīlaśilpajātividyāvarṇavittadeśa
Page of edition: 319
mitraguṇavayomādʰuryapūjā
/
kula-śīla-śilpa-jāti-vidyā-varṇa-vitta-deśa
Page of edition: 319
mitra-guṇa-vayo-mādʰurya-pūjā
/
Sentence: 52
gītādiṣu
codanam
abʰijñasya
/
gīta^ādiṣu
codanam
abʰijñasya
/
Sentence: 53
bʰayaśītoṣṇavarṣāṇy
anapekṣya
tadabʰigamanam
/
bʰaya-śīta^uṣṇa-varṣāṇy
anapekṣya
tad-abʰigamanam
/
Sentence: 54
sa
eva
ca
me
syād
ity
aurdʰvadehikeṣu
vacanam
/
sa
eva
ca
me
syād
ity
aurdʰva-dehikeṣu
vacanam
/
Sentence: 55
tadiṣṭarasabʰāvaśīlānuvartanam
/
tad-iṣṭa-rasa-bʰāva-śīlā^anuvartanam
/
Sentence: 56
mūlakarmābʰiśaṅkā
/
mūla-karma^abʰiśaṅkā
/
Sentence: 57
tadabʰigamane
ca
jananyā
saha
nityo
vivādaḥ
/
tad-abʰigamane
ca
jananyā
saha
nityo
vivādaḥ
/
Sentence: 58
balāt
kāreṇa
ca
yady
anyatra
tayā
nīyeta
tadā
viṣamanaśanaṃ
śastraṃ
rajjum
iti
kāmayeta
/
balāt
kāreṇa
ca
yady
anyatra
tayā
nīyeta
tadā
viṣama-naśanaṃ
śastraṃ
rajjum
iti
kāmayeta
/
Sentence: 59
pratyāyanaṃ
ca
praṇidʰibʰir
nāyakasya
/
svayaṃ
vātmano
vr̥ttigrahaṇam
/
pratyāyanaṃ
ca
praṇidʰibʰir
nāyakasya
/
svayaṃ
vā^ātmano
vr̥tti-grahaṇam
/
Sentence: 60
na
tv
evārtʰeṣu
vivādaḥ
/
na
tv
eva^artʰeṣu
vivādaḥ
/
Page of edition: 320
Sentence: 61
mātrā
vinā
kiṃ
cin
na
ceṣṭeta
//
mātrā
vinā
kiṃ
cin
na
ceṣṭeta
//
Sentence: 62
pravāse
śīgʰrāgamanāya
śāpadānam
/
pravāse
śīgʰrā^āgamanāya
śāpadānam
/
Sentence: 63
proṣite
mr̥jāniyamaś
cālaṃkārasya
pratiṣedʰaḥ
/
maṅgalaṃ
tv
apekṣyam
/
ekaṃ
śaṅkʰavalayaṃ
vā
dʰārayet
/
proṣite
mr̥jā-niyamaś
ca^alaṃkārasya
pratiṣedʰaḥ
/
maṅgalaṃ
tv
apekṣyam
/
ekaṃ
śaṅkʰa-valayaṃ
vā
dʰārayet
/
Sentence: 64
smaraṇam
atītānām
/
gamanam
īkṣaṇikopaśrutīnām
/
nakṣatracandrasūryatārābʰyaḥ
spr̥haṇam
/
smaraṇam
atītānām
/
gamanam
īkṣaṇika^upaśrutīnām
/
nakṣatra-candra-sūrya-tārābʰyaḥ
spr̥haṇam
/
Sentence: 65
iṣṭasvapnadarśane
tatsaṃgamo
mamāstv
iti
vacanam
/
iṣṭa-svapna-darśane
tat-saṃgamo
mama^astv
iti
vacanam
/
Sentence: 66
udvego
'niṣṭe
śāntikarma
ca
/
udvego
+aniṣṭe
śānti-karma
ca
/
Sentence: 67
pratyāgate
kāmapūjā
/
pratyāgate
kāma-pūjā
/
Sentence: 68
devatopahārāṇāṃ
karaṇam
/
devatā^upahārāṇāṃ
karaṇam
/
Sentence: 69
sakʰībʰiḥ
pūrṇapātrasyāharaṇam
/
sakʰībʰiḥ
pūrṇa-pātrasya^āharaṇam
/
Sentence: 70
vāyasapūjā
ca
/
vāyasapūjā
ca
/
Sentence: 71
pratʰamasamāgamānantaraṃ
caitad
eva
vāyasapūjāvarjam
/
pratʰama-samāgama^anantaraṃ
ca^etad
eva
vāyasa-pūjā-varjam
/
Page of edition: 321
Sentence: 72
saktasya
cānumaraṇaṃ
brūyāt
//
saktasya
ca^anumaraṇaṃ
brūyāt
//
Page of edition: 322
Sentence: 73
nisr̥ṣṭabʰāvaḥ
samānavr̥ttiḥ
prayojanakārī
nirāśaṅko
nirapekṣo
'rtʰeṣv
iti
saktalakṣaṇāni
//
nisr̥ṣṭa-bʰāvaḥ
samāna-vr̥ttiḥ
prayojana-kārī
nirāśaṅko
nirapekṣo
+artʰeṣv
iti
sakta-lakṣaṇāni
//
Sentence: 74
tad
etan
nirdarśanārtʰaṃ
dattakaśāsanād
uktam
/
anuktaṃ
ca
lokataḥ
śīlayet
puruṣaprakr̥titaś
ca
//
tad
etan
nirdarśana^artʰaṃ
dattaka-śāsanād
uktam
/
anuktaṃ
ca
lokataḥ
śīlayet
puruṣa-prakr̥titaś
ca
//
Page of edition: 323
bʰavataś
ca^atra
ślokau
---
Sentence: 75ab
sūkṣmatvād
atilobʰāc
ca
prakr̥tyājñānatas
tatʰā
/
sūkṣmatvād
atilobʰāc
ca
prakr̥tyā-jñānatas
tatʰā
/
Sentence: 75cd
kāmalakṣma
tu
durjñānaṃ
strīṇāṃ
tadbʰāvitair
api
//
kāma-lakṣma
tu
durjñānaṃ
strīṇāṃ
tad-bʰāvitair
api
//
Sentence: 76ab
kāmayante
virajyante
rañjayanti
tyajanti
ca
/
kāmayante
virajyante
rañjayanti
tyajanti
ca
/
Sentence: 76cd
karṣayantyo
'pi
sarvārtʰāñ
jñāyante
naiva
yoṣitaḥ
//
karṣayantyo
+api
sarva^artʰāñ
jñāyante
na^eva
yoṣitaḥ
//
Chapter: 3
artʰāgamopāyā
viraktaliṅgāni
viraktapratipattir
niṣkāsanakramās
Sentence: 1
saktādivittādānaṃ
svābʰāvikam
upāyataś
ca
/
sakta^ādi-vitta^ādānaṃ
svābʰāvikam
upāyataś
ca
/
Sentence: 2
tatra
svābʰāvikaṃ
saṃkalpāt
samadʰikaṃ
vā
labʰamānā
nopāyān
prayuñjītety
ācāryāḥ
/
tatra
svābʰāvikaṃ
saṃkalpāt
samadʰikaṃ
vā
labʰamānā
na^upāyān
prayuñjīta^ity
ācāryāḥ
/
Page of edition: 324
Sentence: 3
viditam
apy
upāyaiḥ
pariṣkr̥taṃ
dviguṇaṃ
dāsyatīti
vātsyāyanaḥ
//
viditam
apy
upāyaiḥ
pariṣkr̥taṃ
dviguṇaṃ
dāsyati^iti
vātsyāyanaḥ
//
Sentence: 4
alaṃkārabʰakṣyabʰojyapeyamālyavastragandʰadravyādīnāṃ
vyavahāriṣu
kālikam
uddʰārārtʰam
artʰapratinayanena
/
alaṃkāra-bʰakṣya-bʰojya-peya-mālya-vastra-gandʰa-dravya^ādīnāṃ
vyavahāriṣu
kālikam
uddʰāra^artʰam
artʰa-pratinayanena
/
Sentence: 5
tatsamakṣaṃ
tadvittapraśaṃsā
/
tat-samakṣaṃ
tad-vitta-praśaṃsā
/
Sentence: 6
vratavr̥kṣārāmadevakulataḍāgodyānotsavaprītidāyavyapadeśaḥ
/
vrata-vr̥kṣārāma-devakula-taḍāga^udyāna^utsava-prīti-dāya-vyapadeśaḥ
/
Sentence: 7
tadabʰigamananimitto
rakṣibʰiś
caurair
vālaṃkāraparimoṣaḥ
/
tad-abʰigamana-nimitto
rakṣibʰiś
caurair
vā^alaṃkāra-parimoṣaḥ
/
Sentence: 8
dāhāt
kuḍyaccʰedāt
pramādād
bʰavane
cārtʰanāśaḥ
/
dāhāt
kuḍya-ccʰedāt
pramādād
bʰavane
ca^artʰa-nāśaḥ
/
Sentence: 9
tatʰā
yācitālaṃkārāṇāṃ
nāyakālaṃkārāṇāṃ
ca
tadabʰigamanārtʰasya
vyayasya
praṇidʰibʰir
nivedanam
/
tatʰā
yācita^alaṃkārāṇāṃ
nāyaka^alaṃkārāṇāṃ
ca
tad-abʰigamana^artʰasya
vyayasya
praṇidʰibʰir
nivedanam
/
Sentence: 10
tadartʰam
r̥ṇagrahaṇam
/
jananyā
saha
tadudbʰavasya
vyayasya
vivādaḥ
/
tad-artʰam
r̥ṇa-grahaṇam
/
jananyā
saha
tad-udbʰavasya
vyayasya
vivādaḥ
/
Sentence: 11
suhr̥tkāryeṣv
anabʰigamanam
anabʰihārahetoḥ
/
suhr̥t-kāryeṣv
anabʰigamanam
anabʰihāra-hetoḥ
/
Sentence: 12
taiś
ca
pūrvam
āhr̥tā
guravo
'bʰihārāḥ
pūrvam
upanītāḥ
pūrvaṃ
śrāvitāḥ
syuḥ
/
taiś
ca
pūrvam
āhr̥tā
guravo
+abʰihārāḥ
pūrvam
upanītāḥ
pūrvaṃ
śrāvitāḥ
syuḥ
/
Sentence: 13
ucitānāṃ
kriyāṇāṃ
viccʰittiḥ
/
ucitānāṃ
kriyāṇāṃ
viccʰittiḥ
/
Sentence: 14
nāyakārtʰaṃ
ca
śilpiṣu
kāryam
/
nāyaka^artʰaṃ
ca
śilpiṣu
kāryam
/
Sentence: 15
vaidyamahāmātrayor
upakārikriyā
kāryahetoḥ
/
vaidya-mahāmātrayor
upakāri-kriyā
kārya-hetoḥ
/
Sentence: 16
mitrāṇāṃ
copakāriṇāṃ
vyasaneṣv
abʰyupapattiḥ
/
mitrāṇāṃ
ca^upakāriṇāṃ
vyasaneṣv
abʰyupapattiḥ
/
Sentence: 17
gr̥hakarma
/
sakʰyāḥ
putrasyotsañjanam
dohado
vyādʰir
mitrasya
duḥkʰāpanayanam
iti
/
gr̥ha-karma
/
sakʰyāḥ
putrasya^utsañjanam
dohado
vyādʰir
mitrasya
duḥkʰa^apanayanam
iti
/
Sentence: 18
alaṃkāraikadeśavikrayo
nāyakasyārtʰe
/
alaṃkāra^ekadeśa-vikrayo
nāyakasya^artʰe
/
Sentence: 19
tayā
śīlitasya
cālaṃkārasya
bʰāṇḍopaskarasya
vā
vaṇijo
vikrayārtʰaṃ
darśanam
/
tayā
śīlitasya
ca^alaṃkārasya
bʰāṇḍa^upaskarasya
vā
vaṇijo
vikraya^artʰaṃ
darśanam
/
Sentence: 20
pratigaṇikānāṃ
ca
sadr̥śasya
bʰāṇḍasya
vyatikare
prativiśiṣṭasya
grahaṇam
/
pratigaṇikānāṃ
ca
sadr̥śasya
bʰāṇḍasya
vyatikare
prativiśiṣṭasya
grahaṇam
/
Sentence: 21
pūrvopakārāṇām
avismaraṇam
anukīrtanaṃ
ca
/
pūrva^upakārāṇām
avismaraṇam
anukīrtanaṃ
ca
/
Sentence: 22
praṇidʰibʰiḥ
pratigaṇikānāṃ
lābʰātiśayaṃ
śrāvayet
/
praṇidʰibʰiḥ
pratigaṇikānāṃ
lābʰa^atiśayaṃ
śrāvayet
/
Sentence: 23
tāsu
nāyakasamakṣam
ātmano
'bʰyadʰikaṃ
lābʰaṃ
bʰūtam
abʰūtaṃ
vā
vrīḍitā
nāma
varṇayet
/
tāsu
nāyaka-samakṣam
ātmano
+abʰyadʰikaṃ
lābʰaṃ
bʰūtam
abʰūtaṃ
vā
vrīḍitā
nāma
varṇayet
/
Sentence: 24
pūrvayogināṃ
ca
lābʰātiśayena
punaḥ
saṃdʰāne
yatamānānām
aviṣkr̥taḥ
pratiṣedʰaḥ
/
pūrva-yogināṃ
ca
lābʰa^atiśayena
punaḥ
saṃdʰāne
yatamānānām
aviṣkr̥taḥ
pratiṣedʰaḥ
/
Sentence: 25
tatspardʰināṃ
tyāgayogināṃ
nidarśanam
/
tat-spardʰināṃ
tyāga-yogināṃ
nidarśanam
/
Page of edition: 325
Sentence: 26
na
punar
eṣyatīti
bālayācitakam
ity
artʰāgamopāyāḥ
//
na
punar
eṣyati^iti
bāla-yācitakam
ity
artʰa^āgama^upāyāḥ
//
Page of edition: 328
Sentence: 27
viraktaṃ
ca
nityam
eva
prakr̥tivikriyāto
vidyāt
mukʰavarṇāc
ca
//
viraktaṃ
ca
nityam
eva
prakr̥ti-vikriyāto
vidyāt
mukʰa-varṇāc
ca
//
Sentence: 28
ūnam
atiriktaṃ
vā
dadāti
/
ūnam
atiriktaṃ
vā
dadāti
/
Sentence: 29
pratilomaiḥ
saṃbadʰyate
/
pratilomaiḥ
saṃbadʰyate
/
Sentence: 30
vyapadiśyānyat
karoti
/
vyapadiśya^anyat
karoti
/
Sentence: 31
ucitam
āccʰinatti
/
ucitam
āccʰinatti
/
Sentence: 32
pratijñātam
vismarati
/
anyatʰā
vā
yojayati
/
pratijñātam
vismarati
/
anyatʰā
vā
yojayati
/
Sentence: 33
svapakṣaiḥ
saṃjñayā
bʰāṣate
/
svapakṣaiḥ
saṃjñayā
bʰāṣate
/
Sentence: 34
mitrakāryam
apadiśyānyatra
śete
/
mitra-kāryam
apadiśya^anyatra
śete
/
Sentence: 35
pūrvasaṃsr̥ṣṭāyāś
ca
parijanena
mitʰaḥ
katʰayati
//
pūrva-saṃsr̥ṣṭāyāś
ca
parijanena
mitʰaḥ
katʰayati
//
Sentence: 36
tasya
sāradravyāṇi
prāg
avabodʰād
anyāpadeśena
haste
kurvīta
/
tasya
sāra-dravyāṇi
prāg
avabodʰād
anya^apadeśena
haste
kurvīta
/
Sentence: 37
tāni
cāsyā
hastād
uttamarṇaḥ
prasahya
gr̥hṇīyāt
/
tāni
ca^asyā
hastād
uttama-rṇaḥ
prasahya
gr̥hṇīyāt
/
Page of edition: 329
Sentence: 38
vivadamānena
saha
dʰarmastʰeṣu
vyavahared
iti
viraktapratipattiḥ
//
vivada-mānena
saha
dʰarmastʰeṣu
vyavahared
iti
virakta-pratipattiḥ
//
Sentence: 39
saktaṃ
tu
pūrvopakāriṇam
apy
alpapʰalaṃ
vyalīkenānupālayet
/
saktaṃ
tu
pūrva^upakāriṇam
apy
alpa-pʰalaṃ
vyalīkena^anupālayet
/
Sentence: 40
asāraṃ
tu
niṣpratipattikam
upāyayo
'pavāhayet
/
anyam
avaṣṭabʰya
//
asāraṃ
tu
niṣpratipattikam
upāyayo
+apavāhayet
/
anyam
avaṣṭabʰya
//
Page of edition: 330
Sentence: 41
tadaniṣṭʰasevā
/
ninditābʰyāsaḥ
/
oṣṭʰanirbʰogaḥ
/
pādena
bʰūmer
abʰigʰātaḥ
/
avijñātaviṣayasya
saṃkatʰā
/
tadvijñāteṣv
avismayaḥ
*kutsā
ca
/
darpavigʰātaḥ
/
adʰikaiḥ
saha
saṃvāsaḥ
/
*anapekṣaṇam
/
[Ch
:
omits]
samānadoṣāṇāṃ
nindā
/
rahasi
cāvastʰānam
//
tad-aniṣṭʰa-sevā
/
nindita^abʰyāsaḥ
/
oṣṭʰa-nirbʰogaḥ
/
pādena
bʰūmer
abʰigʰātaḥ
/
avijñāta-viṣayasya
saṃkatʰā
/
tad-vijñāteṣv
avismayaḥ
*kutsā
ca
/
darpa-vigʰātaḥ
/
adʰikaiḥ
saha
saṃvāsaḥ
/
*anapekṣaṇam
/
[Ch
:
omits]
samāna-doṣāṇāṃ
nindā
/
rahasi
ca^avastʰānam
//
Sentence: 42
ratopacāreṣūdvegaḥ
/
mukʰasyādānam
/
jagʰanasya
rakṣaṇam
/
nakʰadaśanakṣatebʰyo
jugupsā
/
parisvaṅge
bʰujamayyā
sūcyā
vyavadʰānam
/
stabdʰatā
gātrāṇām
/
saktʰnor
vyatyāsaḥ
/
nidrāparatvaṃ
ca
/
śrāntam
upalabʰya
codanā
/
aśaktau
hāsaḥ
/
śaktāv
anabʰinandanam
/
divāpi
/
bʰāvam
upalabʰya
mahājanābʰigamanam
//
rata^upacāreṣu^udvegaḥ
/
mukʰasya^ādānam
/
jagʰanasya
rakṣaṇam
/
nakʰa-daśana-kṣatebʰyo
jugupsā
/
parisvaṅge
bʰujamayyā
sūcyā
vyavadʰānam
/
stabdʰatā
gātrāṇām
/
saktʰnor
vyatyāsaḥ
/
nidrā^aparatvaṃ
ca
/
śrāntam
upalabʰya
codanā
/
aśaktau
hāsaḥ
/
śaktāv
anabʰinandanam
/
divā^api
/
bʰāvam
upalabʰya
mahājana^abʰigamanam
//
Page of edition: 331
Sentence: 43
vākyeṣu
ccʰalagrahaṇam
/
anarmaṇi
hāsaḥ
/
narmaṇi
cānyam
apadiśya
hasati
vadati
tasmin
kaṭākṣeṇa
parijanasya
prekṣaṇaṃ
tāḍanaṃ
ca
/
āhatya
cāsya
katʰām
anyāḥ
katʰāḥ
/
tadvyalīkānāṃ
vyasanānāṃ
cāparihāryāṇām
anukīrtanam
/
marmaṇāṃ
ca
ceṭikayopakṣepaṇam
/
vākyeṣu
ccʰala-grahaṇam
/
anarmaṇi
hāsaḥ
/
narmaṇi
ca^anyam
apadiśya
hasati
vadati
tasmin
kaṭākṣeṇa
parijanasya
prekṣaṇaṃ
tāḍanaṃ
ca
/
āhatya
ca^asya
katʰām
anyāḥ
katʰāḥ
/
tad-vyalīkānāṃ
vyasanānāṃ
ca^aparihāryāṇām
anukīrtanam
/
marmaṇāṃ
ca
ceṭikayā^upakṣepaṇam
/
Sentence: 44
āgate
cādarśanam
/
ayācyayācanam
/
ante
svayaṃ
mokṣaś
ceti
parigrahakasyeti
dattakasya
//
āgate
ca^adarśanam
/
ayācya-yācanam
/
ante
svayaṃ
mokṣaś
ca^iti
parigrahakasya^iti
dattakasya
//
Page of edition: 332
bʰavataś
ca^atra
ślokau
---
Sentence: 45ab
parīkṣya
gamyaiḥ
saṃyogaḥ
saṃyuktasyānurañjanam
/
parīkṣya
gamyaiḥ
saṃyogaḥ
saṃyuktasya^anurañjanam
/
Sentence: 45cd
raktād
artʰasya
cādānam
ante
mokṣaś
ca
vaiśikam
//
raktād
artʰasya
ca^ādānam
ante
mokṣaś
ca
vaiśikam
//
Sentence: 46ab
evam
etena
kalpena
stʰitā
veśyā
parigrahe
/
evam
etena
kalpena
stʰitā
veśyā
parigrahe
/
Sentence: 46cd
nātisaṃdʰīyate
gamyaiḥ
karoty
artʰāṃś
ca
puṣkalān
//
na^atisaṃdʰīyate
gamyaiḥ
karoty
artʰāṃś
ca
puṣkalān
//
Chapter: 4
viśīrṇapratisaṃdʰānaṃ
Page of edition: 333
Sentence: 1
vartamānaṃ
niṣpīḍitārtʰam
utsr̥jantī
pūrvasaṃsr̥ṣṭena
saha
saṃdadʰyāt
//
vartamānaṃ
niṣpīḍita^artʰam
utsr̥jantī
pūrva-saṃsr̥ṣṭena
saha
saṃdadʰyāt
//
Sentence: 2
sa
ced
avasitārtʰo
vittavān
sānurāgaś
ca
tataḥ
saṃdʰeyaḥ
//
sa
ced
avasita^artʰo
vittavān
sānu-rāgaś
ca
tataḥ
saṃdʰeyaḥ
//
Sentence: 3
anyatra
gatas
tarkayitavyaḥ
/
sa
kāryayuktyā
ṣaḍvidʰaḥ
//
anyatra
gatas
tarkayitavyaḥ
/
sa
kārya-yuktyā
ṣaḍvidʰaḥ
//
Sentence: 4
itaḥ
svayam
apasr̥tas
tato
'pi
svayam
evāpasr̥taḥ
/
itaḥ
svayam
apasr̥tas
tato
+api
svayam
eva^apasr̥taḥ
/
Sentence: 5
itas
tataś
ca
niṣkāsitāpasr̥taḥ
/
itas
tataś
ca
niṣkāsita^apasr̥taḥ
/
Sentence: 6
itaḥ
svayam
apasr̥tas
tato
niṣkāsitāpasr̥taḥ
/
itaḥ
svayam
apasr̥tas
tato
niṣkāsita^apasr̥taḥ
/
Sentence: 7
itaḥ
svayam
apasr̥tas
tatra
stʰitaḥ
/
itaḥ
svayam
apasr̥tas
tatra
stʰitaḥ
/
Sentence: 8
ito
niṣkāsitāpasr̥tas
tataḥ
svayam
apasr̥taḥ
/
ito
niṣkāsita^apasr̥tas
tataḥ
svayam
apasr̥taḥ
/
Page of edition: 334
Sentence: 9
ito
niṣkāsitāpasr̥tas
tatra
stʰitaḥ
//
ito
niṣkāsita^apasr̥tas
tatra
stʰitaḥ
//
Sentence: 10
itas
tataś
ca
svayam
evāpasr̥tyopajapati
ced
ubʰayor
guṇān
apekṣī
calabuddʰir
asaṃdʰeyaḥ
//
itas
tataś
ca
svayam
eva^apasr̥tya^upajapati
ced
ubʰayor
guṇān
apekṣī
cala-buddʰir
asaṃdʰeyaḥ
//
Page of edition: 335
Sentence: 11
itas
tataś
ca
niṣkāsitāpasr̥taḥ
stʰirabuddʰiḥ
/
sa
ced
anyato
bahulabʰamānayā
niṣkāsitaḥ
syāt
sasāro
'pi
tayā
roṣito
mamāmarṣād
bahu
dāsyatīti
saṃdʰeyaḥ
//
itas
tataś
ca
niṣkāsita^apasr̥taḥ
stʰira-buddʰiḥ
/
sa
ced
anyato
bahu-labʰamānayā
niṣkāsitaḥ
syāt
sasāro
+api
tayā
roṣito
mama^amarṣād
bahu
dāsyati^iti
saṃdʰeyaḥ
//
Sentence: 12
niḥsāratayā
kadaryatayā
vā
tyakto
na
śreyān
//
niḥsāratayā
kadaryatayā
vā
tyakto
na
śreyān
//
Sentence: 13
itaḥ
svayam
apasr̥tas
tato
niṣkāsitāpasr̥to
yady
atiriktam
ādau
ca
dadyāt
tataḥ
pratigrāhyaḥ
//
itaḥ
svayam
apasr̥tas
tato
niṣkāsita^apasr̥to
yady
atiriktam
ādau
ca
dadyāt
tataḥ
pratigrāhyaḥ
//
Sentence: 14
itaḥ
svayam
apasr̥tya
tatra
stʰita
upajapaṃs
tarkayitavyaḥ
//
itaḥ
svayam
apasr̥tya
tatra
stʰita
upajapaṃs
tarkayitavyaḥ
//
Sentence: 15
viśeṣārtʰī
cāgatas
tato
viśeṣam
apaśyann
āgantukāmo
[mayi]
māṃ
jijñāsitukāmaḥ
sa
āgatya
sānurāgatvād
dāsyati
/
tasyāṃ
vā
doṣān
dr̥ṣṭvā
mayi
bʰūyiṣṭʰān
guṇān
adʰunā
paśyati
sa
guṇadarśī
bʰūyiṣṭʰaṃ
dāsyati
//
viśeṣa^artʰī
ca^āgatas
tato
viśeṣam
apaśyann
āgantukāmo
[mayi]
māṃ
jijñāsitukāmaḥ
sa
āgatya
sa^anurāgatvād
dāsyati
/
tasyāṃ
vā
doṣān
dr̥ṣṭvā
mayi
bʰūyiṣṭʰān
guṇān
adʰunā
paśyati
sa
guṇa-darśī
bʰūyiṣṭʰaṃ
dāsyati
//
Page of edition: 336
Sentence: 16
bālo
vā
naikatradr̥ṣṭir
atisaṃdʰānapradʰāno
vā
haridrārāgo
vā
yat
kiṃcanakārī
vā
ity
avetya
saṃdadʰyān
na
vā
//
bālo
vā
na^ekatra-dr̥ṣṭir
atisaṃdʰāna-pradʰāno
vā
haridrā-rāgo
vā
yat
kiṃcana-kārī
vā
ity
avetya
saṃdadʰyān
na
vā
//
Sentence: 17
ito
niṣkāsitāpasr̥tas
tataḥ
svayam
apasr̥ta
upajapaṃs
tarkayitavyaḥ
/
ito
niṣkāsita^apasr̥tas
tataḥ
svayam
apasr̥ta
upajapaṃs
tarkayitavyaḥ
/
Sentence: 18
anurāgād
āgantukāmaḥ
sa
bahu
dāsyati
/
mama
gunair
bʰāvito
yo
'nyasyāṃ
na
ramate
//
anurāgād
āgantukāmaḥ
sa
bahu
dāsyati
/
mama
gunair
bʰāvito
yo
+anyasyāṃ
na
ramate
//
Sentence: 19
pūrvam
ayogena
vā
mayā
niṣkāsitaḥ
sa
māṃ
śīlayitvā
vairaṃ
niryātayitukāmo
dʰanam
abʰiyogād
vā
mayāsyāpahr̥taṃ
tadviśvāsya
pratīpam
ādātukāmo
nirveṣṭukāmo
vā
māṃ
vartamānodbʰedayitvā
tyaktukāma
ity
akalyāṇabuddʰir
asaṃdʰeyaḥ
//
pūrvam
ayogena
vā
mayā
niṣkāsitaḥ
sa
māṃ
śīlayitvā
vairaṃ
niryātayitukāmo
dʰanam
abʰiyogād
vā
mayā^asya^apahr̥taṃ
tad-viśvāsya
pratīpam
ādātukāmo
nirveṣṭukāmo
vā
māṃ
vartamāna^udbʰedayitvā
tyaktukāma
ity
akalyāṇa-buddʰir
asaṃdʰeyaḥ
//
Page of edition: 337
Sentence: 20
anyatʰābuddʰiḥ
kālena
lambʰayitavyaḥ
//
anyatʰā-buddʰiḥ
kālena
lambʰayitavyaḥ
//
Sentence: 21
ito
niṣkāsitas
tatra
stʰita
upajapann
etena
vyākʰyātaḥ
//
ito
niṣkāsitas
tatra
stʰita
upajapann
etena
vyākʰyātaḥ
//
Sentence: 22
teṣu
upajapatsv
anyatra
stʰitaḥ
svayam
upajapet
//
teṣu
upajapatsv
anyatra
stʰitaḥ
svayam
upajapet
//
Sentence: 23
vyalīkārtʰaṃ
niṣkāsito
mayāsāvan
yatra
gato
yatnād
ānetavyaḥ
/
vyalīka^artʰaṃ
niṣkāsito
mayāsāvan
yatra
gato
yatnād
ānetavyaḥ
/
Sentence: 24
itaḥ
pravr̥ttasaṃbʰāṣo
vā
tato
bʰedam
avāpsyati
/
itaḥ
pravr̥tta-saṃbʰāṣo
vā
tato
bʰedam
avāpsyati
/
Sentence: 25
*vartamānasya
*ced
artʰavigʰātaṃ
[Ch
:
tadartʰābʰigʰātaṃ]
kariṣyati
/
*vartamānasya
*ced
artʰa-vigʰātaṃ
[Ch
:
tad-artʰa^abʰigʰātaṃ]
kariṣyati
/
Sentence: 26
artʰāgamakālo
vāsya
/
stʰānavr̥ddʰir
asya
jātā
/
labdʰam
anenādʰikaraṇam
/
dārair
viyuktaḥ
/
pāratantryād
vyāvr̥ttaḥ
/
pitrā
bʰrātrā
vā
vibʰaktaḥ
/
artʰa^āgama-kālo
vā^asya
/
stʰāna-vr̥ddʰir
asya
jātā
/
labdʰam
anena^adʰikaraṇam
/
dārair
viyuktaḥ
/
pāra-tantryād
vyāvr̥ttaḥ
/
pitrā
bʰrātrā
vā
vibʰaktaḥ
/
Sentence: 27
anena
vā
pratibaddʰam
anena
saṃdʰiṃ
kr̥tvā
nāyakaṃ
dʰaninam
avāpsyāmi
/
anena
vā
pratibaddʰam
anena
saṃdʰiṃ
kr̥tvā
nāyakaṃ
dʰaninam
avāpsyāmi
/
Sentence: 28
vimānito
vā
bʰāryayā
tam
eva
tasyāṃ
vikramayiṣyāmi
/
vimānito
vā
bʰāryayā
tam
eva
tasyāṃ
vikramayiṣyāmi
/
Sentence: 29
asya
vā
mitraṃ
maddveṣiṇīṃ
sapatnīṃ
kāmayate
tad
amunā
bʰedayiṣyāmi
/
asya
vā
mitraṃ
mad-dveṣiṇīṃ
sapatnīṃ
kāmayate
tad
amunā
bʰedayiṣyāmi
/
Page of edition: 338
Sentence: 30
calacittatayā
vā
lāgʰavam
enam
āpādayiṣyāmīti
//
cala-cittatayā
vā
lāgʰavam
enam
āpādayiṣyāmi^iti
//
Sentence: 31
tasya
pīṭʰamardādayo
mātur
dauḥśīlyena
nāyikāyāḥ
saty
apy
anurāge
vivaśāyāḥ
pūrvaṃ
niṣkāsanaṃ
varṇayeyuḥ
/
tasya
pīṭʰamarda^ādayo
mātur
dauḥśīlyena
nāyikāyāḥ
saty
apy
anurāge
vivaśāyāḥ
pūrvaṃ
niṣkāsanaṃ
varṇayeyuḥ
/
Sentence: 32
vartamānena
cākāmāyāḥ
saṃsargaṃ
vidveṣaṃ
ca
/
vartamānena
ca^akāmāyāḥ
saṃsargaṃ
vidveṣaṃ
ca
/
Sentence: 33
tasyāś
ca
sābʰijñānaiḥ
pūrvānurāgair
enaṃ
pratyāpayeyuḥ
/
tasyāś
ca
sa^abʰijñānaiḥ
pūrva^anurāgair
enaṃ
pratyāpayeyuḥ
/
Page of edition: 339
Sentence: 34
abʰijñānaṃ
ca
tatkr̥topakārasaṃbaddʰaṃ
syād
iti
viśīrṇapratisaṃdʰānam
//
abʰijñānaṃ
ca
tatkr̥ta^upakāra-saṃbaddʰaṃ
syād
iti
viśīrṇa-pratisaṃdʰānam
//
Sentence: 35
apūrvapūrvasaṃsr̥ṣṭayoḥ
pūrvasaṃsr̥ṣṭaḥ
śreyān
/
sa
hi
viditaśīlo
dr̥ṣṭarāgaś
ca
sūpacāro
bʰavatīty
ācāryāḥ
/
apūrva-pūrva-saṃsr̥ṣṭayoḥ
pūrva-saṃsr̥ṣṭaḥ
śreyān
/
sa
hi
vidita-śīlo
dr̥ṣṭa-rāgaś
ca
sūpacāro
bʰavati^ity
ācāryāḥ
/
Sentence: 36
pūrvasaṃsr̥ṣṭaḥ
sarvato
niṣpīḍitārtʰatvān
nātyartʰam
artʰado
duḥkʰaṃ
ca
punarviśvāsayitum
/
apūrvas
tu
sukʰenānurajyata
iti
vātsyāyanaḥ
/
pūrva-saṃsr̥ṣṭaḥ
sarvato
niṣpīḍita^artʰatvān
na^atyartʰam
artʰado
duḥkʰaṃ
ca
punar-viśvāsayitum
/
apūrvas
tu
sukʰena^anurajyata
iti
vātsyāyanaḥ
/
Sentence: 37
tatʰāpi
puruṣaprakr̥tito
viśeṣaḥ
//
tatʰā^api
puruṣa-prakr̥tito
viśeṣaḥ
//
Page of edition: 340
bʰavanti
ca^atra
ślokāḥ
---
Sentence: 38ab
anyāṃ
bʰedayituṃ
gamyād
anyato
gamyam
eva
vā
/
anyāṃ
bʰedayituṃ
gamyād
anyato
gamyam
eva
vā
/
Sentence: 38cd
stʰitasya
copagʰātārtʰaṃ
punaḥ
saṃdʰānam
iṣyate
//
stʰitasya
ca^upagʰātā^artʰaṃ
punaḥ
saṃdʰānam
iṣyate
//
Sentence: 39ab
bibʰetyanyasya
saṃyogād
vyalīkāni
ca
nekṣate
/
bibʰetyanyasya
saṃyogād
vyalīkāni
ca
na^īkṣate
/
Sentence: 39cd
atisaktaḥ
pumān
yatra
bʰayād
bahu
dadāti
ca
//
atisaktaḥ
pumān
yatra
bʰayād
bahu
dadāti
ca
//
Sentence: 40ab
asaktam
abʰinandeta
saktaṃ
paribʰavet
tatʰā
/
asaktam
abʰinandeta
saktaṃ
paribʰavet
tatʰā
/
Sentence: 40cd
anyadūtānupāte
ca
yaḥ
syād
ativiśāradaḥ
//
anyadūta^anupāte
ca
yaḥ
syād
ativiśāradaḥ
//
Sentence: 41ab
tatropayāyinaṃ
pūrvaṃ
nārī
kālena
yojayet
/
tatra^upayāyinaṃ
pūrvaṃ
nārī
kālena
yojayet
/
Sentence: 41cd
bʰavec
cāccʰinnasaṃdʰānā
na
ca
saktaṃ
parityajet
//(yugmam)
bʰavec
ca^accʰinna-saṃdʰānā
na
ca
saktaṃ
parityajet
//(yugmam)
Sentence: 42ab
saktaṃ
tu
vaśinaṃ
nārī
saṃbʰāṣyāpy
anyato
vrajet
/
saktaṃ
tu
vaśinaṃ
nārī
saṃbʰāṣya^apy
anyato
vrajet
/
Sentence: 42cd
tataś
cārtʰam
upādāya
saktam
evānurañjayet
//
tataś
ca^artʰam
upādāya
saktam
eva^anurañjayet
//
Sentence: 43ab
āyatiṃ
prasamīkṣyādau
lābʰaṃ
prītiṃ
ca
puṣkalām
/
āyatiṃ
prasamīkṣyā^ādau
lābʰaṃ
prītiṃ
ca
puṣkalām
/
Sentence: 43cd
sauhr̥daṃ
pratisaṃdadʰyād
viśīrṇaṃ
strī
vicakṣaṇā
//
sauhr̥daṃ
pratisaṃdadʰyād
viśīrṇaṃ
strī
vicakṣaṇā
//
Chapter: 5
lābʰaviśeṣāḥ
Page of edition: 342
Sentence: 1
gamyabāhulye
bahu
pratidinaṃ
ca
labʰamānā
naikaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
gamya-bāhulye
bahu
pratidinaṃ
ca
labʰamānā
na^ekaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
Sentence: 2
deśaṃ
kālaṃ
stʰitim
ātmano
guṇān
saubʰāgyaṃ
cānyābʰyo
nyūnātiriktatāṃ
cāvekṣya
rajanyām
artʰaṃ
stʰāpayet
//
deśaṃ
kālaṃ
stʰitim
ātmano
guṇān
saubʰāgyaṃ
ca^anyābʰyo
nyūna^atiriktatāṃ
ca^avekṣya
rajanyām
artʰaṃ
stʰāpayet
//
Sentence: 3
gamye
dūtāṃś
ca
prayojayet
/
tatpratibaddʰāṃś
ca
svayaṃ
prahiṇuyāt
//
gamye
dūtāṃś
ca
prayojayet
/
tat-pratibaddʰāṃś
ca
svayaṃ
prahiṇuyāt
//
Sentence: 4
dvis
triś
catur
iti
lābʰātiśayagrahārtʰam
ekasyāpi
gaccʰet
/
parigrahaṃ
ca
caret
//
dvis
triś
catur
iti
lābʰā^atiśaya-graha^artʰam
ekasya^api
gaccʰet
/
parigrahaṃ
ca
caret
//
Page of edition: 343
Sentence: 5
gamyayaugapadye
tu
lābʰasāmye
yad
dravyārtʰinī
syāt
tad
dāyini
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
gamya-yaugapadye
tu
lābʰa-sāmye
yad
dravya^artʰinī
syāt
tad
dāyini
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 6
apratyādeyatvāt
sarvakāryāṇāṃ
tanmūlatvād
dʰiraṇyada
iti
vātsyāyanaḥ
//
apratyādeyatvāt
sarva-kāryāṇāṃ
tan-mūlatvād
dʰiraṇyada
iti
vātsyāyanaḥ
//
Sentence: 7
suvarṇarajatatāmrakāṃsyalohabʰāṇḍopaskarāstaraṇaprāvaraṇavāsoviśeṣagandʰadravyakaṭukabʰāṇḍagʰr̥tatailadʰānyapaśujātīnāṃ
pūrvapūrvato
viśeṣaḥ
/
suvarṇa-rajata-tāmra-kāṃsya-loha-bʰāṇḍa^upaskara^āstaraṇa-prāvaraṇa-vāso-viśeṣa-gandʰadravya-kaṭuka-bʰāṇḍa-gʰr̥ta-taila-dʰānya-paśu-jātīnāṃ
pūrva-pūrvato
viśeṣaḥ
/
Sentence: 8
yat
tatra
sāmyād
vā
dravyasāmye
mitravākyād
atipātitvād
āyatito
gamyaguṇataḥ
prītitaś
ca
viśeṣaḥ
//
yat
tatra
sāmyād
vā
dravya-sāmye
mitra-vākyād
atipātitvād
āyatito
gamya-guṇataḥ
prītitaś
ca
viśeṣaḥ
//
Page of edition: 344
Sentence: 9
rāgityāginos
tyāgini
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
rāgi-tyāginos
tyāgini
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 10
śakyo
hi
rāgiṇi
tyāga
ādʰātum
//
śakyo
hi
rāgiṇi
tyāga
ādʰātum
//
Sentence: 11
lubdʰo
'pi
hi
raktas
tyajati
na
tu
tyāgī
nirbandʰād
rajyata
iti
vātsyāyanaḥ
//
lubdʰo
+api
hi
raktas
tyajati
na
tu
tyāgī
nirbandʰād
rajyata
iti
vātsyāyanaḥ
//
Sentence: 12
tatrāpi
dʰanavadadʰanavator
dʰanavati
viśeṣaḥ
/
tyāgiprayojanakartroḥ
prayojanakartari
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
tatra^api
dʰanavad-adʰanavator
dʰanavati
viśeṣaḥ
/
tyāgi-prayojana-kartroḥ
prayojana-kartari
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 13
prayojanakartā
sakr̥t
kr̥tvā
kr̥tinam
ātmānaṃ
manyate
tyāgī
punar
atītaṃ
nāpekṣata
iti
vātsyāyanaḥ
//
prayojana-kartā
sakr̥t
kr̥tvā
kr̥tinam
ātmānaṃ
manyate
tyāgī
punar
atītaṃ
na^apekṣata
iti
vātsyāyanaḥ
//
Sentence: 14
tatrāpy
ātyayikato
viśeṣaḥ
/
tatra^apy
ātyayikato
viśeṣaḥ
/
Sentence: 15
kr̥tajñatyāginos
tyāgini
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
kr̥tajña-tyāginos
tyāgini
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 16
ciram
ārādʰito
'pi
tyāgī
vyalīkam
ekam
upalabʰya
pratigaṇikayā
vā
mitʰyādūṣitaḥ
śramam
atītaṃ
nāpekṣate
/
ciram
ārādʰito
+api
tyāgī
vyalīkam
ekam
upalabʰya
pratigaṇikayā
vā
mitʰyā-dūṣitaḥ
śramam
atītaṃ
na^apekṣate
/
Sentence: 17
prāyeṇa
hi
tejasvina
r̥javo
'nādr̥tāś
ca
tyāgino
bʰavanti
/
prāyeṇa
hi
tejasvina
r̥javo
+anādr̥tāś
ca
tyāgino
bʰavanti
/
Page of edition: 345
Sentence: 18
kr̥tajñas
tu
pūrvaśramāpekṣī
na
sahasā
virajyate
/
parīkṣitaśīlatvāc
ca
na
mitʰyā
dūṣyata
iti
vātsyāyanaḥ
//
kr̥tajñas
tu
pūrva-śrama^apekṣī
na
sahasā
virajyate
/
parīkṣita-śīlatvāc
ca
na
mitʰyā
dūṣyata
iti
vātsyāyanaḥ
//
Sentence: 19
tatrāpy
āyatito
viśeṣaḥ
//
tatra^apy
āyatito
viśeṣaḥ
//
Sentence: 20
mitravacanārtʰāgamayor
artʰāgame
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
mitra-vacana^artʰa^āgamayor
artʰa^āgame
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 21
so
'pi
hy
artʰāgamo
bʰavitā
/
mitraṃ
tu
sakr̥d
vākye
pratihate
kaluṣitaṃ
syād
iti
vātsyāyanaḥ
//
so
+api
hy
artʰa^āgamo
bʰavitā
/
mitraṃ
tu
sakr̥d
vākye
pratihate
kaluṣitaṃ
syād
iti
vātsyāyanaḥ
//
Page of edition: 346
Sentence: 22
tatrāpy
atipātato
viśeṣaḥ
//
tatra^apy
atipātato
viśeṣaḥ
//
Sentence: 23
tatra
kāryasaṃdarśanena
mitram
anunīya
śvobʰūte
vacanam
astv
iti
tato
'tipātinam
artʰaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
tatra
kārya-saṃdarśanena
mitram
anunīya
śvobʰūte
vacanam
astv
iti
tato
+atipātinam
artʰaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
Sentence: 24
artʰāgamānartʰapratīgʰātayor
artʰāgame
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
artʰa^āgama^anartʰa-pratīgʰātayor
artʰa^āgame
viśeṣaḥ
pratyakṣa
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 25
artʰaḥ
parimitāvaccʰedaḥ
,
anartʰaḥ
punaḥ
sakr̥tprasr̥to
na
jñāyate
kvāvatiṣṭʰata
iti
vātsyāyanaḥ
//
artʰaḥ
parimita^avaccʰedaḥ
,
anartʰaḥ
punaḥ
sakr̥t-prasr̥to
na
jñāyate
kva^avatiṣṭʰata
iti
vātsyāyanaḥ
//
Sentence: 26
tatrāpi
gurulāgʰavakr̥to
viśeṣaḥ
//
tatra^api
guru-lāgʰava-kr̥to
viśeṣaḥ
//
Sentence: 27
etenārtʰasaṃśayād
anartʰapratīkāre
viśeṣo
vyākʰyātaḥ
//
etena^artʰa-saṃśayād
anartʰa-pratīkāre
viśeṣo
vyākʰyātaḥ
//
Page of edition: 347
Sentence: 28
devakulataḍāgārāmāṇām
karaṇam
,
stʰalīnām
agnicaityānāṃ
nibandʰanam
,
gosahasrāṇāṃ
pātrāntaritaṃ
brāhmaṇebʰyo
dānam
,
devatānāṃ
pūjopahārapravartanam
,
tadvyayasahiṣṇor
vā
dʰanasya
parigrahaṇam
ity
uttamagaṇikānāṃ
lābʰātiśayaḥ
//
devakula-taḍāga^ārāmāṇām
karaṇam
,
stʰalīnām
agni-caityānāṃ
nibandʰanam
,
go-sahasrāṇāṃ
pātra^antaritaṃ
brāhmaṇebʰyo
dānam
,
devatānāṃ
pūjā^upahāra-pravartanam
,
tad-vyaya-sahiṣṇor
vā
dʰanasya
parigrahaṇam
ity
uttama-gaṇikānāṃ
lābʰa^atiśayaḥ
//
Sentence: 29
sārvāṅgiko
'laṃkārayogo
gr̥hasyodārasya
karaṇam
/
mahārhair
bʰāṇḍaiḥ
paricārakaiś
ca
gr̥hapariccʰadasyojjvalateti
rūpājīvānāṃ
lābʰātiśayaḥ
//
sārva^aṅgiko
+alaṃkāra-yogo
gr̥hasya^udārasya
karaṇam
/
mahārhair
bʰāṇḍaiḥ
paricārakaiś
ca
gr̥ha-pariccʰadasya^ujjvalata^iti
rūpa^ājīvānāṃ
lābʰā^atiśayaḥ
//
Page of edition: 348
Sentence: 30
nityaṃ
śuklam
āccʰādanam
apakṣudʰam
annapānaṃ
nityaṃ
saugandʰikena
tāmbūlena
ca
yogaḥ
sahiraṇyabʰāgam
alaṃkaraṇam
iti
kumbʰadāsīnāṃ
lābʰātiśayaḥ
//
nityaṃ
śuklam
āccʰādanam
apakṣudʰam
anna-pānaṃ
nityaṃ
saugandʰikena
tāmbūlena
ca
yogaḥ
sahiraṇya-bʰāgam
alaṃkaraṇam
iti
kumbʰa-dāsīnāṃ
lābʰa^atiśayaḥ
//
Sentence: 31
etena
pradeśena
madʰyamādʰamānām
api
lābʰātiśayān
sarvāsām
eva
yojayed
ity
ācāryāḥ
//
etena
pradeśena
madʰyama^adʰamānām
api
lābʰa^atiśayān
sarvāsām
eva
yojayed
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 32
deśakālavibʰavasāmartʰyānurāgalokapravr̥ttivaśād
aniyatalābʰādiyamavr̥ttir
iti
vātsyāyanaḥ
//
deśa-kāla-vibʰava-sāmartʰya^anurāga-loka-pravr̥tti-vaśād
aniyata-lābʰa^ādi-yama-vr̥ttir
iti
vātsyāyanaḥ
//
Page of edition: 349
Sentence: 33
gamyam
anyato
nivārayitukāmā
saktam
anyasyām
apahartukāmā
vā
anyāṃ
vā
lābʰato
viyuyukṣamāṇāgamyasaṃsargād
ātmanaḥ
stʰānaṃ
vr̥ddʰim
āyatim
abʰigamyatāṃ
ca
manyamānā
anartʰapratīkāre
vā
sāhāyam
enaṃ
kārayitukāmā
saktasya
vā
anyasya
vyalīkārtʰinī
pūrvopakāram
akr̥tam
iva
paśyantī
kevala
prītyartʰinī
vā
kalyāṇabuddʰer
alpam
api
lābʰaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
gamyam
anyato
nivārayitukāmā
saktam
anyasyām
apahartukāmā
vā
anyāṃ
vā
lābʰato
viyuyukṣamāṇa^agamya-saṃsargād
ātmanaḥ
stʰānaṃ
vr̥ddʰim
āyatim
abʰigamyatāṃ
ca
manyamānā
anartʰa-pratīkāre
vā
sāhāyam
enaṃ
kārayitukāmā
saktasya
vā
-anyasya
vyalīka^arttʰinī
pūrva^upakāram
akr̥tam
iva
paśyantī
kevala
prīty-artʰinī
vā
kalyāṇa-buddʰer
alpam
api
lābʰaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
Sentence: 34
āyatyartʰinī
tu
tam
āśritya
cānartʰaṃ
praticikīrṣantī
naiva
pratigr̥hṇīyāt
//
āyaty-artʰinī
tu
tam
āśritya
ca^anartʰaṃ
praticikīrṣantī
naiva
pratigr̥hṇīyāt
//
Page of edition: 350
Sentence: 35
tyakṣyāmy
enam
anyataḥ
pratisaṃdʰāsyāmi
,
gamiṣyati
dārair
yokṣyate
nāśayiṣyaty
anartʰān
,
aṅkuśabʰūta
uttarādʰyakṣo
'syāgamiṣyati
svāmī
pitā
vā
,
stʰānabʰraṃśo
vāsya
bʰaviṣyati
calacittaś
ceti
manyamānā
tadātve
tasmāl
lābʰam
iccʰet
//
tyakṣyāmy
enam
anyataḥ
pratisaṃdʰāsyāmi
,
gamiṣyati
dārair
yokṣyate
nāśayiṣyaty
anartʰān
,
aṅkuśa-bʰūta
uttara^adʰyakṣo
+asya^āgamiṣyati
svāmī
pitā
vā
,
stʰāna-bʰraṃśo
vā^asya
bʰaviṣyati
cala-cittaś
ca^iti
manyamānā
tadātve
tasmāl
lābʰam
iccʰet
//
Sentence: 36
pratijñātam
īśvareṇa
pratigrahaṃ
lapsyate
adʰikaraṇaṃ
stʰānaṃ
vā
prāpsyati
vr̥ttikālo
'sya
vā
āsannaḥ
vāhanam
asyā
gamiṣyati
stʰalapattraṃ
vā
sasyam
asya
pakṣyate
kr̥tam
asmin
na
naśyati
nityam
avisaṃvādako
vety
āyatyām
iccʰet
/
parigrahakalpaṃ
vācaret
//
pratijñātam
īśvareṇa
pratigrahaṃ
lapsyate
adʰikaraṇaṃ
stʰānaṃ
vā
prāpsyati
vr̥tti-kālo
+asya
vā
āsannaḥ
vāhanam
asyā
gamiṣyati
stʰala-pattraṃ
vā
sasyam
asya
pakṣyate
kr̥tam
asmin
na
naśyati
nityam
avisaṃvādako
vā^ity
āyatyām
iccʰet
/
parigraha-kalpaṃ
vā^ācaret
//
Page of edition: 351
bʰavanti
ca^atra
ślokāḥ
---
Sentence: 37ab
kr̥ccʰrādʰigatavittāṃś
ca
rājavallabʰaniṣṭʰurān
/
kr̥ccʰra^adʰigata-vittāṃś
ca
rāja-vallabʰa-niṣṭʰurān
/
Sentence: 37cd
āyātyāṃ
ca
tadātve
ca
dūrād
eva
vivarjayet
//
āyātyāṃ
ca
tadātve
ca
dūrād
eva
vivarjayet
//
Sentence: 38ab
anartʰo
varjane
yeṣāṃ
gamane
'bʰyudayas
tatʰā
/
anartʰo
varjane
yeṣāṃ
gamane
+abʰyudayas
tatʰā
/
Sentence: 38cd
prayatnenāpi
tān
gr̥hya
sāpadeśam
upakramet
//
prayatnena^api
tān
gr̥hya
sa^apadeśam
upakramet
//
Sentence: 39ab
prasannā
ye
prayaccʰanti
svalpe
'py
agaṇitaṃ
vasu
/
prasannā
ye
prayaccʰanti
svalpe
+apy
agaṇitaṃ
vasu
/
Sentence: 39cd
stʰūlalakṣān
mahotsāhāṃs
tān
gaccʰet
svair
api
vyayaiḥ
//
stʰūla-lakṣān
mahotsāhāṃs
tān
gaccʰet
svair
api
vyayaiḥ
//
Chapter: 6
artʰānartʰanubandʰasaṃśayavicārā
veśyāviśeṣāś
ca
Page of edition: 352
Sentence: 1
artʰān
ācaryamāṇān
anartʰā
apy
anūdbʰavanty
anubandʰāḥ
saṃśayāś
ca
//
artʰān
ācaryamāṇān
anartʰā
apy
anūdbʰavanty
anubandʰāḥ
saṃśayāś
ca
//
Sentence: 2
te
buddʰidaurbalyād
atirāgād
atyabʰimānād
atidambʰād
atyārjavād
ativiśvāsād
atikrodʰāt
pramādāt
sāhasād
daivayogāc
ca
syuḥ
//
te
buddʰi-daurbalyād
atirāgād
atyabʰimānād
atidambʰād
atyārjavād
ativiśvāsād
atikrodʰāt
pramādāt
sāhasād
daivayogāc
ca
syuḥ
//
Sentence: 3
teṣāṃ
pʰalaṃ
kr̥tasya
vyayasya
niṣpʰalatvam
anāyatirāgam
iṣyato
'rtʰasya
nivartanam
āptasya
niṣkramaṇaṃ
pāruṣyasya
prāptir
gamyatā
śarīrasya
pragʰātaḥ
keśānāṃ
cʰedanaṃ
pātanam
aṅgavaikalyāpattiḥ
/
teṣāṃ
pʰalaṃ
kr̥tasya
vyayasya
niṣpʰalatvam
anāyatirāgam
iṣyato
+artʰasya
nivartanam
āptasya
niṣkramaṇaṃ
pāruṣyasya
prāptir
gamyatā
śarīrasya
pragʰātaḥ
keśānāṃ
cʰedanaṃ
pātanam
aṅga-vaikalyā-pattiḥ
/
Page of edition: 353
Sentence: 4
tasmāt
tān
ādita
eva
parijihīrṣed
artʰabʰūyiṣṭʰāṃś
copekṣeta
//
tasmāt
tān
ādita
eva
parijihīrṣed
artʰabʰūyiṣṭʰāṃś
ca^upekṣeta
//
Sentence: 5
artʰo
dʰarmaḥ
kāma
ity
artʰatrivargaḥ
/
artʰo
dʰarmaḥ
kāma
ity
artʰa-trivargaḥ
/
Sentence: 6
anartʰo
'dʰarmo
dveṣa
ity
anartʰatrivargaḥ
/
anartʰo
+adʰarmo
dveṣa
ity
anartʰa-trivargaḥ
/
Sentence: 7
teṣv
ācaryamāṇeṣv
anyasyāpi
niṣpattir
anubandʰaḥ
/
teṣv
ācarya-māṇeṣv
anyasya^api
niṣpattir
anubandʰaḥ
/
Sentence: 8
saṃdigdʰāyāṃ
tu
pʰalaprāptau
syād
vā
na
veti
śuddʰasaṃśayaḥ
/
saṃdigdʰāyāṃ
tu
pʰala-prāptau
syād
vā
na
vā^iti
śuddʰa-saṃśayaḥ
/
Sentence: 9
idaṃ
vā
syād
idaṃ
veti
samkīrṇaḥ
/
idaṃ
vā
syād
idaṃ
vā^iti
samkīrṇaḥ
/
Sentence: 10
ekasmin
kriyamāṇe
kārye
kāryadvayasyotpattir
ubʰayato
yogaḥ
/
ekasmin
kriyamāṇe
kārye
kārya-dvayasya^utpattir
ubʰayato
yogaḥ
/
Sentence: 11
samantād
utpattiḥ
samantatoyoga
iti
tān
udāhariṣyāmaḥ
//
samantād
utpattiḥ
samantato-yoga
iti
tān
udāhariṣyāmaḥ
//
Page of edition: 354
Sentence: 12
vicāritarūpo
'rtʰatrivargaḥ
/
tadviparīta
evānartʰatrivargaḥ
//
vicārita-rūpo
+artʰa-trivargaḥ
/
tad-viparīta
eva^anartʰa-trivargaḥ
//
Sentence: 13
yasyottamasyābʰigamane
pratyakṣato
'rtʰalābʰo
grahaṇīyatvam
āyatir
āgamaḥ
prārtʰanīyatvaṃ
cānyeṣāṃ
syāt
so
'rtʰo
'rtʰānubandʰaḥ
//
yasya^uttamasya^abʰigamane
pratyakṣato
+artʰa-lābʰo
grahaṇīyatvam
āyatir
āgamaḥ
prārtʰanīyatvaṃ
ca^anyeṣāṃ
syāt
so
+artʰo
+artʰa^anubandʰaḥ
//
Sentence: 14
lābʰamātre
kasya
cid
anyasya
gamanaṃ
so
'rtʰo
niranubandʰaḥ
//
lābʰa-mātre
kasya
cid
anyasya
gamanaṃ
so
+artʰo
niranubandʰaḥ
//
Sentence: 15
anyārtʰaparigrahe
saktād
āyaticcʰedanam
artʰasya
niṣkramaṇaṃ
lokavidviṣṭasya
vā
nīcasya
gamanam
āyatigʰnam
artʰo
'nartʰānubandʰaḥ
//
anya^artʰa-parigrahe
saktād
āyati-ccʰedanam
artʰasya
niṣkramaṇaṃ
loka-vidviṣṭasya
vā
nīcasya
gamanam
āyatigʰnam
artʰo
+anartʰa^anubandʰaḥ
//
Page of edition: 355
Sentence: 16
(svena
vyayena
śūrasya
mahāmātrasya
prabʰavato
vā
lubdʰasya
gamanaṃ
niṣpʰalam
api
vyasanapratīkārārtʰaṃ
mahataś
cārtʰagʰnasya
nimittasya
praśamanam
āyatijananaṃ
vā
so
'nartʰo
'rtʰānubandʰaḥ
//)
(svena
vyayena
śūrasya
mahāmātrasya
prabʰavato
vā
lubdʰasya
gamanaṃ
niṣpʰalam
api
vyasana-pratīkāra^artʰaṃ
mahataś
ca^artʰagʰnasya
nimittasya
praśamanam
āyati-jananaṃ
vā
so
+anartʰo
+artʰa^anubandʰaḥ
//)
Sentence: 17
kadaryasya
subʰagamāninaḥ
kr̥tagʰnasya
vātisaṃdʰānaśīlasya
svair
api
vyayais
tatʰārādʰanam
ante
niṣpʰalaṃ
so
'nartʰo
niranubandʰaḥ
//
kadaryasya
subʰaga-māninaḥ
kr̥tagʰnasya
vā^atisaṃdʰāna-śīlasya
svair
api
vyayais
tatʰā^ārādʰanam
ante
niṣpʰalaṃ
so
+anartʰo
niranubandʰaḥ
//
Sentence: 18
tasyaiva
rājavallabʰasya
krauryaprabʰāvādʰikasya
tatʰaivārādʰanam
ante
niṣpʰalaṃ
niṣkāsanaṃ
ca
doṣakaraṃ
so
'nartʰo
'nartʰānubandʰaḥ
//
tasya^eva
rāja-vallabʰasya
kraurya-prabʰāva^adʰikasya
tatʰā^eva^ārādʰanam
ante
niṣpʰalaṃ
niṣkāsanaṃ
ca
doṣa-karaṃ
so
+anartʰo
+anartʰa^anubandʰaḥ
//
Sentence: 19
evaṃ
dʰarmakāmayor
apy
anubandʰān
yojayet
//
evaṃ
dʰarma-kāmayor
apy
anubandʰān
yojayet
//
Page of edition: 356
Sentence: 20
paraspareṇa
ca
yuktyā
saṃkired
ity
anubandʰāḥ
//
paraspareṇa
ca
yuktyā
saṃkired
ity
anubandʰāḥ
//
Sentence: 21
paritoṣito
'pi
dāsyati
na
vety
artʰasaṃśayaḥ
/
paritoṣito
+api
dāsyati
na
vā^ity
artʰasaṃśayaḥ
/
Sentence: 22
niṣpīḍitārtʰam
apʰalam
utsr̥jantyā
artʰam
alabʰamānāyā
dʰarmaḥ
syān
na
veti
dʰarmasaṃśayaḥ
/
niṣpīḍita^artʰam
apʰalam
utsr̥jantyā
artʰam
alabʰamānāyā
dʰarmaḥ
syān
na
vā^iti
dʰarma-saṃśayaḥ
/
Sentence: 23
abʰipretam
upalabʰya
paricārakam
anyaṃ
vā
kṣudraṃ
gatvā
kāmaḥ
syān
na
veti
kāmasaṃśayaḥ
/
abʰipretam
upalabʰya
paricārakam
anyaṃ
vā
kṣudraṃ
gatvā
kāmaḥ
syān
na
vā^iti
kāma-saṃśayaḥ
/
Sentence: 24
prabʰāvavān
kṣudro
'nabʰimato
'nartʰaṃ
kariṣyati
na
vety
anartʰasaṃśayaḥ
/
prabʰāvavān
kṣudro
+anabʰimato
+anartʰaṃ
kariṣyati
na
vā^ity
anartʰa-saṃśayaḥ
/
Sentence: 25
atyantaniṣpʰalaḥ
saktaḥ
parityaktaḥ
pitr̥lokaṃ
yāyāt
tatrādʰarmaḥ
syān
na
vety
adʰarmasaṃśayaḥ
/
atyanta-niṣpʰalaḥ
saktaḥ
parityaktaḥ
pitr̥-lokaṃ
yāyāt
tatra^adʰarmaḥ
syān
na
vā^ity
adʰarma-saṃśayaḥ
/
Sentence: 26
rāgasyāpi
vivakṣāyām
abʰipretam
anupalabʰya
virāgaḥ
/
syān
na
veti
dveṣasaṃśayaḥ
/
iti
śuddʰasaṃśayāḥ
//
rāgasya^api
vivakṣāyām
abʰipretam
anupalabʰya
virāgaḥ
/
syān
na
vā^iti
dveṣa-saṃśayaḥ
/
iti
śuddʰa-saṃśayāḥ
//
Page of edition: 357
Sentence: 27
atʰa
saṃkīrṇāḥ
//
atʰa
saṃkīrṇāḥ
//
Sentence: 28
āgantor
aviditaśīlasya
vallabʰasaṃśrayasya
prabʰaviṣṇor
vā
samupastʰitasyārādʰanam
artʰo
'nartʰa
iti
saṃśayaḥ
/
āgantor
avidita-śīlasya
vallabʰa-saṃśrayasya
prabʰaviṣṇor
vā
samupastʰitasya^ārādʰanam
artʰo
+anartʰa
iti
saṃśayaḥ
/
Sentence: 29
śrotriyasya
brahmacāriṇo
dīkṣitasya
vratino
liṅgino
vā
māṃ
dr̥ṣṭvā
jātarāgasya
mumūrṣor
mitravākyād
ānr̥śaṃsyāc
ca
gamanaṃ
dʰarmo
'dʰarma
iti
saṃśayaḥ
/
śrotriyasya
brahmacāriṇo
dīkṣitasya
vratino
liṅgino
vā
māṃ
dr̥ṣṭvā
jāta-rāgasya
mumūrṣor
mitra-vākyād
ānr̥śaṃsyāc
ca
gamanaṃ
dʰarmo
+adʰarma
iti
saṃśayaḥ
/
Sentence: 30
lokād
evākr̥tapratyayād
aguṇo
guṇavān
vety
anavekṣya
gamanaṃ
kāmo
dveṣa
iti
saṃśayaḥ
/
lokād
eva^ākr̥ta-pratyayād
aguṇo
guṇavān
vā^ity
anavekṣya
gamanaṃ
kāmo
dveṣa
iti
saṃśayaḥ
/
Sentence: 31
saṃkirec
ca
paraspareṇeti
saṃkīrṇasaṃśayāḥ
//
saṃkirec
ca
paraspareṇa^iti
saṃkīrṇa-saṃśayāḥ
//
Sentence: 32
yatra
parasyābʰigamane
'rtʰaḥ
saktāc
ca
saṃgʰarṣataḥ
sa
ubʰayayo
'rtʰaḥ
/
yatra
parasya^abʰigamane
+artʰaḥ
saktāc
ca
saṃgʰarṣataḥ
sa
ubʰayayo
+artʰaḥ
/
Sentence: 33
yatra
svena
vyayena
niṣpʰalam
abʰigamanaṃ
saktāc
cāmarṣitād
vittapratyādānaṃ
sa
ubʰayato
'nartʰaḥ
/
yatra
svena
vyayena
niṣpʰalam
abʰigamanaṃ
saktāc
ca^amarṣitād
vitta-pratyādānaṃ
sa
ubʰayato
+anartʰaḥ
/
Sentence: 34
yatrābʰigamane
'rtʰo
bʰaviṣyati
na
vety
āśaṅkā
sakto
'pi
saṃgʰarṣād
dāsyati
na
veti
sa
ubʰayato
'rtʰasaṃśayaḥ
/
yatra^abʰigamane
+artʰo
bʰaviṣyati
na
vā^ity
āśaṅkā
sakto
+api
saṃgʰarṣād
dāsyati
na
vā^iti
sa
ubʰayato
+artʰa-saṃśayaḥ
/
Page of edition: 358
Sentence: 35
yatrābʰigamane
vyayavati
pūrvo
viruddʰaḥ
krodʰād
apakāraṃ
kariṣyati
na
veti
sakto
vāmarṣito
dattaṃ
pratyādāsyati
na
veti
sa
ubʰayato
'nartʰasaṃśayaḥ
/
ity
auddālaker
ubʰayatoyogāḥ
//
yatra^abʰigamane
vyayavati
pūrvo
viruddʰaḥ
krodʰād
apakāraṃ
kariṣyati
na
vā^iti
sakto
vāmarṣito
dattaṃ
pratyādāsyati
na
vā^iti
sa
ubʰayato
+anartʰasaṃśayaḥ
/
ity
auddālaker
ubʰayato-yogāḥ
//
Sentence: 36
bābʰravīyās
tu
---
bābʰravīyās
tu
---
Sentence: 37
yatrābʰigamane
'rtʰo
'nabʰigamane
ca
saktād
artʰaḥ
sa
ubʰayato
'rtʰaḥ
/
yatra^abʰigamane
+artʰo
+anabʰigamane
ca
saktād
artʰaḥ
sa
ubʰayato
+artʰaḥ
/
Sentence: 38
yatrābʰigamane
niṣpʰalo
vyayo
'nabʰigamane
ca
niṣpratīkāro
'nartʰaḥ
sa
ubʰayato
'nartʰaḥ
/
yatra^abʰigamane
niṣpʰalo
vyayo
+anabʰigamane
ca
niṣpratī-kāro
+anartʰaḥ
sa
ubʰayato
+anartʰaḥ
/
Sentence: 39
yatrābʰigamane
nirvyayo
dāsyati
na
veti
saṃśayo
'nabʰigamane
sakto
dāsyati
na
veti
sa
ubʰayato
'rtʰasaṃśayaḥ
/
yatra^abʰigamane
nirvyayo
dāsyati
na
vā^iti
saṃśayo
+anabʰigamane
sakto
dāsyati
na
vā^iti
sa
ubʰayato
+artʰa-saṃśayaḥ
/
Page of edition: 359
Sentence: 40
yatrābʰigamane
vyayavati
pūrvo
viruddʰaḥ
prabʰāvavān
prāpsyate
na
veti
saṃśayo
'nabʰigamane
ca
krodʰād
anartʰaṃ
kariṣyati
na
veti
sa
ubʰayato
'nartʰasaṃśayaḥ
//
yatra^abʰigamane
vyayavati
pūrvo
viruddʰaḥ
prabʰāvavān
prāpsyate
na
vā^iti
saṃśayo
+anabʰigamane
ca
krodʰād
anartʰaṃ
kariṣyati
na
vā^iti
sa
ubʰayato
+anartʰa-saṃśayaḥ
//
Page of edition: 360
Sentence: 41
eteṣām
eva
vyatikare
'nyato
'rtʰo
'nyato
'nartʰaḥ
,
anyato
'rtʰo
'nyato
'rtʰasaṃśayaḥ
,
anyato
'rtʰo
'nyato
'nartʰasaṃśaya
iti
ṣaṭsaṃkīrṇayogāḥ
//
eteṣām
eva
vyatikare
+anyato
+artʰo
+anyato
+anartʰaḥ
,
anyato
+artʰo
+anyato
+artʰa-saṃśayaḥ
,
anyato
+artʰo
+anyato
+anartʰa-saṃśaya
iti
ṣaṭsaṃkīrṇa-yogāḥ
//
Sentence: 42
teṣu
sahāyaiḥ
saha
vimr̥śya
yato
'rtʰabʰūyiṣṭʰo
'rtʰasaṃśayo
gurur
anartʰapraśamo
vā
tataḥ
pravarteta
//
teṣu
sahāyaiḥ
saha
vimr̥śya
yato
+artʰa-bʰūyiṣṭʰo
+artʰa-saṃśayo
gurur
anartʰa-praśamo
vā
tataḥ
pravarteta
//
Sentence: 43
evaṃ
dʰarmakāmav
apy
anayaiva
yuktyodāharet
/
saṃkirec
ca
paraspareṇa
vyatiṣañjayec
cety
ubʰayatoyogāḥ
//
evaṃ
dʰarma-kāmav
apy
anayā^eva
yuktyā^udāharet
/
saṃkirec
ca
paraspareṇa
vyatiṣañjayec
ca^ity
ubʰayato-yogāḥ
//
Sentence: 44
saṃbʰūya
ca
viṭāḥ
parigr̥hṇanty
ekām
asau
goṣṭʰīparigrahaḥ
/
saṃbʰūya
ca
viṭāḥ
parigr̥hṇanty
ekām
asau
goṣṭʰī-parigrahaḥ
/
Sentence: 45
sā
teṣām
itas
tataḥ
saṃsr̥jyamānā
pratyekaṃ
saṃgʰarṣād
artʰaṃ
nirvartayet
/
sā
teṣām
itas
tataḥ
saṃsr̥jyamānā
pratyekaṃ
saṃgʰarṣād
artʰaṃ
nirvartayet
/
Sentence: 46
suvasantakādiṣu
ca
yoge
yo
me
imam
amuṃ
ca
saṃpādayiṣyati
tasyādya
gamiṣyati
me
duhiteti
mātrā
vācayet
/
suvasantaka^ādiṣu
ca
yoge
yo
me
imam
amuṃ
ca
saṃpādayiṣyati
tasya^ādya
gamiṣyati
me
duhitā^iti
mātrā
vācayet
/
Sentence: 47
teṣāṃ
ca
saṃgʰarṣaje
'bʰigamane
kāryāṇi
lakṣayet
/
teṣāṃ
ca
saṃgʰarṣaje
+abʰigamane
kāryāṇi
lakṣayet
/
Page of edition: 362
Sentence: 48
ekato
'rtʰaḥ
sarvato
'rtʰaḥ
ekato
'nartʰaḥ
sarvato
'nartʰaḥ
ardʰato
'rtʰaḥ
sarvato
'rtʰaḥ
ardʰato
'nartʰaḥ
sarvato
'nartʰaḥ
/
iti
samantato
yogāḥ
//
ekato
+artʰaḥ
sarvato
+artʰaḥ
ekato
+anartʰaḥ
sarvato
+anartʰaḥ
ardʰato
+artʰaḥ
sarvato
+artʰaḥ
ardʰato
+anartʰaḥ
sarvato
+anartʰaḥ
/
iti
samantato
yogāḥ
//
Page of edition: 363
Sentence: 49
artʰasaṃśayam
anartʰasaṃśayaṃ
ca
pūrvavad
yojayet
/
saṃkirec
ca
tatʰā
dʰarmakāmāv
api
/
ity
*anubandʰārtʰānartʰa
[Ch
:
artʰānartʰānubandʰa]
saṃśayavicārāḥ
//
artʰa-saṃśayam
anartʰa-saṃśayaṃ
ca
pūrvavad
yojayet
/
saṃkirec
ca
tatʰā
dʰarma-kāmāv
api
/
ity
*anubandʰa^artʰa^anartʰa
[Ch
:
artʰa^anartʰa^anubandʰa]
-saṃśaya-vicārāḥ
//
Sentence: 50
kumbʰadāsī
paricārikā
kulaṭā
svairiṇī
naṭī
śilpakārikā
prakāśavinaṣṭā
rūpājīvā
gaṇikā
ceti
veśyāviśeṣāḥ
//
kumbʰa-dāsī
paricārikā
kulaṭā
svairiṇī
naṭī
śilpa-kārikā
prakāśa-vinaṣṭā
rūpa^ājīvā
gaṇikā
ca^iti
veśyā-viśeṣāḥ
//
Sentence: 51
sarvāsāṃ
cānurūpeṇa
gamyāḥ
sahāyās
tad
uparañjanam
artʰāgamopāyā
niṣkāsanaṃ
punaḥ
sadʰānaṃ
lābʰaviśeṣānubandʰā
artʰānartʰānubandʰasaṃśayavicārāś
ceti
vaiśikam
//
sarvāsāṃ
ca^anurūpeṇa
gamyāḥ
sahāyās
tad
uparañjanam
artʰa^āgama^upāyā
niṣkāsanaṃ
punaḥ
sadʰānaṃ
lābʰa-viśeṣa^anubandʰā
artʰa^anartʰa^anubandʰa-saṃśaya-vicārāś
ca^iti
vaiśikam
//
Page of edition: 364
bʰavataś
ca^atra
ślokau
---
Sentence: 52ab
ratyartʰāḥ
puruṣā
yena
ratyartʰāś
caiva
yoṣitaḥ
//
raty-artʰāḥ
puruṣā
yena
raty-artʰāś
ca^eva
yoṣitaḥ
//
Sentence: 52cd
śāstrasyārtʰapradʰānatvāt
tena
yogo
'tra
yoṣitām
//
śāstrasya^artʰa-pradʰānatvāt
tena
yogo
+atra
yoṣitām
//
Sentence: 53ab
santi
rāgaparā
nāryaḥ
santi
cārtʰaparā
api
/
santi
rāga-parā
nāryaḥ
santi
ca^artʰa-parā
api
/
Sentence: 53cd
prāk
tatra
varṇito
rāgo
veśyāyogāś
ca
vaiśike
//
prāk
tatra
varṇito
rāgo
veśyā-yogāś
ca
vaiśike
//
This text is part of the
TITUS
edition of
Vatsyayana, Kamasutra
.
Copyright
TITUS Project
, Frankfurt a/M, 22.4.2012. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.