TITUS
Text collection: YVB
Black
Yajur-Veda
Text: BaudhGS
Baudhāyana-Gr̥hya-Sūtra
including
the
Paribhāṣā
and
the
Śeṣasūtra
On
the
basis
of
the
edition
by
Srinivasachar
,
L
.,
and
Sastri
,
R
.
S
.,
Bodhāyanagr̥hyasūtram
of
Bodhāyana
Maharṣi
,
Mysore
:
Oriental
Research
Institute
1983
prepared
by
an
anonymous
group
of
students
,
Fairfield
,
Iowa
, 2001;
TITUS
version
by
Jost
Gippert
,
Frankfurt
a.M
., 30.12.2001
[This
is
a
preliminary
edition
only
.
J.G.
]
Prasna: 1
Adhyaya: 1
atʰa
pratʰamapraśne
pratʰamo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
yatʰo
etaddʰutaḥ
prahuta
āhutaśśūlagavo
baliharaṇaṃ
pratyavarohaṇamaṣṭakāhoma
iti
sapta
pākayajñasaṃstʰā
iti
\1\
Sentence: 2
tā
anu
vyākʰyāsyāmaḥ
\2\
Sentence: 3
tatra
yaddʰūyate
sa
huto
yatʰaitadvivāhassīmantonnayanaṃ
ceti
\3\
Sentence: 4
tatra
hi
hūyata
eva
\4\
Sentence: 5
atʰa
yaddʰutvā
dīyate
sa
prahuto
yatʰaitajjātakarma
caulaṃ
ceti
\5\
Sentence: 6
tatra
hi
hutvā
dīyata
eva
\6\
Sentence: 7
atʰa
yuddʰutvā
datvā
cādīyate
sa
āhutaḥ
yatʰaitadupanayanaṃ
samāvartanaṃ
ceti
\7\
Sentence: 8
tatra
hi
hutvā
datvā
cādīyate
\8\
Sentence: 9
atʰa
yaccʰūleṣūpanīya
gavyāni
śrapayanti
sa
śūlagavaḥ
\9\
Sentence: 10
atʰa
yat
gr̥hyābʰyo
devatābʰyo
'nnaṃ
sanprakriranti
tat
baliharaṇam
\10\
Sentence: 11
atʰa
yadr̥to
r̥tuṃ
pratyavarohanti
tat
pratyavarohaṇam
\11\
Sentence: 12
atʰa
yadekāṣṭakāyāmannaṃ
kriyate
so
'ṣṭakāhoma
iti
\12\
Sentence: 13
vivāhaṃ
vyākʰyāsyāmaḥ
\13\
Sentence: 14
udagayana
āpūryamāṇapakṣe
puṇye
nakṣatre
yugmān
brāhmaṇān
varān
prahiṇoti
prasugmantā
dʰiyasānasya
sakṣaṇi
varebʰirvarām̐
abʰiṣuprasīdata
\
asmākamindra
ubʰayaṃ
jujoṣati
yatsaumyasyāndʰaso
bubodʰati
iti
\14\
Sentence: 15
yato
'numantrayate
anr̥kṣarā
r̥javassantu
pantʰā
yebʰissakʰāyo
yanti
no
vareyam
\
samaryamā
sambʰago
no
ninīyātsañjāspatyam̐
suyamamastu
devāḥ
iti
\15\
Sentence: 16
atʰa
yadi
dakṣiṇābʰissaha
dattā
syānnātra
varān
prahiṇuyāt
\16\
Sentence: 17
tāṃ
pratigr̥hṇīyāt
prajāpatistriyāṃ
yaśaḥ
ityetābʰiṣṣaḍbʰiranuccʰandasam
\17\
Sentence: 18
sarve
māsā
vivāhasya
\18\
Sentence: 19
śucitapastapasyavarjamityeke
\19\
Sentence: 20
rohiṇī
mr̥gaśīrṣamuttare
pʰalgaunī
svātīti
vivāhasya
nakṣatrāṇi
\20\
Sentence: 21
punarvasū
tiṣyo
hastaśśroṇā
revatītyanyeṣāṃ
bʰūtikarmaṇām
\21\
Sentence: 22
yāni
cānyāni
puṇyoktāni
nakṣatrāṇi
teṣu
pūrvedyurevarddʰipūrteṣu
yugmān
brāhmaṇān
bʰojayet
\22\
Sentence: 23
pradakṣiṇamupacāraḥ
\23\
Sentence: 24
puṣpapʰalākṣatamiśrairyavaistilārtʰamupaliṣyāṃ
dadʰyodanaṃ
samprakīrya
dakṣiṇaṃ
jānuṃ
bʰūmau
nidʰāya
savyamuddʰr̥tya
iḍā
devahūḥ
iti
japitvā
nāndīmukʰāḥ
pitaraḥ
priyantām
iti
vācayitvā
adya
vivāhaḥ
iti
brāhmaṇānannena
pariviṣya
puṇyāhaṃ
svasti
r̥ddʰim
ityoṅkārapūrvaṃ
tristrirekaikāmāśiṣo
vācayitvā
snāto
'hatavāso
gangʰānuliptassragvī
bʰuktavān
pratodapāṇirapadātirgatvā
vadʰūjñātibʰiratitʰivadarcitassnātāmahatavāsasāṃ
gandʰānuliptāṃ
sragviṇīṃ
bʰuktavatīmiṣuhastāṃ
dattāṃ
vadʰūṃ
samīkṣate
abʰrātr̥gʰnīṃ
varuṇāpatigʰnīṃ
br̥haspate
\
indrāputragʰnīṃ
lakṣmyaṃ
tāmasyai
savitassuva
iti
\24\
Sentence: 25
tayekṣyamāṇo
japati
agʰoracakṣurapatigʰnyedʰi
śivā
patibʰyassumanāssuvarcāḥ
\
jīvasūrdevakāmā
syonā
śaṃ
no
bʰava
dvipade
śaṃ
catuṣpade
iti
\25\
Sentence: 26
atʰaināmantareṇa
bʰrumukʰe
darbʰeṇa
sammārṣṭi
idamahaṃ
yā
tvayi
patigʰnyalakṣmistāṃ
nirdiśāmi
iti
\26\
Sentence: 27
darbʰaṃ
nirasyāpa
upaspr̥śyātʰaināṃ
dakṣiṇe
haste
gr̥hṇāti
mitro
'si
iti
\27\
Sentence: 28
atʰaināṃ
devayajanamudānayati
ekamiṣe
viṣṇustvā
'nvetu
\
dve
ūrje
viṣṇustvā
'nvetu
\
trīṇi
vratāya
viṣṇustvā
'nvetu
\
catvāri
māyobʰavāya
viṣṇustvā
'nvetu
\
pañca
paśubʰyo
viṣṇustvā
'nvetu
\
ṣaḍāyaspoṃṣāya
viṣṇustvā
'nvetu
\
saptabʰyo
hotrābʰyo
viṣṇustvā
'nvetu
iti
\28\
Sentence: 29
saptamaṃ
padamupasaṅgr̥hya
japati
sakʰāyassaptapadā
ubʰūma
sakʰyaṃ
te
gameyaṃ
sakʰyātte
mā
yoṣaṃ
sakʰyānme
mā
yoṣṭʰāḥ
iti
iti
bodʰāyanīyagr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
pratʰamo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 2
atʰa
pratʰamapraśne
dvitīyo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
āvedyārgʰyaṃ
kuryāt
\1\
Sentence: 2
madʰye
'gārasyodīcīnapratiṣevaṇā
erakā
upastr̥ṇāti
\2\
Sentence: 3
tāsvahatāni
bahuguṇānyuttaradaśāni
vāsāṃsyāstīrya
teṣvr̥tvijaḥ
prāṅmukʰā
upaviśanti
\3\
Sentence: 4
uttarapūrve
deśe
'gārasya
prākkūlān
darbʰān
saṃstīrya
teṣvargʰyadravyāṇi
saṃsādayati
\4\
Sentence: 5
yāvanta
r̥tvijastāvanti
kāṃsyāni
pātrāṇi
sāpidʰānāni
tāvataḥ
kūrcān
\5\
Sentence: 6
dvāvanyau
parigrahaṇīyau
kūrcau
\6\
Sentence: 7
dadʰi
madʰu
gʰr̥tamāpaḥ
payo
vastrayugāni
kuṇḍalayugāni
\7\
Sentence: 8
yasyai
goḥ
payaścamasaḥ
sragalaṅkaraṇīyaṃ
ceti
\8\
Sentence: 9
pavitre
kr̥tvā
tūṣṇīṃ
saṃskr̥tābʰiradbʰiruttānāni
pātrāṇi
kr̥tvā
prokṣya
kūrce
kāṃsyaṃ
nidʰāya
tiraḥpavitraṃ
madʰvānayati
\9\
Sentence: 10
dadʰi
payo
vā
dvitīyaṃ
sa
dvivr̥t
\10\
Sentence: 11
gʰr̥taṃ
tr̥tīyaṃ
sa
trivr̥t
\11\
Sentence: 12
yaddvitīyaṃ
taccaturtʰaṃ
sa
caturvr̥t
\12\
Sentence: 13
āpaḥ
pañcamīssa
pāṅktaḥ
\13\
Sentence: 14
varṣīyasā
tejomayenāpidʰāya
nānāpuruṣā
argʰyadravyāṇyādadate
anvaganusaṃvrajatā
\14\
Sentence: 15
kūrcaḥ
iti
kūrcaṃ
prāha
\15\
Sentence: 16
tat
sukūrcaḥ
itītaraḥ
pratigr̥hṇāti
\16\
Sentence: 17
taṃ
pradakṣiṇaṃ
paryasyodagāvr̥tta
upaviśati
\17\
Sentence: 18
purastādvaṃna
pratyañcamupohate
rāṣṭrabʰr̥dasyācāryāsandī
mā
tvadyoṣam
iti
\18\
Sentence: 19
atʰāsmā
udapātramādāya
kūrcābʰyāṃ
parigr̥hya
pādyā
āpa
iti
prāha
\19\
Sentence: 20
tā
abʰimantrayate
āpaḥ
pādāvanejānīrdviṣantaṃ
nāśayantu
me
\
asmin
kule
brahmavarcasyasāni
iti
\20\
Sentence: 21
dakṣiṇaṃ
pādaṃ
pūrvaṃ
brāhmaṇāya
prasārayati
\
svayaṃ
śūdrāya
\21\
Sentence: 22
strī
prakṣāl̥ayati
pumānabʰiṣiñcati
\
viparītamityeke
\22\
Sentence: 23
niyamāt
patnīyajamānau
jaṅgʰre
dʰāvayataḥ
\23\
Sentence: 24
avanektuḥ
pāṇī
sammr̥śati
mayi
maho
mayi
bʰago
mayi
bʰargo
mayi
yaśaḥ
iti
\24\
Sentence: 25
atʰāpa
upaspr̥śya
mayīndriyaṃ
vīryam
ityuraḥpratyātmānaṃ
pratyabʰimr̥śate
\25\
Sentence: 26
apo
brīhibʰiryavairvā
samudāyutya
tatʰaiva
kūrcābʰyāṃ
parigr̥hyārhaṇīyā
āpa
iti
prāha
\26\
Sentence: 27
tā
abʰimantraye
āma
āgādvarcasā
yaśamā
saṃsr̥ja
payasā
tejasā
ca
\
taṃ
mā
priyaṃ
prajānāṃ
kurvadʰipatiṃ
paśūnām
iti
\27\
Sentence: 28
ekadeśamañjalābānīyamānamanumantraye
virājo
'si
virājo
dohamaśīya
\
mama
padyāya
virāja
iti
\28\
Sentence: 29
atiśiṣṭāḥ
parācīrninīyamānā
anumantraye
samudraṃ
vaḥ
prahiṇomya
kṣitāḥ
svā
yonimapi
gaccʰata
\
accʰidraḥ
prajayā
bʰūyāsaṃ
mā
parāsoci
matpayaḥ
iti
\29\
Sentence: 30
atʰa
tatʰaiva
kūrcābʰyāṃ
parigr̥hyopastaraṇīyā
āpa
iti
prāha
\30\
Sentence: 31
tā
pibati
amr̥topastaraṇamasi
iti
\31\
Sentence: 32
trirācamet
triḥ
parimr̥jet
\
dviratyeke
\32\
Sentence: 33
ācāntāyāpāvr̥ttāya
tatʰaiva
kūrcābʰyāṃ
parigr̥hyārgʰya
iti
prāha
madʰuparka
iti
vā
\33\
Sentence: 34
madʰuparkaṃ
proktamanumantrayate
trayyai
vidyāyai
yaśo
'si
yaśaso
yaśo
'si
brahmaṇo
dīptirasi
\
taṃ
mā
priyaṃ
prajānāṃ
kurvadʰipatiṃ
paśūnām
iti
\34\
Sentence: 35
tamubʰābʰyāṃ
hastābʰyāṃ
pratigr̥hṇāti
devasya
tvā
savituḥ
prasave
'śvinorbāhubʰyāṃ
pūṣṇo
hastābʰyāṃ
pratigr̥hṇāmi
iita
\35\
Sentence: 36
tasmiṃścit
kiñcidāpatitaṃ
syāttadaṅguṣṭʰena
ca
mahānāmvyā
copasaṅgr̥hyemāṃ
diśaṃ
nirasyati
neṣṭāvr̥ddʰiṃ
kr̥ntāmi
yā
te
gʰorā
tanūḥ
\
tayā
tamāviśa
yosmān
dveṣṭi
yaṃ
ca
vayaṃ
dviṣmaḥ
iti
\36\
Sentence: 37
atʰāpa
upaspr̥śya
sarvābʰiraṅgulībʰissamudāyutya
prāśnāti
yanmadʰuno
madʰavyaṃ
paramamannādyaṃ
vīryam
\
tenāha
madʰuno
madʰavyena
parameṇānnādyena
vīryeṇa
paramo
'nnādo
madʰavyo
'sāni
iti
\37\
Sentence: 38
triḥ
prāśya
triranupibeccʰeṣaṃ
ca
kuryāt
\38\
Sentence: 39
ya
ātmanaḥ
śreyāṃsamiccʰettasmai
śeṣaṃ
dadyāditi
\39\
Sentence: 40
ācāntāyāpāvr̥ttāya
tatʰaiva
kūrcābʰyāṃ
parigr̥hyāpidʰānīyā
āpa
iti
prāha
\40\
Sentence: 41
tāḥ
pibati
amr̥tāpidʰānamasi
iti
\41\
Sentence: 42
trirācāmet
triḥ
parimr̥jet
\
dvirityeke
\42\
Sentence: 43
ācāntāyāpāvr̥ttāya
gauriti
gāṃ
prāha
\43\
Sentence: 44
tāmanumantrayate
gaurasyapahatapāpmā
'pa
pāpmānaṃ
nuda
mama
cāmuṣya
ca
ityupavetturnāma
gr̥hṇāti
\44\
Sentence: 45
nānā
mahartvigbʰyo
gāḥ
prāha
\45\
Sentence: 46
ekāṃ
hotr̥kebʰyaḥ
\46\
Sentence: 47
sarvebʰyo
vaikāmavibʰavatvāt
\47\
Sentence: 48
yaḥ
prāha
tasmā
upākarotyekadeśaṃ
vapāya
juhoti
agniḥ
pratʰamaḥ
prāśnātu
sa
hi
veda
yatʰā
haviḥ
\
śivā
asmābʰyamopadʰīḥ
kr̥ṇotu
viśvacarṣaṇiḥ
iti
\48\
Sentence: 49
ekadeśamupaharati
tat
prāśnāti
agniḥ
pratʰamaḥ
prāśnātu
sa
hi
veda
yatʰā
haviḥ
\
ariṣṭamasmākaṃ
kr̥ṇotvasau
brāhmaṇo
brāhmaṇeṣu
iti
\
atʰa
yadutstrakṣyan
bʰavati
tāmanumantrayate
gaurdʰenubʰavyā
mātā
rudraāṇāṃ
duhitā
vasūnāṃ
svasā
'
'dityānāmamr̥tasya
nābʰiḥ
\
praṇuvocaṃ
cikituṣe
janāya
mā
gāmanāgāmaditiṃ
vadʰiṣṭa
\
pibatūdakaṃ
tr̥ṇānyatta
\
omutsr̥jata
iti
\50\
Sentence: 51
tasyāmutsr̥ṣṭāyāṃ
meṣamajaṃ
vā
'
'labʰate
\51\
Sentence: 52
āraṇyena
vā
māṃsena
\52\
Sentence: 53
na
tvevāmāṃso
'rgʰyassyāt
\53\
Sentence: 54
aśaktau
piṣṭānnaṃ
saṃsiddʰyet
\54\
Sentence: 55
siddʰe
bʰūtam
iti
prāha
\55\
Sentence: 56
tat
subʰūtam
iti
itaraḥ
pratyāha
\56\
Sentence: 57
tadabʰimantrayate
bʰūtaṃ
subʰūtaṃ
sā
virāṭra
tanmā
kṣāyi
tanme
'śīya
tanma
ūrjaṃ
vā
oṃ
kalpayata
iti
\57\
Sentence: 58
caturo
nānāgotrān
brāhmaṇān
bʰojayatetyeva
brūyāt
\58\
Sentence: 59
teṣu
bʰuktavatsvannamasmā
upaharati
\59\
Sentence: 60
tatprāśnāti
virāḍasi
virāḍannaṃ
virāḍrivārājo
mayi
dʰehi
iti
\60\
Sentence: 61
bʰuktavadbʰyo
vastrayugāni
kuṇḍalayugāni
yasyai
goḥ
payaścamasaḥ
sragalaṅkaraṇīyamiti
ca
dadyāt
\
ekadʰanaṃ
ṣaṣṭʰauhīṃ
damyāvityeke
\61\
Sentence: 62
prāṅmadʰuparkādalaṅkaraṇameke
samāmananti
\62\
Sentence: 63
mahayedr̥tvijamācārya
cātmānaṃ
vā
eṣa
mahayati
yassamr̥tvijamācāryaṃ
ca
mahayatyevamevaṃvratā
vā
ātyantikāssyuḥ
patito
'nanūcāna
iti
nimittāni
\63\
Sentence: 64
varaṇe
'gnyādʰeyaprabʰr̥tiṣu
caiṣāmr̥tvijaṃ
smaret
\64\
Sentence: 65
tatʰaite
argʰyā
r̥tvik
śvaśuraḥ
pitr̥vyo
mātula
ācāryo
rājā
vā
snātakaḥ
priyo
varo
'titʰiriti
\65\
Sentence: 66
saṃvatsaraparyāgatebʰya
etebʰya
evaṃ
kuryāt
vivāhe
varāya
\66\
Sentence: 67
atʰartvigbʰyaḥ
karmaṇi
karmaṇi
dadāti
\67\
iti
bodʰāyanīyagr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
dvitīyo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 3
atʰa
pratʰamapraśne
tr̥tīyo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
atʰa
śucau
same
deśe
agnyāyatanadeśaṃ
śakalena
triḥ
prācīnamullikʰet
trirudīcīnam
\1\
Sentence: 2
atʰādbʰirabʰyukṣya
śakalaṃ
nirasyāpa
upaspr̥śya
yājñikātkāṣṭʰādagniṃ
matʰitvā
śrotriyāgārādvā
'
'hr̥tya
vyāhr̥tibʰirnirupyopasamādʰāyopadiṣṭʰate
\2\
Sentence: 3
juṣṭo
damūnā
atitʰidurgeṇa
imaṃ
no
yajñamupayā
hi
vidrān
\
viśvā
agne
'bʰiyujo
vihatya
śatrūyatāmābʰarā
bʰojanāni
iti
\3\
Sentence: 4
atʰainaṃ
pradākṣiṇamagniṃ
parisamūhya
paryr̥kṣya
paristīrya
prāgagrairdarbʰairagniṃ
paristr̥ṇāti
\4\
Sentence: 5
api
vodagagrāḥ
paścācca
purastācca
bʰavanti
\5\
Sentence: 6
dakṣiṇānuttarānuttarānadʰarānyadi
prāgudagagrāḥ
\6\
Sentence: 7
uttareṇāgniṃ
pragagrān
darbʰān
saṃstīrya
teṣu
dvandvaṃ
nyacci
pātrāṇi
saṃsādayati
devasaṃyuktānyekaikaśaḥ
pitr̥saṃyuktāni
sakr̥deva
manuṣyasaṃyuktāni
\7\
Sentence: 8
yatsaha
sarvāṇi
mānuṣāṇi
ityetasmādbrāhmaṇāt
\8\
Sentence: 9
pavitre
kr̥tvā
tūṣṇīṃ
saṃskr̥tābʰiradbʰiruttānāni
pātrāṇi
kr̥tvā
prokṣya
vistrasyedʰmaṃ
trissarvābʰiḥ
prokṣati
\9\
Sentence: 10
darbʰeṣu
dakṣiṇato
brāhmaṇa
upaviśati
utarata
udapātram
\10\
Sentence: 11
atʰa
tiraḥpavitramājyastʰālyāmājyaṃ
nirupyodīco
'ṅgārā
'nnirūhya
yantānkr̥tvā
teṣvadʰiśrityābʰidyotanenābʰidyotya
dve
darbʰāgre
praccʰidya
prakṣāl̥ya
pratyasya
punarabʰidyotya
triḥ
paryagnikr̥tvā
vartma
kurvannudagudvāsya
pratyūhyāṅgārān
barhirāstīrya
atʰainadudīcīnāgrābʰyāṃ
pavitrābʰyāṃ
punarāhāraṃ
trirutpūya
vistrasya
pavitre
'dbʰissaṃspr̥śyāgnāvanupraharati
\11\
Sentence: 12
atʰa
darvī
niṣṭapya
darbʰaissaṃmr̥jyādbʰissaṃspr̥śya
punarniṣṭapya
prokṣya
nidʰāya
darmānadbʰissaṃspr̥śyāgnāvanupraharāti
\12\
Sentence: 13
atʰa
śamyāḥ
paridʰāti
svādirī
darvī
tejaskāmasyaudumbaryannādyakāmasya
pālāśī
brahmavarcasakāmasya
iti
\13\
Sentence: 14
atʰa
haikeṣāṃ
vijñāyate
nirr̥tigr̥hitā
vai
davīṃ
yaddarvyā
juhuyānnirr̥tyā
'sya
yajña
grāhayettasmātstruveṇaiva
hotavyam
iti
\14\
Sentence: 15
pālāśena
struveṇetyātreyaḥ
\15\
Sentence: 16
kʰādireṇetyāṅgirasaḥ
\16\
Sentence: 17
tāmrāyasenetyātʰarvaṇaḥ
\17\
Sentence: 18
kārṣṇāyasenābʰicaranniti
sārvatrikam
\18\
Sentence: 19
anyo
vā
'syaitāvatkr̥tvā
'
'gamanaṃ
kāṅkṣet
\19\
Sentence: 20
apareṇāgnimudīcīnapratiṣevaṇāmerakāṃ
sādʰivāsāmāstīrya
tasyāṃ
prāñcāvupaviśata
uttarataḥ
patirdakṣiṇā
patnī
\20\
Sentence: 21
atʰānvārabdʰāyāṃ
pradakṣiṇamagniṃ
pariṣiñcati
\21\
Sentence: 22
adite
'numanyasva
iti
dakṣiṇataḥ
prācīnam
\22\
Sentence: 23
anumate
'numanyasva
iti
paścādudīcīnam
\23\
Sentence: 24
sarasvate
'numanyasva
ityuttarataḥ
prācīnam
\24\
Sentence: 25
deva
savitaḥ
prasuva
iti
samantaṃ
pradakṣiṇaṃ
samantameva
vā
tūṣṇīm
\25\
Sentence: 26
atʰebʰyamabʰyajya
parisamidʰaṃ
śinaṣṭi
svāhākāreṇābʰyādʰāyāgʰārāvādʰārayati
\26\
Sentence: 27
prajāpataye
svāhā
iti
manasottare
paridʰisandʰau
saṃspr̥śyākṣṇayā
santatam
\27\
Sentence: 28
indrāya
svāhā
ityupāṃśu
dakṣiṇe
paridʰisandʰau
saṃspr̥śyākṣṇayā
santatam
\28\
Sentence: 29
atʰājyabʰāgau
juhoti
\29\
Sentence: 30
agnaye
svāhā
ityuttarārdʰapūrvārdʰe
\30\
Sentence: 31
somāya
svāhā
iti
dakṣiṇārdʰapūrvārdʰe
\31\
Sentence: 32
atʰāgnimukʰaṃ
juhoti
\32\
Sentence: 33
yukto
vaha
jātavedaḥ
purastādagne
viddʰi
karma
kriyamāṇaṃ
yatʰedam
\
tvaṃ
bʰiṣagbʰeṣajasyāsi
kartā
tvayā
gā
aśvān
puruṣān
sanemi
svāhā
\33\
Sentence: 34
catasra
āśāḥ
pracarantvagnaya
imaṃ
no
yajñaṃ
nayatu
prajānan
\
gʰr̥taṃ
pibannajaraṃ
suvīraṃ
brahma
samidbʰavatyāhutīnāṃ
svāhā
\34\
Sentence: 35
ā
no
bʰadrāḥ
kratavo
yantu
viśvato
'dabdʰāso
aparītāsa
udbʰidaḥ
\
devā
no
yatʰā
sadamidvr̥dʰe
sanna
prāyuvo
rakṣitāro
dive
dive
svāhā
\35\
Sentence: 36
virūpākṣa
mā
vibāṃdʰiṣṭʰā
mā
vibādʰa
vibādʰitʰāḥ
\
nirr̥tyai
tvā
putramāhussa
naḥ
marmāṇi
dʰāraya
svāhā
\36\
Sentence: 37
virūpākṣamahaṃ
yaje
nijaṅgʰaṃ
śabal̥odaram
\
yo
mā
'yaṃ
paribādʰate
śriyai
puṣṭyai
ca
nityadā
tasmai
svāhā
\37\
Sentence: 38
yā
tiraścī
nipadyase
'haṃ
vigʰaraṇī
iti
\
tāṃ
tvā
gʰr̥tasya
dʰārayā
'gnau
saṃrādʰirnī
yaje
svāhā
\38\
Sentence: 39
saṃrādʰinyai
devyai
svāhā
\
prasādʰinyai
denyai
svāhā
\
bʰūssvāhā
\
bʰuvassvāhā
\
suvassvāhā
bʰūrbʰuvassuvassvāhā
ityetāvat
sarvadarvīhomānāmeṣa
kalpaḥ
\39\
iti
bodʰāyanīyagr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
tr̥tīyodʰyāyaḥ
Adhyaya: 4
atʰa
pratʰamapraśne
caturtʰo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
atʰāsyā
upottʰāya
dakṣiṇena
hastena
dakṣiṇamaṃsaṃ
pratibāhumanvavahr̥tya
hr̥dayadeśamabʰimr̥śati
_mama
hr̥daye
hr̥dayaṃ
te
astu
mama
citte
cittamastu
te
\
mama
vājamekamanāḥ
śr̥ṇu
māmevānuvratā
sahacaryā
mayā
bʰava
iti
\1\
Sentence: 2
atʰāsyai
dakṣiṇe
karṇe
japati
\2\
Sentence: 3
māṃ
te
manaḥ
praviśatu
māṃ
cakṣurmāmu
te
bʰagaḥ
mayi
sarvāṇi
bʰūtāni
mayi
prajñānamastu
te
\3\
Sentence: 4
madʰuge
madʰvagāhe
jihvā
me
madʰuvādinī
\
mukʰe
me
sāragʰaṃ
madʰu
datsu
saṃvananaṃ
kr̥tam
\4\
Sentence: 5
cākravākaṃ
saṃvananaṃ
yannadībʰya
udāhr̥tam
\
yadvittau
devagandʰarvau
tena
saṃvaninau
svaḥ
\5\
Sentence: 6
spr̥śāmi
te
'hamaṅgāni
vāyurāpaśca
mā
maraḥ
\
māṃ
caiva
paśya
sūryaṃ
ca
mā
cānyeṣu
manaḥ
kr̥tʰāḥ
\6\
Sentence: 7
somaḥ
pratʰamo
vivide
gandʰarvo
vivida
uttaraḥ
\
tr̥tīyo
agniṣṭe
patisturīyaste
manuṣyajāḥ
\7\
Sentence: 8
somo
'dadadgandʰarvāya
gandʰarvo
'dadagnaye
\
rayiṃ
ca
putrāṃścādādagnirmahyamatʰo
imām
\8\
Sentence: 9
sarasvati
predamava
subʰage
vājinīvati
\
tāṃ
tvā
viśvasya
bʰūtasya
pragāyāmasyagrataḥ
iti
\9\
Sentence: 10
atʰāsyai
dakṣiṇena
nīcā
hastena
dakṣiṇamuttānaṃ
hastaṃ
sāṅguṣṭʰamabʰīva
lomāni
gr̥hṇāti
gr̥bʰṇāmi
te
suprajāstvāya
hastaṃ
mayā
patyā
jaradaṣṭiryatʰā
'saḥ
\
bʰagoaryamā
savitā
purandʰirmahyaṃ
tvā
'durgārhapatyāya
devāḥ
iti
\10\
Sentence: 11
atʰaināṃ
pradakṣiṇamagniṃ
paryāṇayati
_paritvā
'gne
puraṃ
vayaṃ
vipraṃ
sahasya
dʰīmahi
\
dʰr̥ṣadvarṇaṃ
divedive
bʰettāraṃ
bʰaṅgurāvataḥ
iti
\11\
Sentence: 12
atʰa
tatʰopaviśyānvārabdʰāyāmupayamanīrjuhoti
\12\
Sentence: 13
agne
śardʰa
mahate
saubʰagāya
tava
dyumnānyuttamāni
santu
\
sañjāspatyaṃ
suyamamākr̥ṇuṣva
śatrūyatāmabʰitiṣṭʰā
mahāṃsi
svāhā
\13\
Sentence: 14
somāya
janivide
svāhā
\14\
Sentence: 15
gandʰarvāya
janivide
svāhā
\15\
Sentence: 16
agnaye
janivide
svāhā
\16\
Sentence: 17
kanyalā
pitr̥bʰyo
yatī
patilokamava
dīkṣāmadāstʰa
svāhā
\17\
Sentence: 18
preto
muñcāti
nāmutassubaddʰāmamutaskarat
\
yatʰeyamindramīḍʰvassuputrā
subʰagā
satī
svāhā
\18\
Sentence: 19
imāṃ
tvamindra
mīḍʰvassuputrāṃ
subʰagāṃ
kuru
\
daśāsyāṃ
putrānādʰehi
patimekādaśaṃ
svāhā
\19\
Sentence: 20
agniraitu
pratʰamo
devatānāṃ
so
'syai
prajāṃ
muñcatu
mr̥tyupāśāt
\
tadayaṃ
strī
pautramagʰaṃ
na
rodāt
svāhā
\20\
Sentence: 21
imāmagnistrāyatāṃ
gārhapatyaḥ
prajāmasyai
nayatu
dīrgʰamāyuḥ
\
aśūnyopastʰā
jīvatāmastu
mātā
pautramānandamabʰiprabudʰyatāmiyaṃ
svāhā
\21\
Sentence: 22
mā
te
gr̥he
niśi
gʰoṣa
uttʰādanyatra
tvadrudatyassaṃviśantu
\
mā
tvaṃ
vikeśyura
āvadʰiṣṭʰā
jīvapatrī
patiloke
virāja
paśyantī
prajāṃ
sumanasyamānāṃ
svāhā
\22\
Sentence: 23
aprajastāṃ
pautramr̥tyuṃ
pāpmānamuta
vā
'gʰam
\
śīrṣṇassrajamivonmucya
dviṣadbʰyaḥ
pratimuñcāmi
pāśaṃ
svāhā
iti
\23\
Sentence: 24
atʰaināmuttʰāpyottareṇāgniṃ
dakṣiṇena
padā
'śmānamāstʰāpayati
ātiṣṭʰemamaśmānamaśmeva
tvaṃ
stʰirā
bʰava
\
abʰitiṣṭʰa
pr̥tanyatassahasva
pr̥tanāyataḥ
iti
\24\
Sentence: 25
atʰāsyā
añjalāvupastīrya
tasyāssodaryo
dvirlājānāvapati
\25\
Sentence: 26
tānabʰidʰārya
juhoti
_
iyaṃ
nāryupabrūte
'gnau
lājānāvapantī
\
dīrgʰāyusstu
me
patirjīvātu
śaradaśśataṃ
svāhā
\26\
Sentence: 27
atʰaināṃ
pradakṣiṇamagniṃ
paryāṇayati
_tubʰyamagne
paryavahan
sūryaṃ
vahatunā
saha
\
punaḥ
patibʰyo
jāyāṃ
dā
agne
prajayā
saha
iti
\27\
Sentence: 28
tatʰā
'
'stʰāpayati
tatʰā
juhoti
\28\
Sentence: 29
atʰaināṃ
punaḥ
pradakṣiṇamagniṃ
paryāṇayati
_punaḥ
patnīmagniradādāyuṣā
saha
varcasā
\
dīrgʰāyurasyā
yaḥ
patissa
etu
śaradaśśatam
iti
\29\
Sentence: 30
tatʰaivāstʰāpayati
tatʰaiva
juhoti
\30\
Sentence: 31
atʰaināṃ
punareva
paryāṇayati
_
viśvā
uta
tvayā
vayaṃ
dʰārā
udanyā
iva
\
ātigāhemahi
dviṣaḥ
iti
\31\
Sentence: 32
atʰa
tatʰopaviśyānvarabdʰāyāṃ
jayānabʰyātānātrāṣṭrabʰr̥ta
iti
hutvā
atʰāmātyahomān
juhoti
\32\
Sentence: 33
atʰa
prājāpatyāt
juhoti
_prajāpate
na
tvadetānyanyaḥ
iti
\33\
Sentence: 34
atʰa
sauviṣṭakr̥taṃ
juhoti
yadasya
karmaṇo
'tyarīricaṃ
yadvā
nyūnamihākaram
\
agnistatsviṣṭakr̥dvidvān
sarva
sviṣṭaṃ
suhutaṃ
karotu
me
\
agnaye
sviṣṭakr̥te
suhutahuta
āhutīnāṃ
kāmānāṃ
samardʰayitre
svāhā
iti
\34\
Sentence: 35
atʰa
struveṇa
paridʰīnanakti
\35\
Sentence: 36
atʰa
paristarātsamullipyājyastʰālyāṃ
prastaravat
barhiraktvā
tr̥ṇaṃ
praccʰādyāgnāvanupraharati
\36\
Sentence: 37
atʰa
śamyā
apohya
tatʰaiva
pariṣiñcati
\
anvamaṃstʰāḥ
prāsāvīḥ
iti
mantrāntān
sannamayati
\37\
Sentence: 38
atʰa
praṇotādbʰyo
diśo
vyunnīya
brahmaṇe
varaṃ
dadāmīti
gāṃ
brāhmaṇebʰyaḥ
\38\
Sentence: 39
eṣa
āgʰārabān
darvīhomaḥ
\39\
Sentence: 40
atʰāparaḥ
_parisamūhya
paryukṣya
paristīryājyaṃ
vilāpyotpūya
struk
struvaṃ
niṣṭapya
sammr̥jya
struci
caturgr̥hītaṃ
gr̥hītvā
sarvān
mantrān
samanudrutya
sakr̥devāhutiṃ
juhoti
\40\
Sentence: 41
agnissviṣṭakr̥dvitīyaḥ
\41\
Sentence: 42
dvirjuhoti
dvirnimārṣṭi
dviḥ
prāśnātyutsr̥pyācāmati
nirleḍʰītyeṣa
āgnihotrikaḥ
\42\
Sentence: 43
atʰāparaḥ
_parisamūhya
paryukṣya
paristīrya
prākr̥tena
haviṣā
yāvadāmnātamāhutīrjuhotyeṣa
hyapūrvaḥ
\43\
Sentence: 44
tatrodāharanti
āgʰāraṃ
prakr̥tiṃ
prāha
darvīhomasya
bādariḥ
\
āgnihotrikaṃ
tatʰā
'
'treyaḥ
kāśakr̥tsnastvapūrvatām
iti
iti
bodʰāyanīye
gr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
caturtʰo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 5
atʰa
pratʰamapraśne
pañcamo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
tāṃ
na
mitʰassaṃsādayedanādeśāt
\1\
Sentence: 2
anunayantyetamagnim
\2\
Sentence: 3
atʰaināṃ
pituraṅkādudvahati
gurorvā
_ye
vadʰvaścandraṃ
vahatuṃ
yakṣmā
yanti
janā
m̐
anu
\
punastānyajñikīyā
devā
nayantu
yata
āgatāḥ
iti
\3\
Sentence: 4
atʰaināṃ
dakṣiṇe
haste
gr̥hītvā
svaratʰamāropya
svān
gr̥hānānayati
pūṣā
tveto
nayatu
hastagr̥hyāśvinau
tvā
pravahatāṃ
ratʰena
\
gr̥hān
gaccʰa
gr̥hapatnī
yatʰā
'so
vaśinī
tvaṃ
vidatʰamāvadāsi
iti
\4\
Sentence: 5
pantʰānamanumantrayate
_su
gaṃ
pantʰānamārukṣamariṣṭaṃ
svastivāhanam
\
yasmin
vīro
na
riṣyatyanyeṣāṃ
vindate
vasu
iti
\5\
Sentence: 6
oṣadʰivanaspatayo
nadyo
vanānyanumantrayate
_yā
oṣadʰayo
yā
vanaspatayo
yā
nadyo
yāni
dʰanvāni
ye
vanā
\
te
tvā
vadʰu
prajāvatīṃ
pratve
muñcantvaṃhasaḥ
iti
\6\
Sentence: 7
atʰa
jāyāmānīya
svān
gr̥hān
prapādayati
_bʰadrān
gr̥hān
sumanamaḥ
prapadye
'vīradʰnī
vīravatassuvīrān
\
irāṃ
vahato
gʰr̥tamukṣamāṇāsteṣvahaṃ
sumanāssaṃviśāni
iti
\7\
Sentence: 8
atʰaināmānaḍuhe
carmaṇyupaveśayati
_iha
gāvaḥ
prajāyadʰvamihāśvā
iha
pūruṣāḥ
\
iho
sahasradakṣiṇo
rāyapsoṣo
niṣīdatu
iti
\8\
Sentence: 9
atrābʰyāmamātyāsstokmāṇyāropayante
\9\
Sentence: 10
atʰa
vācaṃ
yaccʰataḥ
ā
nakṣatrāṇāmudayāt
\10\
Sentence: 11
atʰāhorātrayossandʰimanumantrayate
_nīlalohite
bʰavataḥ
kr̥tyāsaktirvyajyate
\
edʰante
'syā
jñātayaḥ
patirbandʰeṣu
badʰyatām
iti
\11\
Sentence: 12
atʰoditeṣu
nakṣatreṣūpaniṣkramya
dʰruvamarundʰatīṃ
ca
darśayati
\12\
Sentence: 13
dʰruvo
'si
dʰruvakṣitirdʰruvamasi
dʰruvatasstʰitam
\
tvaṃ
nakṣatrāṇāṃ
metʰyasi
sa
mā
pāhi
pr̥tanyataḥ
iti
dʰruvam
\13\
Sentence: 14
sapta
r̥ṣayaḥ
pratʰamāṃ
kr̥ttikānāmarundʰatīṃ
yaddʰruvatāṃ
ha
ninyuḥ
\
ṣaṭkr̥ttikā
mukʰyayogaṃ
vahantīyamasmākamedʰatvaṣṭamyarundʰatī
ityarundʰatīm
\14\
Sentence: 15
atʰa
vivāhasyārundʰatyupastʰānāt
kr̥tvā
vratamupaiti
_agne
vratapate
upayamanaṃ
vrataṃ
cariṣyāmi
taccʰakeyaṃ
tanme
rādʰyatām
\
vāyo
vratapata
āditya
vratapate
vratānāṃ
vratapate
upayananaṃ
vrataṃ
cariṣyāmi
taccʰakeyaṃ
tanme
rādʰyatām
iti
\15\
Sentence: 16
ubʰau
jāyāpatī
vratacāriṇau
brahmacāriṇau
bʰavato
'dʰaśśayāte
\16\
Sentence: 17
tayośśyāmantareṇodumbaradaṇḍo
gandʰānulipto
vāsasā
sūtreṇa
vā
parivītastiṣṭʰatyāpakvahomāt
\17\
Sentence: 18
caturtʰyāṃ
niśāyāṃ
hute
pakvahome
vrataṃ
visr̥jya
daṇḍamuttʰāpayatiūrjaḥ
pr̥tʰivyā
adʰyuttʰito
'si
vanaspate
śatavalśo
viroha
\
tvayā
vayamiṣamūrja
vadanto
rāyaspoṣeṇa
samiṣā
madema
iti
\18\
Sentence: 19
atʰainaṃ
vadʰvai
prayaccʰati
_prajayā
tvā
saṃsr̥jāmi
māsareṇa
surāmiva
iti
\19\
Sentence: 20
taṃ
vadʰūḥ
pratigr̥hṇāti
_prajāvatī
bʰūyāsam
iti
\20\
Sentence: 21
atʰainaṃ
varāya
prayaccʰati
_prajayā
tvā
paśubʰissaṃsr̥jāmi
māsareṇa
surāmiva
iti
\21\
Sentence: 22
taṃ
varaḥ
pratigr̥hṇāti
_prajāvān
paśumān
bʰūyāsam
iti
\22\
Sentence: 23
atʰainaṃ
stʰūṇādeśe
nidʰāyāntikena
pratipadyate
\23\
Sentence: 24
prasiddʰamupasaṃveśanam
\24\
Sentence: 25
śvobʰūte
daṇḍamādāya
puṇyāhaṃ
vācayitvā
'psu
visarjayati
\25\
Sentence: 26
atʰa
devayajanollekʰanaprabʰr̥tyāgnimutvāt
kr̥tvā
pakvājjuhoti
_agnirmūrdʰā
bʰuvaḥ
iti
dvābʰyām
\26\
Sentence: 27
sviṣṭakr̥tprabʰr̥ti
siddʰamādʰenuvarapradānāt
\27\
Sentence: 28
sa
eṣa
pārvaṇo
bʰavati
\28\
Sentence: 29
atʰāstamita
āditye
'nyonyamalaṅkr̥tyopariśayyāṃ
śayāte
\29\
Sentence: 30
atʰa
vadʰūmabʰimantrayate
_sumaṅgalīriyaṃ
vadʰūrimāṃ
sameta
paśyata
\
saubʰāgyamasyai
datvāyātʰāstaṃ
viparetana
iti
\30\
Sentence: 31
atʰaināṃ
sarvasurabʰigandʰayā
mālayā
yunakti
_
saṃ
nā
manassaṃ
hr̥dayāni
saṃ
nā
'bʰi
saṃ
tanutyajaḥ
\
saṃ
tvā
kāmasya
yākreṇe
yuñjatyavimocanāya
iti
iti
bodʰāyanīye
gr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
pañcamo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 6
atʰa
pratʰamapraśne
ṣaṣṭʰo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
ānayantyetamagnim
\1\
Sentence: 2
atʰa
devayajanollekʰanaprabʰr̥tyāpraṇītābʰyaḥ
kr̥tvā
padyāmodanaṃ
pāyasaṃ
vā
yācati
\2\
Sentence: 3
tamabʰyukṣyāgnāvadʰiśrayatiṃ
\3\
Sentence: 4
ājyaṃ
nirvapati
\4\
Sentence: 5
atʰājyamadʰiśrayati
\5\
Sentence: 6
ubʰayaṃ
paryagni
kr̥tvā
mekṣaṇaṃ
struvaṃ
ca
saṃmārṣṭi
\6\
Sentence: 7
atʰaitaṃ
caruṃ
śrapayitvā
'bʰidʰāryodañcamudvāsya
pratiṣṭʰitamabʰigʰārayati
\7\
Sentence: 8
paridʰānaprabʰr̥tyāgnimukʰāt
kr̥tvā
pakvājjuhoti
\8\
Sentence: 9
sa
evameva
sarveṣāṃ
stʰālīpākānāṃ
carukalpaḥ
\9\
Sentence: 10
yastvā
hr̥dā
kīriṇā
manyamānaḥ
iti
puronuvākyāmanūcya
yasmai
tvaṃ
sukr̥te
jātavedaḥ
iti
yājyayā
juhoti
\10\
Sentence: 11
atʰājyāhutīrupajuhoti
\11\
Sentence: 12
agne
prāyaścitte
tvaṃ
devānāṃ
prāyaścittirasi
brāhmaṇastvā
nātʰakāmaḥ
prapadye
yā
'syāṃ
patigʰnī
tanūḥ
prajāgʰnī
paśugʰnī
lakṣmigʰnī
jāragʰnīmasyai
tāṃ
kr̥ṇomi
svāhā
\12\
Sentence: 13
vāyo
prāyaścitte
tvaṃ
devānāṃ
prāyaścittirasi
brāhmaṇastvā
nātʰakāmaḥ
prapadye
yā
'syāṃ
patigʰnī
tanūḥ
prajāgʰnī
paśugʰnī
lakṣmigʰnī
jāragʰnīmasyai
tāṃ
kr̥ṇomi
svāhā
\13\
Sentence: 14
āditya
prāyaścite
tvaṃ
devānāṃ
prāyaścittirasi
brāhmaṇastvā
nātʰakāmaḥ
prapadye
yā
'syāṃ
patigʰnī
tanūḥ
prajāgʰnī
paśugʰnī
lakṣmigʰnī
jāragʰnīmasyai
tāṃ
kr̥ṇomi
svāhā
\14\
Sentence: 15
prajāpate
prāyaścitte
tvaṃ
devānāṃ
prāyaścittirasi
brāhmaṇastvā
nātʰakāmaḥ
prapadye
yā
'syāṃ
patigʰnī
tanūḥ
prajāgʰnī
paśugʰnī
lakṣmigʰnī
jāragʰnīmasyai
tāṃ
kr̥ṇomi
svāhā
iti
\15\
Sentence: 16
pakvādeva
sviṣṭavatībʰyāṃ
sauviṣṭakr̥tam
\16\
Sentence: 17
lājairitaratra
\17\
Sentence: 18
havyavāhamabʰimātiṣāhaṃ
rakṣohaṇaṃ
pr̥tanāsu
jiṣṇum
\
jyotiṣmantaṃ
dīdyataṃ
purandʰimagniṃ
sviṣṭakr̥tamāhuvemom
\
sviṣṭamagne
abʰi
tat
pr̥ṇāhi
viśvādeva
pr̥tanā
abʰiṣya
\
uruṃ
naḥ
pantʰāṃ
pradiśan
vibʰāhi
jyotiṣmaddʰehyajaraṃ
na
āyussvāhā
iti
\18\
Sentence: 19
jayaprabʰr̥ti
siddʰamādʰenuvarapradānāt
\19\
Sentence: 20
atʰājyaśeṣeṇa
hiraṇyamantardʰāya
mūrdʰni
saṃsrāvaṃ
juhotibʰūssvāhā
bʰuvassvāhā
suvassvāhā
bʰūrbʰuvassuvassvāhā
iti
\20\
Sentence: 21
atʰaināṃ
pradakṣiṇamagniṃ
paryāṇayati
aryamṇo
agniṃ
pariyantu
kṣipraṃ
pratīkṣantāṃ
śvaśruvo
devarāśca
iti
\21\
Sentence: 22
atʰa
śrīmantamagāraṃ
sammr̥ṣṭopaliptaṃ
gandʰavantaṃ
puṣpavantaṃ
dʰūpavantaṃ
dīpavantaṃ
talpavantaṃ
sādʰivāsaṃ
dikṣu
sarpissūtrendʰanapradyotitamudakumbʰādarśoccʰirasaṃ
prapādya
tasminnenāṃ
saṃveśya
tasyā
antike
japati
\22\
Sentence: 23
udīrṣvāto
viśvāvaso
namaseḍāmahe
tvā
\
anyāmiccʰa
prapʰarvyaṃ
saṃ
jāyāṃ
patyā
sr̥ja
\
udīrṣvātaḥ
pativatī
hyeṣā
viśvāvasuṃ
namasā
gīrbʰirīṭṭe
\
anyāmiccʰa
pitr̥ṣadaṃ
vyaktāṃ
sa
te
bʰāgo
januṣā
tasya
viddʰi
iti
\23\
Sentence: 24
atʰaināmupasaṃveśayati
prajāpatisstriyāṃ
yaśaḥ
ityetayā
\24\
Sentence: 25
atʰāsyāsatokotiṃ
vivr̥ṇoti
prajāyai
tvā
iti
\25\
Sentence: 26
sā
yadyaśru
kuryāttāmanumantrayate
jīvāṃ
rudantī
vimayanto
adʰvare
dīrgʰāmanuprasitiṃ
dīdʰiyurnaraḥ
\
vāmaṃ
pitr̥bʰyo
ya
idaṃ
samerire
mayaḥ
patibʰyo
janayaḥ
pariṣvaje
iti
\26\
iti
bodʰāyanīye
gr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
ṣaṣṭʰo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 7
atʰa
pratʰamapraśne
saptamo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
brāhmaṇena
brāhmaṇyāmutpannaḥ
prāgupanayanājjāta
ityabʰidʰīyate
\1\
Sentence: 2
upanītamātro
vratānucārī
vedānāṃ
kiñcidadʰītya
brāhmaṇaḥ
\2\
Sentence: 3
ekāṃ
śākʰāmadʰītya
śrotriyaḥ
\3\
Sentence: 4
aṅgādʰyāyyanūcānaḥ
\4\
Sentence: 5
kalpādʰyāyī
r̥ṣikalpaḥ
\5\
Sentence: 6
sūtrapravacanādʰyāyī
bʰrūṇaḥ
\6\
Sentence: 7
caturvedādr̥ṣiḥ
\7\
Sentence: 8
ata
ūrdʰvaṃ
devaḥ
\8\
Sentence: 9
atʰa
yadi
kāmayeta
śrotriyaṃ
janayeyamityā
'rundʰatyupastʰānātkr̥tvā
trirātramakṣāralavaṇāśināvadʰaśśāyinau
brahmacāriṇāvāsāte
\9\
Sentence: 10
ahatānāṃ
ca
vāsasāṃ
paridʰānaṃ
sāyaṃ
prātaścālaṅkaraṇāmiṣupratodayośca
dʰāraṇamagniparicaryā
ca
\10\
Sentence: 11
caturtʰyāṃ
pakvahoma
upasaṃveśanaṃ
ca
\11\
Sentence: 12
atʰa
yadi
kāmayetānr̥cānaṃ
janayeyamiti
dvādaśarātrametadvrataṃ
caret
\12\
Sentence: 13
vratānte
pakvahoma
upasaṃveśanaṃ
ca
\13\
Sentence: 14
atʰa
yadi
kāmayeta
r̥ṣikalpaṃ
janayeyamiti
māsametadvrataṃ
caret
\14\
Sentence: 15
vratānte
pakvahoma
upasaṃveśanaṃ
ca
\15\
Sentence: 16
atʰa
yadi
kāmayeta
bʰrūṇaṃ
janayeyamiti
caturo
māsānetadvrataṃ
caret
\16\
Sentence: 17
vratānte
pakvahoma
upasaṃveśanaṃ
ca
\17\
Sentence: 18
atʰa
yadi
kāmayeta
r̥ṣiṃ
janayeyamiti
ṣaṇmāsānetadvrataṃ
caret
\18\
Sentence: 19
vratānte
pakvahoma
upasaṃveśanaṃ
ca
\19\
Sentence: 20
atʰa
yadi
kāmayeta
devaṃ
janayeyamiti
saṃvatsarametadvrataṃ
caret
\20\
Sentence: 21
vratānte
pakvahoma
upasaṃveśanaṃ
ca
\21\
Sentence: 22
atʰa
yadaiṣā
malavadvāsāssyāt
_nainayā
saha
saṃvadeta
na
sahāsīta
nāsyā
annamadyādbʰrahmahatyāyai
hyoṣā
varṇaṃ
pratimucyāste
'tʰo
svalvāhurabʰyañjanaṃ
vāva
striyā
annamabʰyañjanameva
na
pratigr̥hyaṃ
kāmamanyat
iti
\22\
Sentence: 23
naināmupeyāt
\23\
Sentence: 24
nāraṇye
\24\
Sentence: 25
na
parācīm
\25\
Sentence: 26
na
snāti
\26\
Sentence: 27
nābʰyaṅkte
\27\
Sentence: 28
na
pralikʰate
\28\
Sentence: 29
nāṅkte
\29\
Sentence: 30
na
dato
dʰāvate
\30\
Sentence: 31
na
nakʰāni
nikr̥ntate
\31\
Sentence: 32
na
kr̥ṇatti
\32\
Sentence: 33
na
rajjuṃ
sr̥jati
\33\
Sentence: 34
na
parṇena
pibati
\34\
Sentence: 35
na
kʰarveṇa
pibati
\35\
Sentence: 36
tasyai
kʰarvasrisro
rātrīrvrataṃ
caredañjalinā
vā
pibedakʰarveṇa
vā
pātreṇa
prajāyai
gopītʰāya
iti
brāhmaṇam
\36\
Sentence: 37
caturtʰyāṃ
snātāyāṃ
niśāyāmalaṅkr̥tya
śayane
'bʰimantrayate
viṣṇuryoniṃ
kalpayatu
tvaṣṭā
rūpāṇi
piṃśatu
\
āsiñcatu
prajāpatirdʰātā
garbʰaṃ
dadʰātu
te
\37\
Sentence: 38
yatʰā
'gnigarbʰā
pr̥tʰivī
dyauryatʰendreṇa
garbʰiṇī
\
vāyuryatʰā
diśāṃ
garbʰa
evaṃ
garbʰaṃ
dadʰātu
te
\38\
Sentence: 39
garbʰaṃ
dʰehi
sinīvāli
garbʰaṃ
dʰehi
sarasvati
\
garbʰaṃ
dʰehi
aśvinau
devāvāgʰattāṃ
puṣkarasrajā
\39\
Sentence: 40
hiraṇyayī
araṇī
yaṃ
nirmantʰato
aśvinā
\
taṃte
garbʰaṃ
dadʰāmyahaṃ
daśame
māsi
sūtave
\40\
Sentence: 41
nejameṣa
parāpata
saputraḥ
punarāpata
\
asyai
me
putrakāmāyai
garbʰamādʰehi
yaḥ
pumān
iti
\41\
Sentence: 42
atʰaināṃ
pariṣvajati
_amūhamasmi
sā
tvaṃ
dyaurahaṃ
pr̥tʰivī
tvaṃ
reto
'haṃ
retobʰr̥ttvaṃ
mano
'hamasmi
vāktvaṃ
sāmāhamasmi
r̥ktvaṃ
tāvehi
sambʰavāva
saha
reto
dadʰāvahai
puṃse
putrāya
vettavai
rāyaspoṣāya
suprajāstvāya
suvīryāya
iti
\42\
Sentence: 43
ātmānaṃ
pratyabʰimr̥śatai
_ahaṃ
garbʰamadadʰāmoṣadʰīṣvahaṃ
viśveṣu
bʰuvaneṣvantaḥ
\
ahaṃ
prajā
ajanayanpitr̥ṇāmahaṃ
janibʰyo
aparīṣu
putrān
iti
\43\
Sentence: 44
atʰaināmupaiti
_tāṃ
pūpañcʰivatamomarayasva
yasyāṃ
bījaṃ
manuṣyā
vapanti
\
yā
na
ūrū
uśatī
visrayātai
yasyāmuśantaḥ
praharema
śepʰam
iti
\44\
Sentence: 45
sa
evameva
caturtʰīprabʰr̥tyāṣoḍaśīmuttarāmuttarāṃ
yugmāmupaiti
\45\
Sentence: 46
prajāniśśreyasamr̥tugamanamityācāryāḥ
\46\
Sentence: 47
sarvāṇyupagamanāni
mantravanti
bʰavantīti
bodʰāyanaḥ
\47\
Sentence: 48
yaccādau
yaccartāviti
śālikiḥ
\48\
iti
bodʰāyanīyagr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
saptamo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 8
atʰa
pratʰamapraśne
aṣṭamo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
atʰābʰyāṃ
pañcame
'hani
nāpitakarma
kurvanti
\1\
Sentence: 2
nāpitāya
payodanaṃ
datvā
grāmātprācīṃ
vodīcīṃ
vā
diśamupaniṣkramya
yatraikamudumbaramūlaṃ
paśyanti
taṃ
pradakṣiṇaṃ
parisamūhya
pradakṣiṇaṃ
gandʰairanulimpan
jayati
_yatʰā
tvaṃ
vanaspata
ūrjā
abʰyuttʰito
vanaspate
\
śatavalūśo
virohasyevamahaṃ
putraiśca
paśubʰiśca
sahasravalśā
vi
vayaṃ
ruhema
iti
\2\
Sentence: 3
sumanobʰiḥ
praccʰādayati
_yatʰā
tvaṃ
vanaspate
pʰalavānasyevamahaṃ
putraiśca
paśubʰiśca
pʰalavān
bʰavāni
iti
\3\
Sentence: 4
atraiva
trivr̥tā
'nnena
balimupaharati
\4\
Sentence: 5
mantraṃ
codāharanti
_ūrjasvān
payasvān
payasā
pinvamāno
'smān
vanaspate
payasā
'bʰyāvavr̥tsva
iti
\5\
Sentence: 6
annaṃ
saṃskr̥tya
brāhmaṇān
sampūjyāśiṣo
vācayitvā
jānudagʰnamudakamavatīrya
prācīnadaśenāhatena
vāsasā
matsyān
gr̥hṇato
brahmacāriṇaṃ
pr̥ccʰato
brahmacārin
kiṃ
paśyasi
iti
\6\
Sentence: 7
sa
pr̥ṣṭaḥ
pratibrūyāt
putrāṃśca
paśūṃśca
iti
\7\
Sentence: 8
atʰaitān
mansyānudumbaramūle
bakānāṃ
balimupaharati
dīrgʰāyutvāya
varcase
iti
\8\
Sentence: 9
atraiva
nirmālyāni
paribʰuktāni
vāsāṃsi
pratisarāṃśca
pratimucyodumbaraśākʰāyāṃ
saṃsr̥jya
\9\
Sentence: 10
atʰāvagāhyānyonyasya
pr̥ṣṭʰe
dʰāvayitvodakāntaṃ
prati
yauti
_
pratiyuto
varuṇasya
pāśaḥ
pratyasto
varuṇasya
pāśaḥ
iti
\10\
Sentence: 11
anyonyamalaṅkr̥tya
raktāni
vāsāṃsi
paridʰāyāhatena
vāsasā
veti
\11\
Sentence: 12
yānena
padbʰyāṃ
vā
gr̥haṃ
gatvā
prakṣāl̥itapādāvapa
ācamya
vāgyatau
śayanamārabʰete
\12\
Sentence: 13
śvobʰūte
vaiśvadevena
pratipadyate
\13\
Sentence: 14
māsiśrāddʰena
cāparapakṣe
\14\
iti
bodʰāyanīye
gr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
aṣṭamo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 9
atʰa
pratʰamapraśne
navamo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
vijñāte
garbʰe
tipye
puṃsavanam
\1\
Sentence: 2
brāhmaṇānannena
pariviṣya
puṇyāhaṃ
svasti
r̥ddʰimiti
vācayitvā
\2\
Sentence: 3
atʰa
devayajanollekʰanaprabʰr̥tyā
'gnimukʰāt
kr̥tvā
pakvājjuhoti
prajāpate
tanvaṃ
me
juṣasva
tvaṣṭardevebʰissahasāma
indra
\
viśvairdevairātibʰissaṃrarāṇaḥ
puṃsāṃ
bahūnā
mātarassyāma
svāhā
iti
\3\
Sentence: 4
atʰājyāhutīrupajuhoti
_garbʰo
asyoṣadʰīnāṃ
garbʰo
vanaspatīnām
iti
tisr̥bʰiranuccʰandasam
\4\
Sentence: 5
sviṣṭakr̥tprabʰr̥ti
siddʰamādʰenuvarapradānāt
\5\
Sentence: 6
atʰāsyā
ājyaśeṣamāsye
pracyotayati
_asme
devāso
vapuṣe
cikitsata
iti
catasr̥bʰiranuccʰandasam
\6\
iti
bodʰāyanīye
gr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
navamo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 10
atʰa
pratʰamapraśne
daśamo
'dʰyāyaḥ
Sentence: 1
pratʰamagarbʰāyāścaturtʰe
māsi
sīmantonnayanam
\1\
Sentence: 2
brāhmaṇānannena
pariviṣya
puṇyāhaṃ
svasti
r̥ddʰimiti
vācayitvā
\2\
Sentence: 3
atʰa
devayajanollekʰanaprabʰr̥tyā
'gnimukʰātkr̥tvā
pakvājjuhoti
\3\
Sentence: 4
dʰātā
dadātu
naḥ
iti
puronuvākyāmanūcya
dʰātā
prajāyā
uta
rāya
īśe
iti
yājyayā
juhoti
\4\
Sentence: 5
atʰājyāhutīrupajuhoti
_dʰātā
dadātu
no
rayiṃ
prācīm
ityāntādanuvākasya
\5\
Sentence: 6
sviṣṭakr̥tprabʰr̥ti
siddʰamādʰenuvarapradānāt
\6\
Sentence: 7
atʰāsyāstreṇyā
śalalyā
tribʰirdarbʰapuñjīlairudumbaraprasūnairyavaprasūnairiti
keśān
vibʰajan
sīmantamunnayati
rākāmaham
yāste
rāke
iti
dvābʰyām
\7\
Sentence: 8
atʰāsyai
yavaprasūnānyābadʰnāti
yavosi
yavayāsmaddveṣo
yavayārātīḥ
iti
\8\
Sentence: 9
atʰainau
vīṇāgātʰināviti
pratigr̥hṇīte
\9\
Sentence: 10
atʰainau
saṃśāsti
gāyatamiti
\10\
Sentence: 11
tāvetāṃ
gātʰāṃ
gāyataḥ
soma
eva
no
rājetyāhurbrāhmaṇīḥ
prajāḥ
\
vivr̥ttacakrā
āsīnāstīreṇāsau
tava
iti
\11\
Sentence: 12
yasyai
nadyāstīre
saṃśritā
vasanti
tasyai
nāma
gr̥hṇāti
\12\
Sentence: 13
aṣṭame
māsi
viṣṇava
āhutīrjuhoti
viṣṇornukam
ityetena
sūktena
\13\
Sentence: 14
viṣṇave
balimupaharati
\14\
Sentence: 15
vaiṣṇavo
hyeṣa
māso
vijñāyate
\15\
Sentence: 16
viṣṇurhi
garbʰasya
devatā
\16\
Sentence: 17
iti
huto
vyākʰyātaḥ
\17\
iti
bodʰāyanīye
gr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
daśamo
'dʰyāyaḥ
Adhyaya: 11
pratʰamapraśne
ekādaśo
'dʰyāyaḥ
yatʰaitaddʰute
baliharaṇam
\1\
Sentence: 2
viṣṇave
baliraṣṭame
māsi
pūrvapakṣasya
saptamyāṃ
dvādaśyāṃ
rohiṇyāṃ
śroṇāyāṃ
vā
\2\
Sentence: 3
brāhmaṇānannena
pariviṣya
puṇyāhaṃ
svasti
r̥ddʰimiti
vācayitvā
\3\
Sentence: 4
atʰa
devayajanollekʰanaprabʰr̥tyā
praṇītābʰyaḥ
kr̥tvā
upottʰāyāgreṇāgniṃ
daivatamāvāhayati
oṃ
bʰūḥ
puruṣamāvāhayāmi
oṃ
bʰuvaḥ
puruṣamāvāhayāmi
oṃ
suvaḥ
puruṣamāvāhayāmi
oṃ
bʰūrbʰuvassuvaḥ
puruṣamāvāhayāmi
ityāvāhya
\4\
Sentence: 5
paridʰānaprabʰr̥tyā
'gnimukʰātkr̥tvā
daivatamarcayati
\5\
Sentence: 6
āpo
hiṣṭʰā
mayobʰuvaḥ
iti
tisr̥bʰiḥ
hiraṇyavarṇāśśucayaḥ
pāvakāḥ
iti
catasr̥bʰiḥ
pavamānassuvarjanaḥ
ityetenānuvākena
mārjayitvā
\6\
Sentence: 7
atʰādbʰistarpayati
keśavaṃ
tarpayāmi
nārāyaṇaṃ
māgʰavaṃ
govindaṃ
viṣṇuṃ
madʰusūdanaṃ
trivikramaṃ
vāmanaṃ
śrīdʰaraṃ
hr̥ṣīkeśaṃ
padmanābʰaṃ
dāmodaraṃ
tarpayāmi
iti
\7\
Sentence: 8
etaireva
nāmadʰeyairgandʰapuṣpadʰūpadīpaiḥ
amuṣmai
namo
'muṣmai
namaḥ
ityabʰyarcya
\8\
Sentence: 9
atʰa
viṣṇava
āhutīrjuhoti
viṣṇornu
kam
tadasya
priyam
pratadviṣṇuḥ
paro
mātrayā
vicakrame
trirdevaḥ
iti
\9\
Sentence: 10
jayaprabʰr̥ti
siddʰamādʰenuvarapradānāt
\10\
Sentence: 11
atʰa
guḍapāyasaṃ
gʰr̥tamiśramannaṃ
nivedayati
amuṣmai
svāhā
namo
'muṣmai
svāhā
namaḥ
iti
dvādaśabʰiryatʰāliṅgam
\11\
Sentence: 12
vaiṣṇavībʰiḥ
r̥gyajussāmātʰarvabʰisstotraisstutibʰisstuvanti
\12\
Sentence: 13
vyāhr̥tībʰiḥ
puruṣamudvāsayāmītyudvāsyānnaśeṣaṃ
patnīṃ
prāśayen
\13\
Sentence: 14
pumānasyai
jāyata
iti
vijñāyate
\14\
iti
bodʰāyanīyagr̥hyasūtre
pratʰamapraśne
ekādaśo
'dʰyāyaḥ
yatʰo
etat
\
āvedyārgʰyaṃ
kuryāt
\
atʰa
śucau
same
deśe
\
atʰāsyā
upottʰāya
\
tāṃ
na
mitʰassaṃsādayet
\
ānayantyetamagnim
\
brāhmaṇena
brāhmaṇyāmutpannaḥ
\
atʰābʰyāṃ
pañcame
'hani
\
vijñāte
garbʰe
\
pratʰamagarbʰāyāścaturtʰe
māsi
\
yatʰaitaddʰute
baliharaṇam
\11\
Sentence: 12
yatʰaitaddʰute
baliharaṇam
\
pratʰamagarbʰāyāścaturtʰe
māsi
\
vijñāte
garbʰe
\
atʰābʰyāṃ
pañcame
'hani
\
brāhmaṇena
brāhmaṇyāmutpannaḥ
\
ānayantyetamagnim
\
tāṃ
na
mitʰassaṃsādayet
\
atʰāsyā
upottʰāya
\
atʰa
śucau
same
deśe
\
āvedyārgʰyaṃ
kuryāt
\
yatʰo
etat
\11\
iti
bodʰāyanīyagr̥hyasūtre
pratʰamaḥ
praśnaḥ
samāptaḥ
This text is part of the
TITUS
edition of
Black Yajur-Veda: Baudhayana-Grhya-Sutra
.
Copyright
TITUS Project
, Frankfurt a/M, 8.12.2008. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.