TITUS
Kautiliya Arthasastra
Part No. 2
Book: 2
(Book
Two
:
The
activity
of
the
heads
of
departments)
Chapter: 1
(Chap
, 1,
Sec
, 19:
Settlement
of
the
countryside)
Sentence: 1
bʰūtapūrvam
abʰūtapūrvaṃ
vā
janapadaṃ
paradeśāpavāhanena
svadeśābʰiṣyandavamanena
vā
niveśayet
//
bʰūta-pūrvam
abʰūta-pūrvaṃ
vā
jana-padaṃ
para-deśa-apavāhanena
sva-deśa-abʰiṣyanda-vamanena
vā
niveśayet
//
Sentence: 2
śūdrakarṣakaprāyaṃ
kulaśatāvaraṃ
pañcakulaśataparaṃ
grāmaṃ
krośadvikrośasīmānam
anyonyārakṣaṃ
niveśayet
//
śūdra-karṣaka-prāyaṃ
kula-śata-avaraṃ
pañca-kula-śata-paraṃ
grāmaṃ
krośad-vikrośa-sīmānam
anyonya-ārakṣaṃ
niveśayet
//
Sentence: 3
nalīśailavanabʰr̥ṣṭidarīsetubandʰaśamīśālmalīkṣīravr̥kṣān
anteṣu
sīmnāṃ
stʰāpayet
//
nalī-śaila-vana-bʰr̥ṣṭi-darī-setu-bandʰa-śamī-śālmalī-kṣīra-vr̥kṣān
anteṣu
sīmnāṃ
stʰāpayet
//
Sentence: 4
aṣṭaśatagrāmyā
madʰye
stʰānīyam
,
catuhśatagrāmyā
droṇamukʰam
,
dviśatagrāmyāḥ
kārvaṭikam
,
daśagrāmīsaṃgraheṇa
saṃgrahaṃ
stʰāpayet
//
aṣṭaśata-grāmyā
madʰye
stʰānīyam
,
catuhśata-grāmyā
droṇa-mukʰam
,
dviśata-grāmyāḥ
kārvaṭikam
,
daśa-grāmī-saṃgraheṇa
saṃgrahaṃ
stʰāpayet
//
Sentence: 5
anteṣv
antapāladurgāṇi
janapadadvārāṇy
antapālādʰiṣṭʰitāni
stʰāpayet
//
anteṣv
anta-pāla-durgāṇi
jana-pada-dvārāṇy
anta-pāla-adʰiṣṭʰitāni
stʰāpayet
//
Sentence: 6
teṣām
antarāṇi
vāgurikaśabarapulindacaṇḍālāraṇyacarā
rakṣeyuḥ
//
teṣām
antarāṇi
vāgurika-śabara-pulinda-caṇḍāla-araṇya-carā
rakṣeyuḥ
//
Sentence: 7a
r̥tvigācāryapurohitaśrotriyebʰyo
brahmadeyāny
adaṇḍakarāṇy
abʰirūpadāyādakāni
prayaccʰet
-
r̥tvig-ācārya-purohita-śrotriyebʰyo
brahma-deyāny
adaṇḍa-karāṇy
abʰirūpa-dāyādakāni
prayaccʰet
-
Sentence: 7b
adʰyakṣasaṃkʰyāyakādibʰyo
gopastʰānikānīkastʰacikitsakāśvadamakajaṅgʰākārikebʰyaś
ca
vikrayādʰānavarjāni
//
adʰyakṣa-saṃkʰyāyaka-ādibʰyo
gopa-stʰānika-anīkastʰa-cikitsaka-aśva-damaka-jaṅgʰākārikebʰyaś
ca
vikraya-ādʰāna-varjāni
//
Sentence: 8
karadebʰyaḥ
kr̥takṣetrāṇy
aikapuruṣikāṇi
prayaccʰet
//
karadebʰyaḥ
kr̥ta-kṣetrāṇy
aikapuruṣikāṇi
prayaccʰet
//
Sentence: 9
akr̥tāni
kartr̥bʰyo
nādeyāni
//
akr̥tāni
kartr̥bʰyo
na+
ādeyāni
//
Sentence: 10
akr̥ṣatām
ācʰidyānyebʰyaḥ
prayaccʰet
//
akr̥ṣatām
ācʰidya+
anyebʰyaḥ
prayaccʰet
//
Sentence: 11
grāmabʰr̥takavaidehakā
vā
kr̥ṣeyuḥ
//
grāma-bʰr̥taka-vaidehakā
vā
kr̥ṣeyuḥ
//
Sentence: 12
akr̥ṣanto
vāvahīnaṃ
dadyuḥ
//
akr̥ṣanto
vā+
avahīnaṃ
dadyuḥ
//
Sentence: 13
dʰānyapaśuhiraṇyaiś
caitān
anugr̥hṇīyāt
//
dʰānya-paśu-hiraṇyaiś
ca+
etān
anugr̥hṇīyāt
//
Sentence: 14
tāny
anu
sukʰena
dadyuḥ
//
tāny
anu
sukʰena
dadyuḥ
//
Sentence: 15
anugrahaparihārau
caitebbʰyaḥ
kośavr̥ddʰikarau
dadyāt
,
kośopagʰātakau
varjayet
//
anugraha-parihārau
ca+
etebbʰyaḥ
kośa-vr̥ddʰi-karau
dadyāt
,
kośa-upagʰātakau
varjayet
//
Sentence: 16
alpakośo
hi
rājā
paurajānapadān
eva
grasate
//
alpa-kośo
hi
rājā
paura-jānapadān
eva
grasate
//
Sentence: 17
niveśasamakālaṃ
yatʰāgatakaṃ
vā
parihāraṃ
dadyāt
//
niveśa-sama-kālaṃ
yatʰā-āgatakaṃ
vā
parihāraṃ
dadyāt
//
Sentence: 18
nivr̥ttaparihārān
pitevānugr̥hṇīyāt
//
nivr̥tta-parihārān
pitā+
iva+
anugr̥hṇīyāt
//
Sentence: 19
ākarakarmāntadravyahastivanavrajavaṇikpatʰapracārān
vāristʰalapatʰapaṇyapattanāni
ca
niveśayet
//
ākara-karma-anta-dravya-hasti-vana-vraja-vaṇik-patʰa-pracārān
vāri-stʰala-patʰa-paṇya-pattanāni
ca
niveśayet
//
Sentence: 20
sahodakam
āhāryodakaṃ
vā
setuṃ
bandʰayet
//
saha-udakam
āhārya+
udakaṃ
vā
setuṃ
bandʰayet
//
Sentence: 21
anyeṣāṃ
vā
badʰnatāṃ
bʰūmimārgavr̥kṣopakaraṇānugrahaṃ
kuryāt
,
puṇyastʰānārāmāṇāṃ
ca
//
anyeṣāṃ
vā
badʰnatāṃ
bʰūmi-mārga-vr̥kṣa-upakaraṇa-anugrahaṃ
kuryāt
,
puṇya-stʰāna-ārāmāṇāṃ
ca
//
Sentence: 22
sambʰūyasetubandʰād
apakrāmataḥ
karmakarabalīvardāḥ
karma
kuryuḥ
//
sambʰūya-setu-bandʰād
apakrāmataḥ
karmakara-balīvardāḥ
karma
kuryuḥ
//
Sentence: 23
vyayakarmaṇi
ca
bʰāgī
syāt
,
na
cāṃśaṃ
labʰeta
//
vyayakarmaṇi
ca
bʰāgī
syāt
,
na
ca+
aṃśaṃ
labʰeta
//
Sentence: 24
matsyaplavaharitapaṇyānāṃ
setuṣu
rājā
svāmyaṃ
gaccʰet
//
matsya-plava-hari-tapaṇyānāṃ
setuṣu
rājā
svāmyaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 25
dāsāhitakabandʰūn
aśr̥ṇvato
rājā
vinayaṃ
grāhayet
//
dāsa-āhitaka-bandʰūn
aśr̥ṇvato
rājā
vinayaṃ
grāhayet
//
Sentence: 26
bālavr̥ddʰavyasanyanātʰāṃś
ca
rājā
bibʰr̥yāt
,
striyam
aprajātāṃ
prajātāyaś
ca
putrān
//
bāla-vr̥ddʰa-vyasany-anātʰāṃś
ca
rājā
bibʰr̥yāt
,
striyam
aprajātāṃ
prajātāyaś
ca
putrān
//
Sentence: 27
bāladravyaṃ
grāmavr̥ddʰā
vardʰayeyur
ā
vyavahāraprāpaṇāt
,
devadravyaṃ
ca
//
bāla-dravyaṃ
grāma-vr̥ddʰā
vardʰayeyur
ā
vyavahāra-prāpaṇāt
,
deva-dravyaṃ
ca
//
Sentence: 28
apatyadāraṃ
mātāpitarau
bʰrātr̥̄n
aprāptavyavahārān
bʰaginīḥ
kanyā
vidʰavāś
cābibʰrataḥ
śaktimato
dvādaśapaṇo
daṇḍaḥ
,
anyatra
patitebʰyaḥ
,
anyatra
mātuḥ
//
apatya-dāraṃ
mātā-pitarau
bʰrātr̥̄n
aprāpta-vyavahārān
bʰaginīḥ
kanyā
vidʰavāś
ca+
abibʰrataḥ
śaktimato
dvādaśa-paṇo
daṇḍaḥ
,
anyatra
patitebʰyaḥ
,
anyatra
mātuḥ
//
Sentence: 29
putradāram
apratividʰāya
pravrajataḥ
pūrvaḥ
sāhasadaṇḍaḥ
,
striyaṃ
ca
pravrājayataḥ
//
putra-dāram
apratividʰāya
pravrajataḥ
pūrvaḥ
sāhasa-daṇḍaḥ
,
striyaṃ
ca
pravrājayataḥ
//
Sentence: 30
luptavyāyāmaḥ
pravrajed
āpr̥ccʰya
dʰarmastʰān
//
lupta-vyāyāmaḥ
pravrajed
āpr̥ccʰya
dʰarmastʰān
//
Sentence: 31
anyatʰā
niyamyeta
//
anyatʰā
niyamyeta
//
Sentence: 32
vānaprastʰād
anyaḥ
pravrajitabʰāvaḥ
,
sajātād
anyaḥ
saṃgʰaḥ
,
sāmuttʰāyikād
anyaḥ
samayānubandʰo
vā
nāsya
janapadam
upaniviśeta
//
vānaprastʰād
anyaḥ
pravrajita-bʰāvaḥ
,
sajātād
anyaḥ
saṃgʰaḥ
,
sāmuttʰāyikād
anyaḥ
samaya-anubandʰo
vā
na+
asya
jana-padam
upaniviśeta
//
Sentence: 33
na
ca
tatrārāmā
vihārārtʰā
vā
śālāḥ
syuḥ
//
na
ca
tatra+
ārāmā
vihāra-artʰā
vā
śālāḥ
syuḥ
//
Sentence: 34
naṭanartakagāyanavādakavāgjīvanakuśīlavā
na
karmavigʰnaṃ
kuryuḥ
//
naṭa-nartaka-gāyana-vādaka-vāg-jīvana-kuśīlavā
na
karma-vigʰnaṃ
kuryuḥ
//
Sentence: 35
nirāśrayatvād
grāmāṇāṃ
kṣetrābʰiratatvāc
ca
puruṣāṇāṃ
kośaviṣṭidravyadʰānyarasavr̥ddʰir
bʰavati
//
nirāśrayatvād
grāmāṇāṃ
kṣetra-abʰiratatvāc
ca
puruṣāṇāṃ
kośa-viṣṭi-dravya-dʰānya-rasa-vr̥ddʰir
bʰavati
//
Sentence: 36ab
paracakrāṭavīgrastaṃ
vyādʰidurbʰikṣapīḍitam
/[ś]
para-cakra-aṭavī-grastaṃ
vyādʰi-durbʰikṣa-pīḍitam
/[ś]
Sentence: 36cd
deśaṃ
parihared
rājā
vyayakrīḍāś
ca
vārayet
//[ś]
deśaṃ
parihared
rājā
vyaya-krīḍāś
ca
vārayet
//[ś]
Sentence: 37ab
daṇḍaviṣṭikarābādʰai
rakṣed
upahatāṃ
kr̥ṣim
/[ś]
daṇḍa-viṣṭi-kara-ābādʰai
rakṣed
upahatāṃ
kr̥ṣim
/[ś]
Sentence: 37cd
stenavyālaviṣagrāhair
vyādʰibʰiś
ca
paśuvrajān
//[ś]
stena-vyāla-viṣa-grāhair
vyādʰibʰiś
ca
paśu-vrajān
//[ś]
Sentence: 38ab
vallabʰaiḥ
kārmikaiḥ
stenair
antapālaiś
ca
pīḍitam
/[ś]
vallabʰaiḥ
kārmikaiḥ
stenair
anta-pālaiś
ca
pīḍitam
/[ś]
Sentence: 38cd
śodʰayet
paśusaṃgʰaiś
ca
kṣīyamāṇaṃ
vaṇikpatʰam
//[ś]
śodʰayet
paśu-saṃgʰaiś
ca
kṣīyamāṇaṃ
vaṇik-patʰam
//[ś]
Sentence: 39ab
evaṃ
dravyadvipavanaṃ
setubandʰam
atʰākarān
/[ś]
evaṃ
dravya-dvi-pavanaṃ
setu-bandʰam
atʰa+
ākarān
/[ś]
Sentence: 39cd
rakṣet
pūrvakr̥tān
rājā
navāṃś
cābʰipravartayet
//[ś]
E
rakṣet
pūrva-kr̥tān
rājā
navāṃś
ca+
abʰipravartayet
//[ś]
E
Chapter: 2
(Disposal
of
non-agricultural
land)
Sentence: 1
akr̥ṣyāyāṃ
bʰūmau
paśubʰyo
vivītāni
prayaccʰet
//
akr̥ṣyāyāṃ
bʰūmau
paśubʰyo
vivītāni
prayaccʰet
//
Sentence: 2
pradiṣṭābʰayastʰāvarajaṅgamāni
ca
brahmasomāraṇyāni
tapasvibʰyo
gorutaparāṇi
prayaccʰet
//
pradiṣṭa-abʰaya-stʰāvara-jaṅgamāni
ca
brahma-soma-araṇyāni
tapasvibʰyo
go-ruta-parāṇi
prayaccʰet
//
Sentence: 3
tāvanmātram
ekadvāraṃ
kʰātaguptaṃ
svādupʰalagulmaguccʰam
akaṇṭakidrumam
uttānatoyāśayaṃ
dāntamr̥gacatuṣpadaṃ
bʰagnanakʰadaṃṣṭravyālaṃ
mārgayukahastihastinīkalabʰaṃ
mr̥gavanaṃ
vihārārtʰaṃ
rājñaḥ
kārayet
//
tāvan-mātram
eka-dvāraṃ
kʰāta-guptaṃ
svādu-pʰala-gulma-guccʰam
akaṇṭaki-drumam
uttāna-toya-āśayaṃ
dānta-mr̥ga-catuṣpadaṃ
bʰagna-nakʰa-daṃṣṭra-vyālaṃ
mārgayuka-hasti-hastinīka-labʰaṃ
mr̥ga-vanaṃ
vihāra-artʰaṃ
rājñaḥ
kārayet
//
Sentence: 4
sarvātitʰimr̥gaṃ
pratyante
cānyanmr̥gavanaṃ
bʰūmivaśena
vā
niveśayet
//
sarva-atitʰi-mr̥gaṃ
pratyante
ca+
anyan-mr̥ga-vanaṃ
bʰūmi-vaśena
vā
niveśayet
//
Sentence: 5
kupyapradiṣṭānāṃ
ca
dravyāṇām
ekaikaśo
vanāni
niveśayet
,
dravyavanakarmāntān
aṭavīś
ca
dravyavanāpāśrayāḥ
//
kupya-pradiṣṭānāṃ
ca
dravyāṇām
eka-ekaśo
vanāni
niveśayet
,
dravya-vana-karma-antān
aṭavīś
ca
dravya-vana-apāśrayāḥ
//
Sentence: 6
pratyante
hastivanam
aṭavyārakṣaṃ
niveśayet
//
pratyante
hasti-vanam
aṭavy-ārakṣaṃ
niveśayet
//
Sentence: 7
nāgavanādʰyakṣaḥ
pārvataṃ
nādeyaṃ
sārasamānūpaṃ
ca
nāgavanaṃ
viditaparyantapraveśaniṣkāsaṃ
nāgavanapālaiḥ
pālayet
//
nāga-vana-adʰyakṣaḥ
pārvataṃ
na+
ādeyaṃ
sāra-sama-anūpaṃ
ca
nāga-vanaṃ
vidita-paryanta-praveśa-niṣkāsaṃ
nāga-vana-pālaiḥ
pālayet
//
Sentence: 8
hastigʰātinaṃ
hanyuḥ
//
hasti-gʰātinaṃ
hanyuḥ
//
Sentence: 9
dantayugaṃ
svayaṃmr̥tasyāharataḥ
sapādacatuṣpaṇo
lābʰaḥ
//
danta-yugaṃ
svayaṃ-mr̥tasya+
āharataḥ
sapāda-catuṣpaṇo
lābʰaḥ
//
Sentence: 10
nāgavanapālā
hastipakapādapāśikasaimikavanacarakapārikarmikasakʰā
hastimūtrapurīṣaccʰannagandʰā
bʰallātakīśākʰāpraccʰannāḥ
pañcabʰiḥ
saptabʰir
vā
hastibandʰakībʰiḥ
saha
carantaḥ
śayyāstʰānapadyāleṇḍakūlagʰātoddeśena
hastikulaparyagraṃ
vidyuḥ
//
nāga-vana-pālā
hastipaka-pāda-pāśika-saimika-vana-caraka-pārikarmika-sakʰā
hasti-mūtra-purīṣac-cʰanna-gandʰā
bʰallātakī-śākʰā-praccʰannāḥ
pañcabʰiḥ
saptabʰir
vā
hasti-bandʰakībʰiḥ
saha
carantaḥ
śayyā-stʰāna-padyā-leṇḍa-kūla-gʰāta-uddeśena
hasti-kula-paryagraṃ
vidyuḥ
//
Sentence: 11
yūtʰacaram
ekacaraṃ
niryūtʰaṃ
yūtʰapatiṃ
hastinaṃ
vyālaṃ
mattaṃ
potaṃ
bandʰamuktaṃ
ca
nibandʰena
vidyuḥ
//
yūtʰa-caram
eka-caraṃ
niryūtʰaṃ
yūtʰa-patiṃ
hastinaṃ
vyālaṃ
mattaṃ
potaṃ
bandʰa-muktaṃ
ca
nibandʰena
vidyuḥ
//
Sentence: 12
anīkastʰapramāṇaiḥ
praśastavyañjanācārān
hastino
gr̥hṇīyuḥ
//
anīkastʰa-pramāṇaiḥ
praśasta-vyañjana-ācārān
hastino
gr̥hṇīyuḥ
//
Sentence: 13
hastipradʰānaṃ
vijayo
rājñaḥ
//
hasti-pradʰānaṃ
vijayo
rājñaḥ
//
Sentence: 14
parānīkavyūhadurgaskandʰāvārapramardanā
hy
atipramāṇaśarīrāḥ
prāṇaharakarmāṇo
hastinaḥ
//
para-anīka-vyūha-durga-skandʰa-āvāra-pramardanā
hy
atipramāṇa-śarīrāḥ
prāṇa-hara-karmāṇo
hastinaḥ
//
Sentence: 15ab
kāliṅgāṅgarajāḥ
śreṣṭʰāḥ
prācyāś
cedikarūṣajāḥ
/[ś]
kāliṅga-aṅgarajāḥ
śreṣṭʰāḥ
prācyāś
cedi-karūṣajāḥ
/[ś]
Sentence: 15cd
dāśārṇāś
cāparāntāś
ca
dvipānāṃ
madʰyamā
matāḥ
//[ś]
dāśārṇāś
ca+
apara-antāś
ca
dvipānāṃ
madʰyamā
matāḥ
//[ś]
Sentence: 16ab
saurāṣṭrikāḥ
pāñcanadās
teṣāṃ
pratyavarāḥ
smr̥tāḥ
/[ś]
saurāṣṭrikāḥ
pāñcanadās
teṣāṃ
pratyavarāḥ
smr̥tāḥ
/[ś]
Sentence: 16cd
sarveṣāṃ
karmaṇā
vīryaṃ
javas
tejaś
ca
vardʰate
//[ś]
E
sarveṣāṃ
karmaṇā
vīryaṃ
javas
tejaś
ca
vardʰate
//[ś]
E
Chapter: 3
(Construction
of
forts)
Sentence: 1
caturdiśaṃ
janapadānte
sāmparāyikaṃ
daivakr̥taṃ
durgaṃ
kārayet
,
antardvīpaṃ
stʰalaṃ
vā
nimnāvaruddʰam
audakam
,
prāstaraṃ
guhāṃ
vā
pārvatam
,
nirudakastambam
iriṇaṃ
vā
dʰānvanam
,
kʰañjanodakaṃ
stambagahanaṃ
vā
vanadurgam
//
caturdiśaṃ
jana-pada-ante
sāmparāyikaṃ
daiva-kr̥taṃ
durgaṃ
kārayet
,
antar-dvīpaṃ
stʰalaṃ
vā
nimna-avaruddʰam
audakam
,
prāstaraṃ
guhāṃ
vā
pārvatam
,
nirudaka-stambam
iriṇaṃ
vā
dʰānvanam
,
kʰañjana-udakaṃ
stamba-gahanaṃ
vā
vana-durgam
//
Sentence: 2
teṣāṃ
nadīparvatadurgaṃ
janapadārakṣastʰānam
,
dʰānvanavanadurgam
aṭavīstʰānam
āpady
apasāro
vā
//
teṣāṃ
nadī-parvata-durgaṃ
jana-pada-ārakṣa-stʰānam
,
dʰānvana-vana-durgam
aṭavī-stʰānam
āpady
apasāro
vā
//
Sentence: 3
janapadamadʰye
samudayastʰānaṃ
stʰānīyaṃ
niveśayet
,
vāstukapraśaste
deśe
nadīsaṅgame
hradasyāviśoṣasyāṅke
sarasas
taṭākasya
vā
,
vr̥ttaṃ
dīrgʰaṃ
caturaśraṃ
vā
vāstuvaśena
vā
pradakṣiṇodakaṃ
paṇyapuṭabʰedanam
aṃsapatʰavāripatʰābʰyām
upetam
//
jana-pada-madʰye
samudaya-stʰānaṃ
stʰānīyaṃ
niveśayet
,
vāstuka-praśaste
deśe
nadī-saṅgame
hradasya+
aviśoṣasya+
aṅke
sarasas
taṭākasya
vā
,
vr̥ttaṃ
dīrgʰaṃ
catur-aśraṃ
vā
vāstu-vaśena
vā
pradakṣiṇa-udakaṃ
paṇya-puṭa-bʰedanam
aṃsapatʰa-vāri-patʰābʰyām
upetam
//
Sentence: 4
tasya
parikʰās
tisro
daṇḍāntarāḥ
kārayet
caturdaśa
dvādaśa
daśeti
daṇḍān
vistīrṇāḥ
,
vistārād
avagāḍʰāḥ
pādonam
ardʰaṃ
vā
,
tribʰāgamūlāḥ
,
mūlacaturaśrā
vā
,
pāṣāṇopahitāḥ
pāṣāṇeṣṭakābaddʰapārśvā
vā
,
toyāntikīr
āgantutoyapūrṇā
vā
saparivāhāḥ
padmagrāhavatīś
ca
//
tasya
parikʰās
tisro
daṇḍa-antarāḥ
kārayet
caturdaśa
dvādaśa
daśa+
iti
daṇḍān
vistīrṇāḥ
,
vistārād
avagāḍʰāḥ
pāda-ūnam
ardʰaṃ
vā
,
tribʰāga-mūlāḥ
,
mūla-catur-aśrā
vā
,
pāṣāṇa-upahitāḥ
pāṣāṇa-iṣṭakā-baddʰa-pārśvā
vā
,
toya-antikīr
āgantu-toya-pūrṇā
vā
saparivāhāḥ
padma-grāhavatīś
ca
//
Sentence: 5
caturdaṇḍāpakr̥ṣṭaṃ
parikʰāyāḥ
ṣaḍdaṇḍoccʰritam
avaruddʰaṃ
taddviguṇaviṣkambʰaṃ
kʰātād
vapraṃ
kārayed
ūrdʰvacayaṃ
mañcapr̥ṣṭʰaṃ
kumbʰakukṣikaṃ
vā
hastibʰir
gobʰiś
ca
kṣuṇṇaṃ
kaṇṭakigulmaviṣavallīpratānavantam
//
caturdaṇḍa-apakr̥ṣṭaṃ
parikʰāyāḥ
ṣaḍdaṇḍa-uccʰritam
avaruddʰaṃ
tad-dviguṇa-viṣkambʰaṃ
kʰātād
vapraṃ
kārayed
ūrdʰva-cayaṃ
mañca-pr̥ṣṭʰaṃ
kumbʰa-kukṣikaṃ
vā
hastibʰir
gobʰiś
ca
kṣuṇṇaṃ
kaṇṭaki-gulma-viṣa-vallī-pratānavantam
//
Sentence: 6
pāṃsuśeṣeṇa
vāstuccʰidraṃ
rājabʰavanaṃ
vā
pūrayet
//
pāṃsu-śeṣeṇa
vāstuc-cʰidraṃ
rāja-bʰavanaṃ
vā
pūrayet
//
Sentence: 7a
vaprasyopari
prākāraṃ
viṣkambʰadviguṇotsedʰam
aiṣṭakaṃ
dvādaśahastād
ūrdʰvam
ojaṃ
yugmaṃ
vā
ā
caturviṃśatihastād
iti
kārayet
-
vaprasya+
upari
prākāraṃ
viṣkambʰa-dviguṇa-utsedʰam
aiṣṭakaṃ
dvādaśa-hastād
ūrdʰvam
ojaṃ
yugmaṃ
vā
ā
caturviṃśati-hastād
iti
kārayet
-
Sentence: 7b
ratʰacaryāsaṃcāraṃ
tālamūlaṃ
murajakaiḥ
kapiśīrṣakaiś
cācitāgram
//
ratʰa-caryā-saṃcāraṃ
tāla-mūlaṃ
murajakaiḥ
kapi-śīrṣakaiś
ca+
ācita-agram
//
Sentence: 8
pr̥tʰuśilāsaṃhataṃ
vā
śailaṃ
kārayet
,
na
tv
eva
kāṣṭamayam
//
pr̥tʰu-śilā-saṃhataṃ
vā
śailaṃ
kārayet
,
na
tv
eva
kāṣṭamayam
//
Sentence: 9
agnir
avahito
hi
tasmin
vasati
//
agnir
avahito
hi
tasmin
vasati
//
Sentence: 10
viṣkambʰacaturaśram
aṭṭālakam
utsedʰasamāvakṣepasopānaṃ
kārayet
triṃśaddaṇḍāntaraṃ
ca
//
viṣkambʰa-catur-aśram
aṭṭālakam
utsedʰa-sama-avakṣepa-sopānaṃ
kārayet
triṃśad-daṇḍa-antaraṃ
ca
//
Sentence: 11
dvayor
aṭṭālakayor
madʰye
saharmyadvitalām
adʰyardʰāyāyāmāṃ
pratolīṃ
kārayet
//
dvayor
aṭṭālakayor
madʰye
saharmya-dvi-talām
adʰyardʰāya-āyāmāṃ
pratolīṃ
kārayet
//
Sentence: 12
aṭṭālakapratolīmadʰye
tridʰānuṣkādʰiṣṭʰānaṃ
sa
-apidʰānaccʰidrapʰalakasaṃhatam
indrakośaṃ
kārayet
//
aṭṭālaka-pratolī-madʰye
tri-dʰānuṣka-adʰiṣṭʰānaṃ
sa-apidʰānac-cʰidra-pʰalaka-saṃhatam
indra-kośaṃ
kārayet
//
Sentence: 13
antareṣu
dvihastaviṣkambʰaṃ
pārśve
caturguṇāyāmaṃ
devapatʰaṃ
kārayet
//
antareṣu
dvihasta-viṣkambʰaṃ
pārśve
catur-guṇa-āyāmaṃ
deva-patʰaṃ
kārayet
//
Sentence: 14
daṇḍāntarā
dvidaṇḍāntarā
vā
caryāḥ
kārayet
,
agrāhye
deśe
pradʰāvanikāṃ
niṣkiradvāraṃ
ca
//
daṇḍa-antarā
dvi-daṇḍa-antarā
vā
caryāḥ
kārayet
,
agrāhye
deśe
pradʰāvanikāṃ
niṣkira-dvāraṃ
ca
//
Sentence: 15
bahirjānubʰañjanīśūlaprakarakūpakūṭāvapātakaṇṭakapratisarāhipr̥ṣṭʰatālapattraśr̥ṅgāṭakaśvadaṃṣṭrārgalopaskandanapādukāmbarīṣodapānakaiḥ
praticcʰannaṃ
cʰannapatʰaṃ
kārayet
//
bahir-jānu-bʰañjanī-śūla-prakara-kūpa-kūṭa-avapāta-kaṇṭaka-pratisara-ahi-pr̥ṣṭʰa-tāla-pattra-śr̥ṅga-aṭaka-śva-daṃṣṭra-argala-upaskandana-pāduka-ambarīṣa-uda-pānakaiḥ
praticcʰannaṃ
cʰanna-patʰaṃ
kārayet
//
Sentence: 16
prākāram
ubʰayato
meṇḍʰakam
adʰyardʰadaṇḍaṃ
kr̥tvā
pratolīṣaṭtulāntaraṃ
dvāraṃ
niveśayet
pañcadaṇḍād
ekottaram
āṣṭadaṇḍād
iti
caturaśraṃ
ṣaḍbʰāgam
āyāmādadʰikam
aṣṭabʰāgaṃ
vā
//
prākāram
ubʰayato
meṇḍʰakam
adʰyardʰa-daṇḍaṃ
kr̥tvā
pratolī-ṣaṭ-tulā-antaraṃ
dvāraṃ
niveśayet
pañca-daṇḍād
eka-uttaram
ā-aṣṭa-daṇḍād
iti
catur-aśraṃ
ṣaḍ-bʰāgam
āyāmād-adʰikam
aṣṭa-bʰāgaṃ
vā
//
Sentence: 17
pañcadaśahastād
ekottaram
āṣṭādaśahastād
iti
talotsedʰaḥ
//
pañca-daśa-hastād
eka-uttaram
ā-aṣṭādaśa-hastād
iti
tala-utsedʰaḥ
//
Sentence: 18
stambʰasya
parikṣepaḥ
ṣaḍāyāmo
,
dviguṇo
nikʰātaḥ
,
cūlikāyāś
caturbʰāgaḥ
//
stambʰasya
parikṣepaḥ
ṣaḍ-āyāmo
,
dviguṇo
nikʰātaḥ
,
cūlikāyāś
catur-bʰāgaḥ
//
Sentence: 19
āditalasya
pañcabʰāgāḥ
śālā
vāpī
sīmāgr̥haṃ
ca
//
ādi-talasya
pañca-bʰāgāḥ
śālā
vāpī
sīmā-gr̥haṃ
ca
//
Sentence: 20
daśabʰāgikau
dvau
pratimañcau
,
antaram
āṇīharmyaṃ
ca
//
daśa-bʰāgikau
dvau
pratimañcau
,
antaram
āṇī-harmyaṃ
ca
//
Sentence: 21
samuccʰrayād
ardʰatale
stʰūṇābandʰaś
ca
//
samuccʰrayād
ardʰa-tale
stʰūṇā-bandʰaś
ca
//
Sentence: 22
ardʰavāstukam
uttamāgāram
,
tribʰāgāntaraṃ
vā
,
iṣṭakāvabaddʰapārśvam
,
vāmataḥ
pradakṣiṇasopānaṃ
gūḍʰabʰittisopānam
itarataḥ
//
ardʰa-vāstukam
uttama-agāram
,
tribʰāga-antaraṃ
vā
,
iṣṭakā-avabaddʰa-pārśvam
,
vāmataḥ
pradakṣiṇa-sopānaṃ
gūḍʰa-bʰitti-sopānam
itarataḥ
//
Sentence: 23
dvihastaṃ
toraṇaśiraḥ
//
dvi-hastaṃ
toraṇa-śiraḥ
//
Sentence: 24
tripañcabʰāgikau
dvau
kapāṭayogau
//
tri-pañca-bʰāgikau
dvau
kapāṭa-yogau
//
Sentence: 25
dvau
parigʰau
//
dvau
parigʰau
//
Sentence: 26
aratnir
indrakīlaḥ
//
aratnir
indra-kīlaḥ
//
Sentence: 27
pañcahastam
āṇidvāram
//
pañca-hastam
āṇi-dvāram
//
Sentence: 28
catvāro
hastiparigʰāḥ
//
catvāro
hasti-parigʰāḥ
//
Sentence: 29
niveśārdʰaṃ
hastinakʰam
//
niveśa-ardʰaṃ
hasti-nakʰam
//
Sentence: 30
mukʰasamaḥ
saṃkramaḥ
saṃhāryo
bʰūmimayo
vā
nirudake
//
mukʰa-samaḥ
saṃkramaḥ
saṃhāryo
bʰūmimayo
vā
nirudake
//
Sentence: 31
prākārasamaṃ
mukʰam
avastʰāpya
tribʰāgagodʰāmukʰaṃ
gopuraṃ
kārayet
//
prākāra-samaṃ
mukʰam
avastʰāpya
tri-bʰāga-godʰā-mukʰaṃ
gopuraṃ
kārayet
//
Sentence: 32
prākāramadʰye
vāpīṃ
kr̥tvā
puṣkariṇīdvāram
,
catuḥśālam
adʰyardʰāntaraṃ
sāṇikaṃ
kumārīpuram
,
muṇḍaharmyadvitalaṃ
muṇḍakadvāram
,
bʰūmidravyavaśena
vā
niveśayet
//
prākāra-madʰye
vāpīṃ
kr̥tvā
puṣkariṇī-dvāram
,
catuḥ-śālam
adʰyardʰa-antaraṃ
sāṇikaṃ
kumārī-puram
,
muṇḍa-harmya-dvi-talaṃ
muṇḍaka-dvāram
,
bʰūmi-dravya-vaśena
vā
niveśayet
//
Sentence: 33
tribʰāgādʰikāyāmā
bʰāṇḍavāhinīḥ
kulyāḥ
kārayet
//
tri-bʰāga-adʰika-āyāmā
bʰāṇḍa-vāhinīḥ
kulyāḥ
kārayet
//
Sentence: 34ab
tāsu
pāṣāṇakuddālāḥ
kuṭʰārīkāṇḍakalpanāḥ
/[ś]
tāsu
pāṣāṇa-kuddālāḥ
kuṭʰārī-kāṇḍa-kalpanāḥ
/[ś]
Sentence: 34cd
muṣuṇḍʰīmudgarā
daṇḍāś
cakrayantraśatagʰnayaḥ
//[ś]
muṣuṇḍʰī-mudgarā
daṇḍāś
cakra-yantra-śatagʰnayaḥ
//[ś]
Sentence: 35ab
kāryāḥ
kārmārikāḥ
śūlā
vedʰanāgrāś
ca
veṇavaḥ
/[ś]
kāryāḥ
kārmārikāḥ
śūlā
vedʰana-agrāś
ca
veṇavaḥ
/[ś]
Sentence: 35cd
uṣṭragrīvyo
'gnisamyogāḥ
kupyakalpe
ca
yo
vidʰiḥ
//[ś]
E
uṣṭra-grīvyo+
agni-samyogāḥ
kupya-kalpe
ca
yo
vidʰiḥ
//[ś]
E
Chapter: 4
(Lay-out
of
the
fortified
city)
Sentence: 1
trayaḥ
prācīnā
rājamārgās
traya
udīcīnā
iti
vāstuvibʰāgaḥ
//
trayaḥ
prācīnā
rāja-mārgās
traya
udīcīnā
iti
vāstu-vibʰāgaḥ
//
Sentence: 2
sa
dvādaśadvāro
yuktodakabʰramaccʰannapatʰaḥ
//
sa
dvādaśa-dvāro
yukta-udaka-bʰramac-cʰanna-patʰaḥ
//
Sentence: 3
caturdaṇḍāntarā
ratʰyāḥ
//
catur-daṇḍa-antarā
ratʰyāḥ
//
Sentence: 4
rājamārgadroṇamukʰastʰānīyarāṣṭravivītapatʰāḥ
samyānīyavyūhaśmaśānagrāmapatʰāś
cāṣṭadaṇḍāḥ
//
rāja-mārga-droṇa-mukʰa-stʰānīya-rāṣṭra-vivīta-patʰāḥ
samyānīya-vyūha-śmaśāna-grāma-patʰāś
ca+
aṣṭa-daṇḍāḥ
//
Sentence: 5
caturdaṇḍaḥ
setuvanapatʰaḥ
,
dvidaṇḍo
hastikṣetrapatʰaḥ
,
pañcāratnayo
ratʰapatʰaḥ
,
catvāraḥ
paśupatʰaḥ
,
dvau
kṣudrapaśumanuṣyapatʰaḥ
//
catur-daṇḍaḥ
setu-vana-patʰaḥ
,
dvi-daṇḍo
hasti-kṣetra-patʰaḥ
,
pañca-aratnayo
ratʰa-patʰaḥ
,
catvāraḥ
paśu-patʰaḥ
,
dvau
kṣudra-paśu-manuṣya-patʰaḥ
//
Sentence: 6
pravīre
vāstuni
rājaniveśaś
cāturvarṇyasamājīve
//
pravīre
vāstuni
rāja-niveśaś
cāturvarṇya-samājīve
//
Sentence: 7
vāstuhr̥dayād
uttare
navabʰāge
yatʰoktavidʰānam
antaḥpuraṃ
prānmukʰam
udanmukʰaṃ
vā
kārayet
//
vāstu-hr̥dayād
uttare
nava-bʰāge
yatʰā-ukta-vidʰānam
antaḥpuraṃ
prān-mukʰam
udan-mukʰaṃ
vā
kārayet
//
Sentence: 8
tasya
pūrvottaraṃ
bʰāgam
ācāryapurohitejyātoyastʰānaṃ
mantriṇaś
cāvaseyuḥ
,
pūrvadakṣiṇaṃ
bʰāgm
mahānasaṃ
hastiśālā
koṣṭʰāgāraṃ
ca
//
tasya
pūrva-uttaraṃ
bʰāgam
ācārya-purohita-ijyā-toya-stʰānaṃ
mantriṇaś
ca+
āvaseyuḥ
,
pūrva-dakṣiṇaṃ
bʰāgm
mahānasaṃ
hasti-śālā
koṣṭʰa-agāraṃ
ca
//
Sentence: 9
tataḥ
paraṃ
gandʰamālyarasapaṇyāḥ
prasādʰanakāravaḥ
kṣatriyāś
ca
pūrvāṃ
diśam
adʰivaseyuḥ
//
tataḥ
paraṃ
gandʰa-mālya-rasa-paṇyāḥ
prasādʰana-kāravaḥ
kṣatriyāś
ca
pūrvāṃ
diśam
adʰivaseyuḥ
//
Sentence: 10
dakṣiṇapūrvaṃ
bʰāgaṃ
bʰāṇḍāgāram
akṣapaṭalaṃ
karmaniṣadyāś
ca
,
dakṣiṇapaścimaṃ
bʰāgaṃ
kupyagr̥ham
āyudʰāgāraṃ
ca
//
dakṣiṇa-pūrvaṃ
bʰāgaṃ
bʰāṇḍa-agāram
akṣa-paṭalaṃ
karma-niṣadyāś
ca
,
dakṣiṇa-paścimaṃ
bʰāgaṃ
kupya-gr̥ham
āyudʰa-agāraṃ
ca
//
Sentence: 11
tataḥ
paraṃ
nagaradʰānyavyāvahārikakārmāntikabalādʰyakṣāḥ
pakvānnasurāmāṃsapaṇyā
rūpājīvās
tālāvacarā
vaiśyāś
ca
dakṣiṇāṃ
diśam
adʰivaseyuḥ
//
tataḥ
paraṃ
nagara-dʰānya-vyāvahārika-kārmāntika-bala-adʰyakṣāḥ
pakva-anna-surā-māṃsa-paṇyā
rūpājīvās
tālāvacarā
vaiśyāś
ca
dakṣiṇāṃ
diśam
adʰivaseyuḥ
//
Sentence: 12
paścimadakṣiṇaṃ
bʰāgaṃ
kʰaroṣṭraguptistʰānaṃ
karmagr̥haṃ
ca
,
paścimottaraṃ
bʰāgaṃ
yānaratʰaśālāḥ
//
paścima-dakṣiṇaṃ
bʰāgaṃ
kʰara-uṣṭra-gupti-stʰānaṃ
karma-gr̥haṃ
ca
,
paścima-uttaraṃ
bʰāgaṃ
yāna-ratʰa-śālāḥ
//
Sentence: 13
tataḥ
param
ūrṇāsūtraveṇucarmavarmaśastrāvaraṇakāravaḥ
śūdrāś
ca
paścimāṃ
diśam
adʰivaseyuḥ
//
tataḥ
param
ūrṇā-sūtra-veṇu-carma-varma-śastra-āvaraṇa-kāravaḥ
śūdrāś
ca
paścimāṃ
diśam
adʰivaseyuḥ
//
Sentence: 14
uttarapaścimaṃ
bʰāgaṃ
paṇyabʰaiṣajyagr̥ham
,
uttarapūrvaṃ
bʰāgaṃ
kośo
gavāśvaṃ
ca
//
uttara-paścimaṃ
bʰāgaṃ
paṇya-bʰaiṣajya-gr̥ham
,
uttara-pūrvaṃ
bʰāgaṃ
kośo
gava-aśvaṃ
ca
//
Sentence: 15
tataḥ
paraṃ
nagararājadevatālohamaṇikāravo
brāhmaṇāś
cottarāṃ
diśam
adʰivaseyuḥ
//
tataḥ
paraṃ
nagara-rāja-devatā-loha-maṇi-kāravo
brāhmaṇāś
ca+
uttarāṃ
diśam
adʰivaseyuḥ
//
Sentence: 16
vāstuccʰidrānuśāleṣu
śreṇīprapaṇinikāyā
āvaseyuḥ
//
vāstuc-cʰidra-anuśāleṣu
śreṇī-prapaṇi-nikāyā
āvaseyuḥ
//
Sentence: 17
aparājitāpratihatajayantavaijayantakoṣṭʰān
śivavaiśravaṇāśviśrīmadirāgr̥hāṇi
ca
puramadʰye
kārayet
//
apara-ajita-apratihata-jayanta-vaijayanta-koṣṭʰān
śiva-vaiśravaṇa-aśvi-śrī-madirā-gr̥hāṇi
ca
pura-madʰye
kārayet
//
Sentence: 18
yatʰoddeśaṃ
vāstudevatāḥ
stʰāpayet
//
yatʰā-uddeśaṃ
vāstu-devatāḥ
stʰāpayet
//
Sentence: 19
brāhmaindrayāmyasaināpatyāni
dvārāṇi
//
brāhma-aindra-yāmya-saināpatyāni
dvārāṇi
//
Sentence: 20
bahiḥ
parikʰāyā
dʰanuḥśatāpakr̥ṣṭāś
caityapuṇyastʰānavanasetubandʰāḥ
kāryāḥ
,
yatʰādiśaṃ
ca
digdevatāḥ
//
bahiḥ
parikʰāyā
dʰanuḥ-śata-apakr̥ṣṭāś
caitya-puṇya-stʰāna-vana-setu-bandʰāḥ
kāryāḥ
,
yatʰā-diśaṃ
ca
dig-devatāḥ
//
Sentence: 21
uttaraḥ
pūrvo
vā
śmaśānabʰāgo
varṇottamānām
,
dakṣiṇena
śmaśānaṃ
varṇāvarāṇām
//
uttaraḥ
pūrvo
vā
śmaśāna-bʰāgo
varṇa-uttamānām
,
dakṣiṇena
śmaśānaṃ
varṇa-avarāṇām
//
Sentence: 22
tasyātikrame
pūrvaḥ
sāhasadaṇḍaḥ
//
tasya+
atikrame
pūrvaḥ
sāhasa-daṇḍaḥ
//
Sentence: 23
pāṣaṇḍacaṇḍālānāṃ
śmaśānānte
vāsaḥ
//
pāṣaṇḍa-caṇḍālānāṃ
śmaśāna-ante
vāsaḥ
//
Sentence: 24
karmāntakṣetravaśena
kuṭumbināṃ
sīmānaṃ
stʰāpayet
//
karma-anta-kṣetra-vaśena
kuṭumbināṃ
sīmānaṃ
stʰāpayet
//
Sentence: 25
teṣu
puṣpapʰalavāṭān
dʰānyapaṇyanicayāṃś
cānujñātāḥ
kuryuḥ
//
teṣu
puṣpa-pʰala-vāṭān
dʰānya-paṇya-nicayāṃś
ca+
anujñātāḥ
kuryuḥ
//
Sentence: 26
daśakulīvāṭaṃ
kūpastʰānam
//
daśa-kulī-vāṭaṃ
kūpa-stʰānam
//
Sentence: 27
sarvasnehadʰānyakṣāralavaṇagandʰabʰaiṣajyaśuṣkaśākayavasavallūratr̥ṇakāṣṭʰalohacarmāṅgārasnāyuviṣaviṣāṇaveṇuvalkalasāradārupraharaṇāvaraṇāśmanicayān
anekavarṣopabʰogasahān
kārayet
//
sarva-sneha-dʰānya-kṣāra-lavaṇa-gandʰa-bʰaiṣajya-śuṣka-śāka-yavasa-vallūra-tr̥ṇa-kāṣṭʰa-loha-carma-aṅgāra-snāyu-viṣa-viṣāṇa-veṇu-valkala-sāra-dāru-praharaṇa-āvaraṇa-aśma-nicayān
aneka-varṣa-upabʰoga-sahān
kārayet
//
Sentence: 28
navenānavaṃ
śodʰayet
//
navena+
anavaṃ
śodʰayet
//
Sentence: 29
hastyaśśvaratʰapādātam
anekamukʰyam
avastʰāpayet
//
hasti-aśva-ratʰa-pādātam
aneka-mukʰyam
avastʰāpayet
//
Sentence: 30
anekamukʰyaṃ
hi
parasparabʰayāt
paropajāpaṃ
nopaiti
//
aneka-mukʰyaṃ
hi
paraspara-bʰayāt
para-upajāpaṃ
na+
upaiti
//
Sentence: 31
etenāntapāladurgasaṃskārā
vyākʰyātāḥ
//
etena+
anta-pāla-durga-saṃskārā
vyākʰyātāḥ
//
Sentence: 32ab
na
ca
bāhirikān
kuryāt
pure
rāṣṭropagʰātakān
/[ś]
na
ca
bāhirikān
kuryāt
pure
rāṣṭra-upagʰātakān
/[ś]
Sentence: 32cd
kṣipej
janapade
caitān
sarvān
vā
dāpayet
karān
//[ś]
E
kṣipej
jana-pade
ca+
etān
sarvān
vā
dāpayet
karān
//[ś]
E
Chapter: 5
(The
work
of
store-keeping
by
the
director
of
stories)
Sentence: 1
samnidʰātā
kośagr̥haṃ
paṇyagr̥haṃ
koṣṭʰāgāraṃ
kupyagr̥ham
āyudʰāgāraṃ
bandʰanāgāraṃ
ca
kārayet
//
samnidʰātā
kośa-gr̥haṃ
paṇya-gr̥haṃ
koṣṭʰa-agāraṃ
kupya-gr̥ham
āyudʰa-agāraṃ
bandʰana-agāraṃ
ca
kārayet
//
Sentence: 2
caturaśrāṃ
vāpīm
an
-udakopasnehāṃ
kʰānayitvā
pr̥tʰuśilābʰir
ubʰayataḥ
pārśvaṃ
mūlaṃ
ca
pracitya
sāradārupañjaraṃ
bʰūmisamaṃ
tritalam
anekavidʰānaṃ
kuṭṭimadeśastʰānatalam
ekadvāraṃ
yantrayuktasopānaṃ
bʰūmigr̥haṃ
kārayet
//
catur-aśrāṃ
vāpīm
an-udaka-upasnehāṃ
kʰānayitvā
pr̥tʰu-śilābʰir
ubʰayataḥ
pārśvaṃ
mūlaṃ
ca
pracitya
sāra-dāru-pañjaraṃ
bʰūmi-samaṃ
tri-talam
aneka-vidʰānaṃ
kuṭṭima-deśa-stʰāna-talam
eka-dvāraṃ
yantra-yukta-sopānaṃ
bʰūmi-gr̥haṃ
kārayet
//
Sentence: 3
tasyoparyubʰayatoniṣedʰaṃ
sa
-pragrīvam
aiṣṭakaṃ
bʰāṇḍavāhinīparikṣiptaṃ
kośagr̥haṃ
kārayet
,
prāsādaṃ
vā
//
tasya+
upari+
ubʰayato-niṣedʰaṃ
sa-pragrīvam
aiṣṭakaṃ
bʰāṇḍa-vāhinī-parikṣiptaṃ
kośa-gr̥haṃ
kārayet
,
prāsādaṃ
vā
//
Sentence: 4
janapadānte
dʰruvanidʰim
āpadartʰam
abʰityaktaiḥ
kārayet
//
jana-pada-ante
dʰruva-nidʰim
āpad-artʰam
abʰityaktaiḥ
kārayet
//
Sentence: 5a
pakveṣṭakāstambʰaṃ
catuḥśālam
ekadvāram
anekastʰānatalaṃ
vivr̥tastambʰāpasāram
ubʰayataḥ
paṇyagr̥haṃ
koṣṭʰāgāraṃ
ca
-
pakva-iṣṭakā-stambʰaṃ
catuḥ-śālam
eka-dvāram
aneka-stʰāna-talaṃ
vivr̥ta-stambʰa-apasāram
ubʰayataḥ
paṇya-gr̥haṃ
koṣṭʰa-agāraṃ
ca
-
Sentence: 5b
dīrgʰabahuśālaṃ
kakṣyāvr̥takuḍyam
antaḥ
kupyagr̥ham
,
tad
eva
bʰūmigr̥hayuktam
āyudʰāgāraṃ
-
dīrgʰa-bahu-śālaṃ
kakṣya-āvr̥ta-kuḍyam
antaḥ
kupya-gr̥ham
,
tad
eva
bʰūmi-gr̥ha-yuktam
āyudʰa-agāraṃ
-
Sentence: 5c
pr̥tʰagdʰarmastʰīyaṃ
mahāmātrīyaṃ
vibʰaktastrīpuruṣastʰānam
apasārataḥ
suguptakakṣyaṃ
bandʰanāgāraṃ
kārayet
//
pr̥tʰag-dʰarma-stʰīyaṃ
mahā-mātrīyaṃ
vibʰakta-strī-puruṣa-stʰānam
apasārataḥ
sugupta-kakṣyaṃ
bandʰana-agāraṃ
kārayet
//
Sentence: 6
sarveṣāṃ
śālāḥ
kʰātodapānavarcasnānagr̥hāgniviṣatrāṇamārjāranakulārakṣāsvadaivatapūjanayuktāḥ
kārayet
//
sarveṣāṃ
śālāḥ
kʰāta-uda-pāna-varca-snāna-gr̥ha-agni-viṣa-trāṇa-mārjāra-nakula-ārakṣā-sva-daivata-pūjana-yuktāḥ
kārayet
//
Sentence: 7
koṣṭʰāgāre
varṣamānam
aratnimukʰaṃ
kuṇḍaṃ
stʰāpayet
//
koṣṭʰa-agāre
varṣamānam
aratni-mukʰaṃ
kuṇḍaṃ
stʰāpayet
//
Sentence: 8
tatjātakaraṇādʰiṣṭʰitaḥ
purāṇaṃ
navaṃ
ca
ratnaṃ
sāraṃ
pʰalgu
kupyaṃ
vā
pratigr̥hṇīyāt
//
tat-jāta-karaṇa-adʰiṣṭʰitaḥ
purāṇaṃ
navaṃ
ca
ratnaṃ
sāraṃ
pʰalgu
kupyaṃ
vā
pratigr̥hṇīyāt
//
Sentence: 9
tatra
ratnopadʰāv
uttamo
daṇḍaḥ
kartuḥ
kārayituś
ca
sāropadʰau
madʰyamaḥ
,
pʰalgukupyopadʰau
tac
ca
tāvac
ca
daṇḍaḥ
//
tatra
ratna-upadʰāv
uttamo
daṇḍaḥ
kartuḥ
kārayituś
ca
sāra-upadʰau
madʰyamaḥ
,
pʰalgu-kupya-upadʰau
tat+
ca
tāvat+
ca
daṇḍaḥ
//
Sentence: 10
rūpadarśakaviśuddʰaṃ
hiraṇyaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
rūpa-darśaka-viśuddʰaṃ
hiraṇyaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
Sentence: 11
aśuddʰaṃ
cʰedayet
//
aśuddʰaṃ
cʰedayet
//
Sentence: 12
āhartuḥ
pūrvaḥ
sāhasadaṇḍaḥ
//
āhartuḥ
pūrvaḥ
sāhasa-daṇḍaḥ
//
Sentence: 13
śuddʰaṃ
pūrṇam
abʰinavaṃ
ca
dʰānyaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
śuddʰaṃ
pūrṇam
abʰinavaṃ
ca
dʰānyaṃ
pratigr̥hṇīyāt
//
Sentence: 14
viparyaye
mūlyadviguṇo
daṇḍaḥ
//
viparyaye
mūlya-dviguṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 15
tena
paṇyaṃ
kupyam
āyudʰaṃ
ca
vyākʰyātam
//
tena
paṇyaṃ
kupyam
āyudʰaṃ
ca
vyākʰyātam
//
Sentence: 16
sarvādʰikaraṇeṣu
yuktopayuktatatpuruṣāṇāṃ
paṇādicatuṣpaṇaparamāpahāreṣu
pūrvamadʰyamottamavadʰā
daṇḍāḥ
//
sarva-adʰikaraṇeṣu
yukta-upayukta-tatpuruṣāṇāṃ
paṇa-ādi-catuṣ-paṇa-parama-apahāreṣu
pūrva-madʰyama-uttama-vadʰā
daṇḍāḥ
//
Sentence: 17
kośādʰiṣṭʰitasya
kośāvaccʰede
gʰātaḥ
//
kośa-adʰiṣṭʰitasya
kośa-avaccʰede
gʰātaḥ
//
Sentence: 18
tadvaiyāvr̥tyakarāṇām
ardʰadaṇḍāḥ
//
tad-vaiyāvr̥tya-karāṇām
ardʰa-daṇḍāḥ
//
Sentence: 19
paribʰāṣaṇam
avijñāte
//
paribʰāṣaṇam
avijñāte
//
Sentence: 20
corāṇām
abʰipradʰarṣaṇe
citro
gʰātaḥ
//
corāṇām
abʰipradʰarṣaṇe
citro
gʰātaḥ
//
Sentence: 21
tasmād
āptapuruWādʰiṣṭʰitaḥ
samnidʰātā
nicayān
anutiṣṭʰet
//
tasmād
āpta-puruWa-adʰiṣṭʰitaḥ
samnidʰātā
nicayān
anutiṣṭʰet
//
Sentence: 22a
bāhyam
abʰyantaraṃ
cāyaṃ
vidyād
varṣaśatād
api
/
[ś]
bāhyam
abʰyantaraṃ
cāyaṃ
vidyād
varṣa-śatād
api
/
[ś]
Sentence: 22b
yatʰā
pr̥ṣṭo
na
sajjeta
vyaye
śeṣe
ca
saṃcaye
//
[ś]
E
yatʰā
pr̥ṣṭo
na
sajjeta
vyaye
śeṣe
ca
saṃcaye
//
[ś]
E
Chapter: 6
(Chapter
6
section24
:
The
setting
up
of
revenue
by
the
administration)
Sentence: 1
samāhartā
durgaṃ
rāṣṭraṃ
kʰaniṃ
setuṃ
vanaṃ
vrajaṃ
vaṇikpatʰaṃ
cāvekṣeta
//
samāhartā
durgaṃ
rāṣṭraṃ
kʰaniṃ
setuṃ
vanaṃ
vrajaṃ
vaṇik-patʰaṃ
ca+
avekṣeta
//
Sentence: 2
śulkaṃ
daṇḍaḥ
pautavaṃ
nāgariko
lakṣaṇādʰyakṣo
mudrādʰyakṣaḥ
surā
sūnā
sūtraṃ
tailaṃ
gʰr̥taṃ
kṣāraḥ
sauvarṇikaḥ
paṇyasaṃstʰā
veśyā
dyūtaṃ
vāstukaṃ
kāruśilpigaṇo
devatādʰyakṣo
dvārabahirikādeyaṃ
ca
durgam
//
śulkaṃ
daṇḍaḥ
pautavaṃ
nāgariko
lakṣaṇa-adʰyakṣo
mudrā-adʰyakṣaḥ
surā
sūnā
sūtraṃ
tailaṃ
gʰr̥taṃ
kṣāraḥ
sauvarṇikaḥ
paṇya-saṃstʰā
veśyā
dyūtaṃ
vāstukaṃ
kāru-śilpi-gaṇo
devatā-adʰyakṣo
dvāra-bahirikā-ādeyaṃ
ca
durgam
//
Sentence: 3
sītā
bʰāgo
baliḥ
karo
vaṇik
nadīpālas
taro
nāvaḥ
pattanaṃ
vivicitaṃ
vartanī
rajjuś
corarajjuś
ca
rāṣṭram
//
sītā
bʰāgo
baliḥ
karo
vaṇik
nadī-pālas
taro
nāvaḥ
pattanaṃ
vivicitaṃ
vartanī
rajjuś
cora-rajjuś
ca
rāṣṭram
//
Sentence: 4
suvarṇarajatavajramaṇimuktāpravālaśaṅkʰalohalavaṇabʰūmiprastararasadʰātavaḥ
kʰaniḥ
//
suvarṇa-rajata-vajra-maṇi-muktā-pravāla-śaṅkʰa-loha-lavaṇa-bʰūmi-prastara-rasa-dʰātavaḥ
kʰaniḥ
//
Sentence: 5
puṣpapʰalavāṭaṣaṇḍakedāramūlavāpāḥ
setuḥ
//
puṣpa-pʰala-vāṭa-ṣaṇḍa-kedāra-mūla-vāpāḥ
setuḥ
//
Sentence: 6
paśumr̥gadravyahastivanaparigraho
vanam
//
paśu-mr̥ga-dravya-hasti-vana-parigraho
vanam
//
Sentence: 7
gomahiṣam
ajāvikaṃ
kʰaroṣtram
aśvāśvataraṃ
ca
vrajaḥ
//
go-mahiṣam
aja-avikaṃ
kʰara-uṣtram
aśva-aśvataraṃ
ca
vrajaḥ
//
Sentence: 8
stʰalapatʰo
vāripatʰaś
ca
vaṇikpatʰaḥ
//
stʰala-patʰo
vāri-patʰaś
ca
vaṇik-patʰaḥ
//
Sentence: 9
ity
āyaśarīram
//
ity
āya-śarīram
//
Sentence: 10
mūlyaṃ
bʰāgo
vyājī
parigʰaḥ
klptam(klr̥ptam)
rūpikam
atyayaś
cāyamukʰam
//
mūlyaṃ
bʰāgo
vyājī
parigʰaḥ
klptam(klr̥ptam)
rūpikam
atyayaś
ca+
āya-mukʰam
//
Sentence: 11
devapitr̥pūjādānārtʰam
,
svastivācanam
,
antaḥpuram
,
mahānasam
,
dūtaprāvartimam
,
koṣṭʰāgāram
,
āyudʰāgāram
,
paṇyagr̥ham
,
kupyagr̥ham
,
karmānto
,
viṣṭiḥ
,
pattyaśśvaratʰadvipaparigraho
,
gomaṇḍalam
,
paśumr̥gapakṣivyālavāṭāḥ
,
kāṣṭʰatr̥ṇavāṭāś
ceti
vyayaśarīram
//
deva-pitr̥-pūjā-dāna-artʰam
,
svasti-vācanam
,
antaḥpuram
,
mahānasam
,
dūta-prāvartimam
,
koṣṭʰa-agāram
,
āyudʰa-agāram
,
paṇya-gr̥ham
,
kupya-gr̥ham
,
karma-anto
,
viṣṭiḥ
,
patti-aśva-ratʰa-dvipa-parigraho
,
go-maṇḍalam
,
paśu-mr̥ga-pakṣi-vyāla-vāṭāḥ
,
kāṣṭʰa-tr̥ṇa-vāṭāś
ca+
iti
vyaya-śarīram
//
Sentence: 12
rājavarṣaṃ
māsaḥ
pakṣo
divasaś
ca
vyuṣṭam
,
varṣāhemantagrīṣmāṇāṃ
tr̥tīyasaptamā
divasonāḥ
pakṣāḥ
śeṣāḥ
pūrṇāḥ
,
pr̥tʰagadʰimāsakaḥ
,
iti
kālaḥ
//
rāja-varṣaṃ
māsaḥ
pakṣo
divasaś
ca
vyuṣṭam
,
varṣā-hemanta-grīṣmāṇāṃ
tr̥tīya-saptamā
divasa-ūnāḥ
pakṣāḥ
śeṣāḥ
pūrṇāḥ
,
pr̥tʰag-adʰimāsakaḥ
,
iti
kālaḥ
//
Sentence: 13
karaṇīyaṃ
siddʰaṃ
śeṣam
āyavyayau
nīvī
ca
//
karaṇīyaṃ
siddʰaṃ
śeṣam
āya-vyayau
nīvī
ca
//
Sentence: 14
saṃstʰānaṃ
pracāraḥ
śarīrāvastʰāpanam
ādānaṃ
sarvasamudayapiṇḍaḥ
saṃjātaṃ
-
etat
karaṇīyam
//
saṃstʰānaṃ
pracāraḥ
śarīra-avastʰāpanam
ādānaṃ
sarva-samudaya-piṇḍaḥ
saṃjātaṃ
-
etat
karaṇīyam
//
Sentence: 15
kośārpitaṃ
rājahāraḥ
puravyayaś
ca
praviṣṭaṃ
paramasaṃvatsarānuvr̥ttaṃ
śāsanamuktaṃ
mukʰājñaptaṃ
cāpātanīyaṃ
-
etat
siddʰam
//
kośa-arpitaṃ
rāja-hāraḥ
pura-vyayaś
ca
praviṣṭaṃ
parama-saṃvatsara-anuvr̥ttaṃ
śāsana-muktaṃ
mukʰa-ājñaptaṃ
ca+
apātanīyaṃ
-
etat
siddʰam
//
Sentence: 16
siddʰikarmayogaḥ
daṇḍaśeṣam
āharaṇīyaṃ
balātkr̥tapratiṣṭabdʰam
avamr̥ṣṭaṃ
ca
praśodʰyaṃ
-
etac
cʰeṣam
,
asāram
alpasāraṃ
ca
//
siddʰi-karma-yogaḥ
daṇḍa-śeṣam
āharaṇīyaṃ
balāt-kr̥ta-pratiṣṭabdʰam
avamr̥ṣṭaṃ
ca
praśodʰyaṃ
-
etat+
+śeṣam
,
asāram
alpa-sāraṃ
ca
//
Sentence: 17
vartamānaḥ
paryuṣito
'nyajātaś
cāyaḥ
//
vartamānaḥ
paryuṣito+
anya-jātaś
ca+
āyaḥ
//
Sentence: 18
divasānuvr̥tto
vartamānaḥ
//
divasa-anuvr̥tto
vartamānaḥ
//
Sentence: 19
paramasāṃvatsarikaḥ
parapracārasaṃkrānto
vā
paryuṣitaḥ
//
parama-sāṃvatsarikaḥ
para-pracāra-saṃkrānto
vā
paryuṣitaḥ
//
Sentence: 20
naṣṭaprasmr̥tam
āyuktadaṇḍaḥ
pārśvaṃ
pārihīṇikam
aupāyanikaṃ
ḍamaragatakasvam
aputrakaṃ
nidʰiś
cānyajātaḥ
//
naṣṭa-prasmr̥tam
āyukta-daṇḍaḥ
pārśvaṃ
pārihīṇikam
aupāyanikaṃ
ḍamara-gataka-svam
aputrakaṃ
nidʰiś
ca+
anya-jātaḥ
//
Sentence: 21
vikṣepavyādʰitāntarārambʰaśeṣaṃ
ca
vyayapratyāyaḥ
//
vikṣepa-vyādʰita-antara-ārambʰa-śeṣaṃ
ca
vyaya-pratyāyaḥ
//
Sentence: 22
vikriye
paṇyānām
argʰavr̥ddʰir
upajā
,
mānonmānaviśeṣo
vyājī
,
krayasaṃgʰarṣe
vārdʰavr̥ddʰiḥ
-
ity
āyaḥ
//
vikriye
paṇyānām
argʰa-vr̥ddʰir
upajā
,
māna-unmāna-viśeṣo
vyājī
,
kraya-saṃgʰarṣe
vārdʰa-vr̥ddʰiḥ
-
ity
āyaḥ
//
Sentence: 23
nityo
nityotpādiko
lābʰo
lābʰotpādika
iti
vyayaḥ
//
nityo
nitya-utpādiko
lābʰo
lābʰa-utpādika
iti
vyayaḥ
//
Sentence: 24
divasānuvr̥tto
nityaḥ
//
divasa-anuvr̥tto
nityaḥ
//
Sentence: 25
pakṣamāsasaṃvatsaralābʰo
lābʰaḥ
//
pakṣa-māsa-saṃvatsara-lābʰo
lābʰaḥ
//
Sentence: 26
tayor
utpanno
nityotpādiko
lābʰotpādika
iti
vyayaḥ
//
tayor
utpanno
nitya-utpādiko
lābʰa-utpādika
iti
vyayaḥ
//
Sentence: 27
saṃjātād
āyavyayaviśuddʰā
nīvī
,
prāptā
cānuvr̥ttā
ca
//
saṃjātād
āya-vyaya-viśuddʰā
nīvī
,
prāptā
ca+
anuvr̥ttā
ca
//
Sentence: 28ab
evaṃ
kuryāt
samudayaṃ
vr̥ddʰiṃ
cāyasya
darśayet
/[ś]
evaṃ
kuryāt
samudayaṃ
vr̥ddʰiṃ
ca+
āyasya
darśayet
/[ś]
Sentence: 28cd
hrāsaṃ
vyayasya
ca
prājñaḥ
sādʰayec
ca
viparyayam
//[ś]
E
hrāsaṃ
vyayasya
ca
prājñaḥ
sādʰayec
ca
viparyayam
//[ś]
E
Chapter: 7
(The
topic
of
accounts
in
the
records
and
audit
office)
Sentence: 1
akṣapaṭalam
adʰyakṣaḥ
prānmukʰam
udanmukʰaṃ
vā
vibʰaktopastʰānaṃ
nibandʰapustakastʰānaṃ
kārayet
//
akṣa-paṭalam
adʰyakṣaḥ
prān-mukʰam
udan-mukʰaṃ
vā
vibʰakta-upastʰānaṃ
nibandʰa-pustaka-stʰānaṃ
kārayet
//
Sentence: 2
tatrādʰikaraṇānāṃ
saṃkʰyāpracārasaṃjātāgram
,
karmāntānāṃ
dravyaprayogavr̥ddʰikṣayavyayaprayāmavyājīyogastʰānavetanaviṣṭipramāṇam
,
ratnasārapʰalgukupyānām
argʰaprativarṇakamānapratimānonmānāvamānabʰāṇḍam
,
deśagrāmajātikulasaṃgʰānāṃ
dʰarmavyavahāracaritrasaṃstʰānam
,
rājopajīvināṃ
pragrahapradeśabʰogaparihārabʰaktavetanalābʰam
,
rājñaś
ca
patnīputrāṇāṃ
ratnabʰūmilābʰaṃ
nirdeśotpātikapratīkāralābʰam
,
mitrāmitrāṇāṃ
ca
saṃdʰivigrahapradānādānaṃ
nibandʰapustakastʰaṃ
kārayet
//
tatra+
adʰikaraṇānāṃ
saṃkʰyā-pracāra-saṃjāta-agram
,
karma-antānāṃ
dravya-prayoga-vr̥ddʰi-kṣaya-vyaya-prayāma-vyājī-yoga-stʰāna-vetana-viṣṭi-pramāṇam
,
ratna-sāra-pʰalgu-kupyānām
argʰa-prativarṇaka-māna-pratimāna-unmāna-avamāna-bʰāṇḍam
,
deśa-grāma-jāti-kula-saṃgʰānāṃ
dʰarma-vyavahāra-caritra-saṃstʰānam
,
rāja-upajīvināṃ
pragraha-pradeśa-bʰoga-parihāra-bʰakta-vetana-lābʰam
,
rājñaś
ca
patnī-putrāṇāṃ
ratna-bʰūmi-lābʰaṃ
nirdeśa-utpātika-pratīkāra-lābʰam
,
mitra-amitrāṇāṃ
ca
saṃdʰi-vigraha-pradāna-ādānaṃ
nibandʰa-pustakastʰaṃ
kārayet
//
Sentence: 3
tataḥ
sarvādʰikaraṇānāṃ
karaṇīyaṃ
siddʰaṃ
śeṣam
āyavyayau
nīvīm
upastʰānaṃ
pracāraṃ
caritraṃ
saṃstʰānaṃ
ca
nibandʰena
prayaccʰet
//
tataḥ
sarva-adʰikaraṇānāṃ
karaṇīyaṃ
siddʰaṃ
śeṣam
āya-vyayau
nīvīm
upastʰānaṃ
pracāraṃ
caritraṃ
saṃstʰānaṃ
ca
nibandʰena
prayaccʰet
//
Sentence: 4
uttamamadʰyamāvareṣu
ca
karmasu
tajjātikam
adʰyakṣaṃ
kuryāt
,
sāmudayikeṣv
avaklr̥ptikam(avakl̥ptikam)
yam
upahatya
rājā
nānutapyeta
//
uttama-madʰyama-avareṣu
ca
karmasu
taj-jātikam
adʰyakṣaṃ
kuryāt
,
sāmudayikeṣv
avaklr̥ptikam(avakl̥ptikam)
yam
upahatya
rājā
na+
anutapyeta
//
Sentence: 5
sahagrāhiṇaḥ
pratibʰuvaḥ
karmopajīvinaḥ
putrā
bʰrātaro
bʰāryā
duhitaro
bʰr̥tyāś
cāsya
karmaccʰedaṃ
vaheyuḥ
//
sahagrāhiṇaḥ
pratibʰuvaḥ
karma-upajīvinaḥ
putrā
bʰrātaro
bʰāryā
duhitaro
bʰr̥tyāś
ca+
asya
karmac-cʰedaṃ
vaheyuḥ
//
Sentence: 6
triśataṃ
catuḥpañcāśac
cāhorātrāṇāṃ
karmasaṃvatsaraḥ
//
tri-śataṃ
catuḥ-pañcāśat+
ca+
ahorātrāṇāṃ
karma-saṃvatsaraḥ
//
Sentence: 7
tam
āṣāḍʰīparyavasānam
ūnaṃ
pūrṇaṃ
vā
dadyāt
//
tam
āṣāḍʰī-paryavasānam
ūnaṃ
pūrṇaṃ
vā
dadyāt
//
Sentence: 8
karaṇādʰiṣṭʰitam
adʰimāsakaṃ
kuryāt
//
karaṇa-adʰiṣṭʰitam
adʰimāsakaṃ
kuryāt
//
Sentence: 9
apasarpādʰiṣṭʰitaṃca
pracāram
//
apasarpa-adʰiṣṭʰitaṃca
pracāram
//
Sentence: 10
pracāracaritrasaṃstʰānāny
anupalabʰamāno
hi
prakr̥taḥ
samudayam
ajñānena
parihāpayati
,
uttʰānakleśāsahatvād
ālasyena
,
śabdādiṣv
indriyārtʰeṣu
prasaktaḥ
pramādena
,
saṃkrośādʰarmānartʰabʰīrubʰāyena
,
kāryārtʰiṣv
anugrahabuddʰiḥ
kāmena
,
hiṃsābuddʰiḥ
kopena
,
vidyādravyavallabʰāpāśrayād
darpeṇa
,
tulāmānatarkagaṇitāntaropadʰānāl
lobʰena
//
pracāra-caritra-saṃstʰānāny
anupalabʰamāno
hi
prakr̥taḥ
samudayam
ajñānena
parihāpayati
,
uttʰāna-kleśa-asahatvād
ālasyena
,
śabdādiṣv
indriya-artʰeṣu
prasaktaḥ
pramādena
,
saṃkrośa-adʰarma-anartʰa-bʰīru-bʰāyena
,
kārya-artʰiṣv
anugraha-buddʰiḥ
kāmena
,
hiṃsā-buddʰiḥ
kopena
,
vidyā-dravya-vallabʰa-apāśrayād
darpeṇa
,
tulā-māna-tarka-gaṇita-antara-upadʰānāt+
lobʰena
//
Sentence: 11
"teṣām
ānupūrvyā
yāvān
artʰopagʰātas
tāvān
ekottaro
daṇḍaḥ
"
iti
mānavāḥ
//
"teṣām
ānupūrvyā
yāvān
artʰa-upagʰātas
tāvān
eka-uttaro
daṇḍaḥ
"
iti
mānavāḥ
//
Sentence: 12
"sarvatrāṣṭaguṇaḥ
"
iti
pārāśarāḥ
//
"sarvatra+
aṣṭa-guṇaḥ
"
iti
pārāśarāḥ
//
Sentence: 13
"daśaguṇaḥ
"
iti
bārhaspatyāḥ
//
"daśa-guṇaḥ
"
iti
bārhaspatyāḥ
//
Sentence: 14
"viṃśatiguṇaḥ
"
ity
auśanasāḥ
//
"viṃśati-guṇaḥ
"
ity
auśanasāḥ
//
Sentence: 15
yatʰāparādʰam
iti
kauṭilyaḥ
//
yatʰā-aparādʰam
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 16
gāṇanikyāni
āṣāḍʰīm
āgaccʰeyuḥ
//
gāṇanikyāni
āṣāḍʰīm
āgaccʰeyuḥ
//
Sentence: 17
āgatānāṃ
samudrapustakabʰāṇḍanīvīkānām
ekatrāsambʰāṣāvarodʰaṃ
kārayet
//
āgatānāṃ
samudra-pustaka-bʰāṇḍa-nīvīkānām
ekatra-asambʰāṣā-avarodʰaṃ
kārayet
//
Sentence: 18
āyavyayanīvīnām
agrāṇi
śrutvā
nīvīm
avahārayet
//
āya-vyaya-nīvīnām
agrāṇi
śrutvā
nīvīm
avahārayet
//
Sentence: 19
yac
cāgrād
āyasyāntaraparṇe
nīvyāṃ
vardʰeta
vyayasya
vā
yat
parihāpayet
,
tad
aṣṭaguṇam
adʰyakṣaṃ
dāpayet
//
yac
ca+
agrād
āyasya+
antara-parṇe
nīvyāṃ
vardʰeta
vyayasya
vā
yat
parihāpayet
,
tad
aṣṭa-guṇam
adʰyakṣaṃ
dāpayet
//
Sentence: 20
viparyaye
tam
eva
prati
syāt
//
viparyaye
tam
eva
prati
syāt
//
Sentence: 21
yatʰākālam
anāgatānām
apustakabʰāṇḍanīvīkānāṃ
vā
deyadaśabandʰo
daṇḍaḥ
//
yatʰā-kālam
anāgatānām
apustaka-bʰāṇḍa-nīvīkānāṃ
vā
deya-daśa-bandʰo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 22
kārmike
copastʰite
kāraṇikasyāpratibadʰnataḥ
pūrvaḥ
sāhasadaṇḍaḥ
//
kārmike
ca+
upastʰite
kāraṇikasya+
apratibadʰnataḥ
pūrvaḥ
sāhasa-daṇḍaḥ
//
Sentence: 23
viparyaye
kārmikasya
dviguṇaḥ
//
viparyaye
kārmikasya
dvi-guṇaḥ
//
Sentence: 24
pracārasamaṃ
mahāmātrāḥ
samagrāḥ
śrāvayeyur
aviṣamamantrāḥ
//
pracāra-samaṃ
mahā-mātrāḥ
samagrāḥ
śrāvayeyur
aviṣama-mantrāḥ
//
Sentence: 25
pr̥tʰagbʰūto
mitʰyāvādī
caiṣām
uttamaṃ
daṇḍaṃ
dadyāt
//
pr̥tʰag-bʰūto
mitʰyā-vādī
ca+
eṣām
uttamaṃ
daṇḍaṃ
dadyāt
//
Sentence: 26
akr̥tāhorūpaharaṃ
māsam
ākāṅkṣeta
//
akr̥ta-aho-rūpa-haraṃ
māsam
ākāṅkṣeta
//
Sentence: 27
māsād
ūrdʰvaṃ
māsadviśatottaraṃ
daṇḍaṃ
dadyāt
//
māsād
ūrdʰvaṃ
māsa-dviśata-uttaraṃ
daṇḍaṃ
dadyāt
//
Sentence: 28
alpaśeṣalekʰyanīvīkaṃ
pañcarātram
ākāṅkṣeta
//
alpa-śeṣa-lekʰya-nīvīkaṃ
pañca-rātram
ākāṅkṣeta
//
Sentence: 29
tataḥ
paraṃ
kośapūrvam
ahorūpaharaṃ
dʰarmavyavahāracaritrasaṃstʰānasaṃkalananirvartanānumānacāraprayogair
avekṣeta
na
tataḥ
paraṃ
kośa-pūrvam
aho-rūpa-haraṃ
dʰarma-vyavahāra-caritra-saṃstʰāna-saṃkalana-nirvartana-anumāna-cāra-prayogair
avekṣeta
na
Sentence: 30
divasapañcarātrapakṣamāsacāturmāsyasaṃvatsaraiś
ca
pratisamānayet
//
divasa-pañca-rātra-pakṣa-māsa-cāturmāsya-saṃvatsaraiś
ca
pratisamānayet
//
Sentence: 31
vyuṣṭadeśakālamukʰotpattyannuvr̥ttipramāṇadāyakadāpakanibandʰakapratigrāhakaiś
cāyaṃ
samānayet
//
vyuṣṭa-deśa-kāla-mukʰa-utpatti-anuvr̥tti-pramāṇa-dāyaka-dāpaka-nibandʰaka-pratigrāhakaiś
ca+
ayaṃ
samānayet
//
Sentence: 32
vyuṣṭadeśakālamukʰalābʰakāraṇadeyayogapramāṇājñāpakoddʰārakavidʰātr̥kapratigrāhakaiś
ca
vyayaṃ
samānayet
//
vyuṣṭa-deśa-kāla-mukʰa-lābʰa-kāraṇa-deya-yoga-pramāṇa-ājñāpaka-uddʰāraka-vidʰātr̥ka-pratigrāhakaiś
ca
vyayaṃ
samānayet
//
Sentence: 33
vyuṣṭadeśakālamukʰānuvartanarūpalakṣaṇapramāṇanikṣepabʰājanagopāyakaiś
ca
nīvīṃ
samānayet
//
vyuṣṭa-deśa-kāla-mukʰa-anuvartana-rūpa-lakṣaṇa-pramāṇa-nikṣepa-bʰājana-gopāyakaiś
ca
nīvīṃ
samānayet
//
Sentence: 34
rājārtʰe
kāraṇikasyāpratibadʰnataḥ
pratiṣedʰayato
vājñāṃ
nibandʰād
āyavyayam
anyatʰā
nīvīm
avalikʰato
dviguṇaḥ
//
rāja-artʰe
kāraṇikasya+
apratibadʰnataḥ
pratiṣedʰayato
vā+
ājñāṃ
nibandʰād
āya-vyayam
anyatʰā
nīvīm
avalikʰato
dvi-guṇaḥ
//
Sentence: 35
kramāvahīnam
utkramam
avijñātaṃ
punaruktaṃ
vā
vastukam
avalikʰato
dvādaśapaṇo
daṇḍaḥ
//
krama-avahīnam
utkramam
avijñātaṃ
punar-uktaṃ
vā
vastukam
avalikʰato
dvādaśa-paṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 36
nīvīm
avalikʰato
dviguṇaḥ
//
nīvīm
avalikʰato
dvi-guṇaḥ
//
Sentence: 37
bʰakṣayato
'ṣṭaguṇaḥ
//
bʰakṣayato+
aṣṭa-guṇaḥ
//
Sentence: 38
nāśayataḥ
pañcabandʰaḥ
pratidānaṃ
ca
//
nāśayataḥ
pañca-bandʰaḥ
pratidānaṃ
ca
//
Sentence: 39
mitʰyāvāde
steyadaṇḍaḥ
//
mitʰyā-vāde
steya-daṇḍaḥ
//
Sentence: 40
paścātpratijñāte
dviguṇaḥ
,
prasmr̥totpanne
ca
//
paścāt-pratijñāte
dvi-guṇaḥ
,
prasmr̥ta-utpanne
ca
//
Sentence: 41ab
aparādʰaṃ
sahetālpaṃ
tuṣyed
alpe
'pi
codaye
/
[ś]
aparādʰaṃ
saheta+
alpaṃ
tuṣyed
alpe+
api
ca+
udaye
/
[ś]
Sentence: 41cd
mahopakāraṃ
cādʰyakṣaṃ
pragraheṇābʰipūjayet
//[ś]
E
mahā-upakāraṃ
ca+
adʰyakṣaṃ
pragraheṇa+
abʰipūjayet
//[ś]
E
Chapter: 8
(Recovery
of
revenue
misappropriated
by
state
employees)
Sentence: 1
kośapūrvāḥ
sarvārambʰāḥ
//
kośa-pūrvāḥ
sarva-ārambʰāḥ
//
Sentence: 2
tasmāt
pūrvaṃ
kośam
avekṣeta
//
tasmāt
pūrvaṃ
kośam
avekṣeta
//
Sentence: 3
pracārasamr̥ddʰiś
caritrānugrahaś
coranigraho
yuktapratiṣedʰaḥ
sasyasampat
paṇyabāhulyam
upasargapramokṣaḥ
parihārakṣayo
hiraṇyopāyanam
iti
kośavr̥ddʰiḥ
//
pracāra-samr̥ddʰiś
caritra-anugrahaś
cora-nigraho
yukta-pratiṣedʰaḥ
sasya-sampat
paṇya-bāhulyam
upasarga-pramokṣaḥ
parihāra-kṣayo
hiraṇya-upāyanam
iti
kośa-vr̥ddʰiḥ
//
Sentence: 4
pratibandʰaḥ
prayogo
vyavahāro
'vastāraḥ
parihāpaṇam
upabʰogaḥ
parivartanam
apahāraś
ceti
kośakṣayaḥ
//
pratibandʰaḥ
prayogo
vyavahāro+
avastāraḥ
parihāpaṇam
upabʰogaḥ
parivartanam
apahāraś
ca+
iti
kośa-kṣayaḥ
//
Sentence: 5
siddʰīnām
asādʰanam
anavatāraṇam
apraveśanaṃ
vā
pratibandʰaḥ
//
siddʰīnām
asādʰanam
anavatāraṇam
apraveśanaṃ
vā
pratibandʰaḥ
//
Sentence: 6
tatra
daśabandʰo
daṇḍaḥ
//
tatra
daśa-bandʰo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 7
kośadravyāṇāṃ
vr̥ddʰiprayogāḥ
prayogaḥ
//
kośa-dravyāṇāṃ
vr̥ddʰi-prayogāḥ
prayogaḥ
//
Sentence: 8
paṇyavyavahāro
vyavahāraḥ
//
paṇya-vyavahāro
vyavahāraḥ
//
Sentence: 9
tatra
pʰaladviguṇo
daṇḍaḥ
//
tatra
pʰala-dvi-guṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 10
siddʰaṃ
kālam
aprāptaṃ
karoty
aprāptaṃ
prāptaṃ
vety
avastāraḥ
//
siddʰaṃ
kālam
aprāptaṃ
karoti+
aprāptaṃ
prāptaṃ
vā+
ity
avastāraḥ
//
Sentence: 11
tatra
pañcabandʰo
daṇḍaḥ
//
tatra
pañca-bandʰo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 12
klr̥ptam(kl̥ptam)
āyaṃ
parihāpayati
vyayaṃ
vā
vivardʰayatīti
parihāpaṇam
//
klr̥ptam(kl̥ptam)
āyaṃ
parihāpayati
vyayaṃ
vā
vivardʰayati+
iti
parihāpaṇam
//
Sentence: 13
tatra
hīnacaturguṇo
daṇḍaḥ
//
tatra
hīna-catur-guṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 14
svayam
anyair
vā
rājadravyāṇām
upabʰojanam
upabʰogaḥ
//
svayam
anyair
vā
rāja-dravyāṇām
upabʰojanam
upabʰogaḥ
//
Sentence: 15
tatra
ratnopabʰoge
gʰātaḥ
,
sāropabʰoge
madʰyamaḥ
sāhasadaṇḍaḥ
,
pʰalgukupyopabʰoge
tac
ca
tāvac
ca
daṇḍaḥ
//
tatra
ratna-upabʰoge
gʰātaḥ
,
sāra-upabʰoge
madʰyamaḥ
sāhasa-daṇḍaḥ
,
pʰalgu-kupya-upabʰoge
tac
ca
tāvat+
ca
daṇḍaḥ
//
Sentence: 16
rājadravyāṇām
anyadravyenādānaṃ
parivartanam
//
rāja-dravyāṇām
anya-dravyena+
ādānaṃ
parivartanam
//
Sentence: 17
tad
upabʰogena
vyākʰyātam
//
tad
upabʰogena
vyākʰyātam
//
Sentence: 18
siddʰam
āyaṃ
na
praveśayati
,
nibaddʰaṃ
vyayaṃ
na
prayaccʰati
,
prāptāṃ
nīvīṃ
vipratijānīta
ity
apahāraḥ
//
siddʰam
āyaṃ
na
praveśayati
,
nibaddʰaṃ
vyayaṃ
na
prayaccʰati
,
prāptāṃ
nīvīṃ
vipratijānīta
ity
apahāraḥ
//
Sentence: 19
tatra
dvādaśaguṇo
daṇḍaḥ
//
tatra
dvādaśa-guṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 20
teṣāṃ
haraṇopāyāś
catvāriṃśat
//
teṣāṃ
haraṇa-upāyāś
catvāriṃśat
//
Sentence: 21a
pūrvaṃ
siddʰaṃ
paścād
avatāritam
,
paścāt
siddʰaṃ
pūrvam
avatāritam
,
sādʰyaṃ
na
siddʰam
,
asādʰyaṃ
siddʰam
,
siddʰam
asiddʰaṃ
kr̥tam
,
asiddʰaṃ
siddʰaṃ
kr̥tam
,
alpasiddʰaṃ
bahu
kr̥tam
,
bahusiddʰam
alpaṃ
kr̥tam
,
anyat
siddʰam
anyat
kr̥tam
,
anyataḥ
siddʰam
anyataḥ
kr̥tam
,-
pūrvaṃ
siddʰaṃ
paścād
avatāritam
,
paścāt
siddʰaṃ
pūrvam
avatāritam
,
sādʰyaṃ
na
siddʰam
,
asādʰyaṃ
siddʰam
,
siddʰam
asiddʰaṃ
kr̥tam
,
asiddʰaṃ
siddʰaṃ
kr̥tam
,
alpa-siddʰaṃ
bahu
kr̥tam
,
bahu-siddʰam
alpaṃ
kr̥tam
,
anyat
siddʰam
anyat
kr̥tam
,
anyataḥ
siddʰam
anyataḥ
kr̥tam
,-
Sentence: 21b
deyaṃ
na
dattam
,
adeyaṃ
dattam
,
kāle
na
dattam
,
akāle
dattam
,
alpaṃ
dattaṃ
bahu
kr̥tam
,
bahu
dattam
alpaṃ
kr̥tam
,
anyad
dattam
anyat
kr̥tam
,
anyato
dattam
anyataḥ
kr̥tam
,-
deyaṃ
na
dattam
,
adeyaṃ
dattam
,
kāle
na
dattam
,
akāle
dattam
,
alpaṃ
dattaṃ
bahu
kr̥tam
,
bahu
dattam
alpaṃ
kr̥tam
,
anyad
dattam
anyat
kr̥tam
,
anyato
dattam
anyataḥ
kr̥tam
,-
Sentence: 21c
praviṣṭam
apraviṣṭaṃ
kr̥tam
,
apraviṣṭaṃ
praviṣṭaṃ
kr̥tam
,
kupyam
adattamūlyaṃ
praviṣṭam
,
dattamūlyaṃ
na
praviṣṭaṃ
-
praviṣṭam
apraviṣṭaṃ
kr̥tam
,
apraviṣṭaṃ
praviṣṭaṃ
kr̥tam
,
kupyam
adatta-mūlyaṃ
praviṣṭam
,
datta-mūlyaṃ
na
praviṣṭaṃ
-
Sentence: 21d
saṃkṣepo
vikṣepaḥ
kr̥taḥ
,
vikṣepaḥ
saṃkṣepo
vā
,
mahārgʰam
alpārgʰeṇa
parivartitam
,
alpārgʰaṃ
mahārgʰeṇa
vā
-
saṃkṣepo
vikṣepaḥ
kr̥taḥ
,
vikṣepaḥ
saṃkṣepo
vā
,
mahā-argʰam
alpa-argʰeṇa
parivartitam
,
alpa-argʰaṃ
mahā-argʰeṇa
vā
-
Sentence: 21e
samāropito
'rgʰaḥ
,
pratyavaropito
vā
,
saṃvatsaro
māsaviṣamaḥ
kr̥taḥ
,
māso
divasaviṣamo
vā
,
samāgamaviṣamaḥ
,
mukʰaviṣamaḥ
,
kārmikaviṣamaḥ
-
samāropito+
argʰaḥ
,
pratyavaropito
vā
,
saṃvatsaro
māsa-viṣamaḥ
kr̥taḥ
,
māso
divasa-viṣamo
vā
,
samāgama-viṣamaḥ
,
mukʰa-viṣamaḥ
,
kārmika-viṣamaḥ
-
Sentence: 21f
nirvartanaviṣamaḥ
,
piṇḍaviṣamaḥ
,
varṇaviṣamaḥ
,
argʰaviṣamaḥ
,
mānaviṣamaḥ
,
māpanaviṣamaḥ
,
bʰājanaviṣamaḥ
-
iti
haraṇopāyāḥ
// -
nirvartana-viṣamaḥ
,
piṇḍa-viṣamaḥ
,
varṇa-viṣamaḥ
,
argʰa-viṣamaḥ
,
māna-viṣamaḥ
,
māpana-viṣamaḥ
,
bʰājana-viṣamaḥ
-
iti
haraṇa-upāyāḥ
// -
Sentence: 22
tatropayuktanidʰāyakanibandʰakapratigrāhakadāyakadāpakamantrivaiyāvr̥tyakarān
ekaikaśo
'nuyuñjīta
//
tatra+
upayukta-nidʰāyaka-nibandʰaka-pratigrāhaka-dāyaka-dāpaka-mantri-vaiyāvr̥tya-karān
eka-ekaśo+
anuyuñjīta
//
Sentence: 23
mitʰyāvāde
caiṣāṃ
yuktasamo
daṇḍaḥ
//
mitʰyā-vāde
ca+
eṣāṃ
yukta-samo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 24
pracāre
cāvagʰoṣayet
"amunā
prakr̥tenopahatāḥ
prajñāpayantu
"
iti
//
pracāre
ca+
avagʰoṣayet
"amunā
prakr̥tena+
upahatāḥ
prajñāpayantu
"
iti
//
Sentence: 25
prajñāpayato
yatʰopagʰātaṃ
dāpayet
//
prajñāpayato
yatʰā-upagʰātaṃ
dāpayet
//
Sentence: 26
anekeṣu
cābʰiyogeṣv
apavyayamānaḥ
sakr̥d
eva
paroktaḥ
sarvaṃ
bʰajeta
//
anekeṣu
ca+
abʰiyogeṣv
apavyayamānaḥ
sakr̥d
eva
para-uktaḥ
sarvaṃ
bʰajeta
//
Sentence: 27
vaiṣamye
sarvatrānuyogaṃ
dadyāt
//
vaiṣamye
sarvatra+
anuyogaṃ
dadyāt
//
Sentence: 28
mahaty
artʰāpahāre
cālpenāpi
siddʰaḥ
sarvaṃ
bʰajeta
//
mahaty
artʰa-apahāre
ca+
alpena+
api
siddʰaḥ
sarvaṃ
bʰajeta
//
Sentence: 29
kr̥tapratigʰātāvastʰaḥ
sūcako
niṣpannārtʰaḥ
ṣaṣṭʰam
aṃśaṃ
labʰeta
,
dvādaśam
aṃśaṃ
bʰr̥takaḥ
//
kr̥ta-pratigʰāta-avastʰaḥ
sūcako
niṣpanna-artʰaḥ
ṣaṣṭʰam
aṃśaṃ
labʰeta
,
dvādaśam
aṃśaṃ
bʰr̥takaḥ
//
Sentence: 30
prabʰūtābʰiyogād
alpaniṣpattau
niṣpannasyāṃśaṃ
labʰeta
//
prabʰūta-abʰiyogād
alpa-niṣpattau
niṣpannasya+
aṃśaṃ
labʰeta
//
Sentence: 31
aniṣpanne
śārīraṃ
hairaṇyaṃ
vā
daṇḍaṃ
labʰeta
,
na
cānugrāhyaḥ
//
aniṣpanne
śārīraṃ
hairaṇyaṃ
vā
daṇḍaṃ
labʰeta
,
na
ca+
anugrāhyaḥ
//
Sentence: 32ab
niṣpattau
nikṣiped
vādam
ātmānaṃ
vāpavāhayet
/[ś]
niṣpattau
nikṣiped
vādam
ātmānaṃ
vā+
apavāhayet
/[ś]
Sentence: 32cd
abʰiyuktopajāpāt
tu
sūcako
vadʰam
āpnuyāt
//[ś]
E
abʰiyukta-upajāpāt
tu
sūcako
vadʰam
āpnuyāt
//[ś]
E
Chapter: 9
(Inspection
of
the
Rork
of
officers)
Sentence: 1
amātyasampadopetāḥ
sarvādʰyakṣāḥ
śaktitaḥ
karmasu
niyojyāḥ
//
amātya-sampadā+
upetāḥ
sarva-adʰyakṣāḥ
śaktitaḥ
karmasu
niyojyāḥ
//
Sentence: 2
karmasu
caiṣāṃ
nityaṃ
parīkṣāṃ
kārayet
,
cittānityatvān
manuṣyānām
//
karmasu
ca+
eṣāṃ
nityaṃ
parīkṣāṃ
kārayet
,
citta-anityatvāt+
manuṣyānām
//
Sentence: 3
aśvasadʰarmāṇo
hi
manuṣyā
niyuktāḥ
karmasu
vikurvate
//
aśva-sadʰarmāṇo
hi
manuṣyā
niyuktāḥ
karmasu
vikurvate
//
Sentence: 4
tasmāt
kartāraṃ
karaṇaṃ
deśaṃ
kālaṃ
kāryaṃ
prakṣepam
udayaṃ
caiṣu
vidyāt
//
tasmāt
kartāraṃ
karaṇaṃ
deśaṃ
kālaṃ
kāryaṃ
prakṣepam
udayaṃ
ca+
eṣu
vidyāt
//
Sentence: 5
te
yatʰāsaṃdeśam
asaṃhatā
avigr̥hītāḥ
karmāṇi
kuryuḥ
//
te
yatʰā-saṃdeśam
asaṃhatā
avigr̥hītāḥ
karmāṇi
kuryuḥ
//
Sentence: 6
saṃhatā
bʰakṣayeyuḥ
,
vigr̥hītā
vināśayeyuḥ
//
saṃhatā
bʰakṣayeyuḥ
,
vigr̥hītā
vināśayeyuḥ
//
Sentence: 7
na
cānivedya
bʰartuḥ
kaṃcid
ārambʰaṃ
kuryuḥ
,
anyatrāpatpratīkārebʰyaḥ
//
na
ca+
anivedya
bʰartuḥ
kaṃcid
ārambʰaṃ
kuryuḥ
,
anyatra+
āpat-pratīkārebʰyaḥ
//
Sentence: 8
pramādastʰāneṣu
caiṣām
atyayaṃ
stʰāpayed
divasavetanavyayadviguṇam
//
pramāda-stʰāneṣu
ca+
eṣām
atyayaṃ
stʰāpayed
divasa-vetana-vyaya-dvi-guṇam
//
Sentence: 9
yaś
caiṣāṃ
yatʰādiṣṭam
artʰaṃ
saviśeṣaṃ
vā
karoti
sa
stʰānamānau
labʰeta
//
yaś
ca+
eṣāṃ
yatʰā-ādiṣṭam
artʰaṃ
saviśeṣaṃ
vā
karoti
sa
stʰāna-mānau
labʰeta
//
Sentence: 10
"alpāyatiś
cen
mahāvyayo
bʰakṣayati
//
"alpa-āyatiś
cet+
mahā-vyayo
bʰakṣayati
//
Sentence: 11
viparyaye
yatʰāyativyayaś
ca
na
bʰakṣayati
"
ity
ācāryāḥ
//
viparyaye
yatʰā-āyati-vyayaś
ca
na
bʰakṣayati
"
ity
ācāryāḥ
//
Sentence: 12
apasarpeṇaivopalabʰyeteti
kauṭilyaḥ
//
apasarpeṇa+
eva+
upalabʰyeta+
iti
kauṭilyaḥ
//
Sentence: 13
yaḥ
samudayaṃ
parihāpayati
sa
rājārtʰaṃ
bʰakṣayati
//
yaḥ
samudayaṃ
parihāpayati
sa
rāja-artʰaṃ
bʰakṣayati
//
Sentence: 14
sa
ced
ajñānādibʰiḥ
parihāpayati
tad
enaṃ
yatʰāguṇaṃ
dāpayet
//
sa
ced
ajñāna-ādibʰiḥ
parihāpayati
tad
enaṃ
yatʰā-guṇaṃ
dāpayet
//
Sentence: 15
yaḥ
samudayaṃ
dviguṇam
udbʰāvayati
sa
janapadaṃ
bʰakṣayati
//
yaḥ
samudayaṃ
dvi-guṇam
udbʰāvayati
sa
jana-padaṃ
bʰakṣayati
//
Sentence: 16
sa
ced
rājārtʰam
upanayaty
alpāparādʰe
vārayitavyaḥ
,
mahati
yatʰāparādʰaṃ
daṇḍayitavyaḥ
//
sa
ced
rāja-artʰam
upanayaty
alpa-aparādʰe
vārayitavyaḥ
,
mahati
yatʰā-aparādʰaṃ
daṇḍayitavyaḥ
//
Sentence: 17
yaḥ
samudayaṃ
vyayam
upanayati
sa
puruṣakarmāṇi
bʰakṣayati
//
yaḥ
samudayaṃ
vyayam
upanayati
sa
puruṣa-karmāṇi
bʰakṣayati
//
Sentence: 18
sa
karmadivasadravyamūlyapuruṣavetanāpahāreṣu
yatʰāparādʰaṃ
daṇḍayitavyaḥ
//
sa
karma-divasa-dravya-mūlya-puruṣa-vetana-apahāreṣu
yatʰā-aparādʰaṃ
daṇḍayitavyaḥ
//
Sentence: 19
tasmād
asya
yo
yasminn
adʰikaraṇe
śāsanastʰaḥ
sa
tasya
karmaṇo
yātʰātatʰyam
āyavyayau
ca
vyāsasamāsābʰyām
ācakṣīta
//
tasmād
asya
yo
yasminn
adʰikaraṇe
śāsanastʰaḥ
sa
tasya
karmaṇo
yātʰātatʰyam
āya-vyayau
ca
vyāsa-samāsābʰyām
ācakṣīta
//
Sentence: 20
mūlaharatādātvikakadaryāṃś
ca
pratiṣedʰayet
//
mūla-hara-tādātvika-kadaryāṃś
ca
pratiṣedʰayet
//
Sentence: 21
yaḥ
pitr̥paitāmaham
artʰam
anyāyena
bʰakṣayati
sa
mūlaharaḥ
//
yaḥ
pitr̥-paitāmaham
artʰam
anyāyena
bʰakṣayati
sa
mūla-haraḥ
//
Sentence: 22
yo
yad
yad
utpadyate
tat
tad
bʰakṣayati
sa
tādātvikaḥ
//
yo
yad
yad
utpadyate
tat
tad
bʰakṣayati
sa
tādātvikaḥ
//
Sentence: 23
yo
bʰr̥tyātmapīḍābʰyām
upacinoty
artʰaṃ
sa
kadaryaḥ
//
yo
bʰr̥tya-ātma-pīḍābʰyām
upacinoty
artʰaṃ
sa
kadaryaḥ
//
Sentence: 24
sa
pakṣavāṃś
ced
anādeyaḥ
,
viparyaye
paryādātavyaḥ
//
sa
pakṣavāṃś
ced
anādeyaḥ
,
viparyaye
paryādātavyaḥ
//
Sentence: 25
yo
mahaty
artʰasamudaye
stʰitaḥ
kadaryaḥ
samnidʰatte
'vanidʰatte
'vasrāvayati
vā
-
samnidʰatte
svaveśmani
,
avanidʰatte
paurajānapadeṣu
,
avasrāvayati
paraviṣaye
-
tasya
sattrī
mantrimitrabʰr̥tyabandʰupakṣam
āgatiṃ
gatiṃ
ca
dravyāṇām
upalabʰeta
//
yo
mahaty
artʰa-samudaye
stʰitaḥ
kadaryaḥ
samnidʰatte+
avanidʰatte+
avasrāvayati
vā
-
samnidʰatte
sva-veśmani
,
avanidʰatte
paura-jānapadeṣu
,
avasrāvayati
para-viṣaye
-
tasya
sattrī
mantri-mitra-bʰr̥tya-bandʰu-pakṣam
āgatiṃ
gatiṃ
ca
dravyāṇām
upalabʰeta
//
Sentence: 26
yaś
cāsya
paraviṣaye
saṃcāraṃ
kuryāt
tam
anupraviśya
mantraṃ
vidyāt
//
yaś
ca+
asya
para-viṣaye
saṃcāraṃ
kuryāt
tam
anupraviśya
mantraṃ
vidyāt
//
Sentence: 27
suvidite
śatruśāsanāpadeśenainaṃ
gʰātayet
//
suvidite
śatru-śāsana-apadeśena+
enaṃ
gʰātayet
//
Sentence: 28
tasmād
asyādʰyakṣāḥ
saṃkʰyāyakalekʰakarūpadarśakanīvīgrāhakottarādʰyakṣasakʰāḥ
karmaṇi
kuryuḥ
//
tasmād
asya+
adʰyakṣāḥ
saṃkʰyāyaka-lekʰaka-rūpa-darśaka-nīvī-grāhaka-uttara-adʰyakṣa-sakʰāḥ
karmaṇi
kuryuḥ
//
Sentence: 29
uttarādʰyakṣā
hastyaśśvaratʰārohāḥ
//
uttara-adʰyakṣā
hasti-aśva-ratʰa-ārohāḥ
//
Sentence: 30
teṣām
antevāsinaḥ
śilpaśaucayuktāḥ
saṃkʰyāyakādīnām
apasarpāḥ
//
teṣām
antevāsinaḥ
śilpa-śauca-yuktāḥ
saṃkʰyāyaka-ādīnām
apasarpāḥ
//
Sentence: 31
bahumukʰyam
anityaṃ
cādʰikaraṇaṃ
stʰāpayet
//
bahu-mukʰyam
anityaṃ
ca+
adʰikaraṇaṃ
stʰāpayet
//
Sentence: 32ab
yatʰā
hy
anāsvādayituṃ
na
śakyaṃ
jihvātalastʰaṃ
madʰu7
vā
viṣaṃ
vā
/
[ś]
yatʰā
hy
anāsvādayituṃ
na
śakyaṃ
jihvā-talastʰaṃ
madʰu7
vā
viṣaṃ
vā
/
[ś]
Sentence: 32cd
artʰas
tatʰā
hy
artʰacareṇa
rājñaḥ
svalpo
'py
anāsvādayituṃ
na
śakyaḥ
//[ś]
artʰas
tatʰā
hy
artʰa-careṇa
rājñaḥ
svalpo+
apy
anāsvādayituṃ
na
śakyaḥ
//[ś]
Sentence: 33ab
matsyā
yatʰāntaḥ
salile
caranto
jñātuṃ
na
śakyāḥ
salilaṃ
pibantaḥ
/[ś]
matsyā
yatʰā+
antaḥ
salile
caranto
jñātuṃ
na
śakyāḥ
salilaṃ
pibantaḥ
/[ś]
Sentence: 33cd
yuktās
tatʰā
kāryavidʰau
niyuktā
jñātuṃ
na
śakyā
dʰanam
ādadānāḥ
//[ś]
yuktās
tatʰā
kārya-vidʰau
niyuktā
jñātuṃ
na
śakyā
dʰanam
ādadānāḥ
//[ś]
Sentence: 34ab
api
śakyā
gatir
jñātuṃ
patatāṃ
kʰe
patatriṇām
/[ś]
api
śakyā
gatir
jñātuṃ
patatāṃ
kʰe
patatriṇām
/[ś]
Sentence: 34cd
na
tu
praccʰannabʰāvānāṃ
yuktānāṃ
caratāṃ
gatiḥ
//[ś]
na
tu
praccʰanna-bʰāvānāṃ
yuktānāṃ
caratāṃ
gatiḥ
//[ś]
Sentence: 35ab
āsrāvayec
copacitān
viparyasyec
ca
karmasu
/[ś]
āsrāvayec
ca+
upacitān
viparyasyec
ca
karmasu
/[ś]
Sentence: 35cd
yatʰā
na
bʰakṣayanty
artʰaṃ
bʰakṣitaṃ
nirvamanti
vā
//[ś]
yatʰā
na
bʰakṣayanty
artʰaṃ
bʰakṣitaṃ
nirvamanti
vā
//[ś]
Sentence: 36ab
na
bʰakṣayanti
ye
tv
artʰān
nyāyato
vardʰayanti
ca
/[ś]
na
bʰakṣayanti
ye
tv
artʰān
nyāyato
vardʰayanti
ca
/[ś]
Sentence: 36cd
nityādʰikārāḥ
kāryās
te
rājñaḥ
priyahite
ratāḥ
//[ś]
E
nitya-adʰikārāḥ
kāryās
te
rājñaḥ
priya-hite
ratāḥ
//[ś]
E
Chapter: 10
(On
edicts)
Sentence: 1
śāsane
śāsanam
ity
ācakṣate
//
śāsane
śāsanam
ity
ācakṣate
//
Sentence: 2
śāsanapradʰānā
hi
rājānaḥ
,
tanmūlatvāt
saṃdʰivigrahayoḥ
//
śāsana-pradʰānā
hi
rājānaḥ
,
tan-mūlatvāt
saṃdʰi-vigrahayoḥ
//
Sentence: 3
tasmād
amātyasampadopetaḥ
sarvasamayavid
āśugrantʰaś
cārvakkṣaro
lekʰanavācanasamartʰo
lekʰakaḥ
syāt
//
tasmād
amātya-sampadā+
upetaḥ
sarva-samayavid
āśu-grantʰaś
cāru-akṣaro
lekʰana-vācana-samartʰo
lekʰakaḥ
syāt
//
Sentence: 4
so
'vyagramanā
rājñaḥ
saṃdeśaṃ
śrutvā
niścitārtʰaṃ
lekʰaṃ
vidadʰyāt
deśaiśvaryavaṃśanāmadʰeyopacāram
īśvarasya
,
deśanāmadʰeyopacāram
anīśvarasya
//
so+
avyagra-manā
rājñaḥ
saṃdeśaṃ
śrutvā
niścita-artʰaṃ
lekʰaṃ
vidadʰyāt
deśa-aiśvarya-vaṃśa-nāmadʰeya-upacāram
īśvarasya
,
deśa-nāmadʰeya-upacāram
anīśvarasya
//
Sentence: 5ab
jātiṃ
kulaṃ
stʰānavayaḥśrutāni
karmarddʰiśīlāny
atʰa
deśakālau
/[ś]
jātiṃ
kulaṃ
stʰāna-vayaḥ-śrutāni
karma-r̥ddʰi-śīlāny
atʰa
deśa-kālau
/[ś]
Sentence: 5cd
yaunānubandʰaṃ
ca
samīkṣya
kārye
lekʰaṃ
vidadʰyāt
puruṣānurūpam
//[ś]
yauna-anubandʰaṃ
ca
samīkṣya
kārye
lekʰaṃ
vidadʰyāt
puruṣa-anurūpam
//[ś]
Sentence: 6
artʰakramaḥ
sambandʰaḥ
paripūrṇatā
mādʰuryam
audāryaṃ
spaṣṭatvam
iti
lekʰasampat
//
artʰa-kramaḥ
sambandʰaḥ
paripūrṇatā
mādʰuryam
audāryaṃ
spaṣṭatvam
iti
lekʰa-sampat
//
Sentence: 7
tatra
yatʰāvad
anupūrvakriyā
pradʰānasyārtʰasya
pūrvam
abʰiniveśa
ity
artʰakramaḥ
//
tatra
yatʰāvad
anupūrva-kriyā
pradʰānasya+
artʰasya
pūrvam
abʰiniveśa
ity
artʰa-kramaḥ
//
Sentence: 8
prastutasyārtʰasyānuparodʰād
uttarasya
vidʰānam
āsamāpter
iti
sambandʰaḥ
//
prastutasya+
artʰasya+
anuparodʰād
uttarasya
vidʰānam
ā-samāpter
iti
sambandʰaḥ
//
Sentence: 9
artʰapadākṣarāṇām
anyūnātiriktatā
hetūdāharaṇadr̥ṣṭāntair
artʰopavarṇanāśrāntapadateti
paripūrṇatā
//
artʰa-pada-akṣarāṇām
anyūna-atiriktatā
hetu-udāharaṇa-dr̥ṣṭāntair
artʰa-upavarṇanā+
aśrānta-padatā+
iti
paripūrṇatā
//
Sentence: 10
sukʰopanītacārvarrtʰaśabdābʰidʰānaṃ
mādʰuryam
//
sukʰa-upanīta-cāru-artʰa-śabda-abʰidʰānaṃ
mādʰuryam
//
Sentence: 11
agrāmyaśabdābʰidʰānam
audāryam
//
agrāmya-śabda-abʰidʰānam
audāryam
//
Sentence: 12
pratītaśabdaprayogaḥ
spaṣṭatvam
iti
//
pratīta-śabda-prayogaḥ
spaṣṭatvam
iti
//
Sentence: 13
akārādayo
varṇās
triṣaṣṭiḥ
//
a-kāra-ādayo
varṇās
triṣaṣṭiḥ
//
Sentence: 14
varṇasaṃgʰātaḥ
padam
//
varṇa-saṃgʰātaḥ
padam
//
Sentence: 15
tac
caturvidʰaṃ
nāmākʰyātopasarganipātāś
ceti
//
tac
caturvidʰaṃ
nāma-ākʰyāta-upasarga-nipātāś
ca+
iti
//
Sentence: 16
tatra
nāma
sattvābʰidʰāyi
//
tatra
nāma
sattva-abʰidʰāyi
//
Sentence: 17
aviśiṣṭaliṅgam
ākʰyātaṃ
kriyāvāci
//
aviśiṣṭa-liṅgam
ākʰyātaṃ
kriyā-vāci
//
Sentence: 18
kriyāviśeṣakāḥ
prādaya
upasargāḥ
//
kriyā-viśeṣakāḥ
pra-ādaya
upasargāḥ
//
Sentence: 19
avyayāś
cādayo
nipātāḥ
//
avyayāś
ca-ādayo
nipātāḥ
//
Sentence: 20
padasamūho
vākyam
artʰaparisamāptau
//
pada-samūho
vākyam
artʰa-parisamāptau
//
Sentence: 21
ekapadāvaras
tripadaparaḥ
parapadārtʰānuparodʰena
vargaḥ
kāryaḥ
//
eka-pada-avaras
tri-pada-paraḥ
para-pada-artʰa-anuparodʰena
vargaḥ
kāryaḥ
//
Sentence: 22
lekʰaparisaṃharaṇārtʰa
itiśabdo
vācikam
asyeti
ca
//
lekʰa-parisaṃharaṇa-artʰa
iti-śabdo
vācikam
asya+
iti
ca
//
Sentence: 23ab
nindā
praśaṃsā
pr̥ccʰā
ca
tatʰākʰyānam
atʰārtʰanā
/[ś]
nindā
praśaṃsā
pr̥ccʰā
ca
tatʰā+
ākʰyānam
atʰa+
artʰanā
/[ś]
Sentence: 23cd
pratyākʰyānam
upālambʰaḥ
pratiṣedʰo
'tʰa
codanā
//[ś]
pratyākʰyānam
upālambʰaḥ
pratiṣedʰo+
atʰa
codanā
//[ś]
Sentence: 24ab
sāntvam
abʰyupapattiś
ca
bʰartsanānunayau
tatʰā
/[ś]
sāntvam
abʰyupapattiś
ca
bʰartsana-anunayau
tatʰā
/[ś]
Sentence: 24cd
eteṣv
artʰāḥ
pravartante
trayodaśasu
lekʰajāḥ
//[ś]
eteṣv
artʰāḥ
pravartante
trayodaśasu
lekʰajāḥ
//[ś]
Sentence: 25
tatrābʰijanaśarīrakarmaṇāṃ
doṣavacanaṃ
nindā
//
tatra+
abʰijana-śarīra-karmaṇāṃ
doṣa-vacanaṃ
nindā
//
Sentence: 26
guṇavacanam
eteṣām
eva
praśaṃsā
//
guṇa-vacanam
eteṣām
eva
praśaṃsā
//
Sentence: 27
"katʰam
etad
"
iti
pr̥ccʰā
//
"katʰam
etad
"
iti
pr̥ccʰā
//
Sentence: 28
"evam
"
ity
ākʰyānam
//
"evam
"
ity
ākʰyānam
//
Sentence: 29
"dehi
"
ity
artʰanā
//
"dehi
"
ity
artʰanā
//
Sentence: 30
"na
prayaccʰāmi
"
iti
pratyākʰyānam
//
"na
prayaccʰāmi
"
iti
pratyākʰyānam
//
Sentence: 31
"ananurūpaṃ
bʰavataḥ
"
ity
upālambʰaḥ
//
"ananurūpaṃ
bʰavataḥ
"
ity
upālambʰaḥ
//
Sentence: 32
"mā
kārṣīḥ
"
iti
pratiṣedʰaḥ
//
"mā
kārṣīḥ
"
iti
pratiṣedʰaḥ
//
Sentence: 33
"idaṃ
kriyatām
"
iti
codanā
//
"idaṃ
kriyatām
"
iti
codanā
//
Sentence: 34
"yo
'haṃ
sa
bʰavān
,
yan
mama
dravyaṃ
tad
bʰavataḥ
"
ity
upagrahaḥ
sāntvam
//
"yo+
ahaṃ
sa
bʰavān
,
yan
mama
dravyaṃ
tad
bʰavataḥ
"
ity
upagrahaḥ
sāntvam
//
Sentence: 35
vyasanasāhāyyam
abʰyupapattiḥ
//
vyasana-sāhāyyam
abʰyupapattiḥ
//
Sentence: 36
sadoṣam
āyatipradarśanam
abʰibʰartsanam
//
sadoṣam
āyati-pradarśanam
abʰibʰartsanam
//
Sentence: 37
anunayas
trividʰo
'rtʰakr̥tāv
atikrame
puruṣādivyasane
ceti
//
anunayas
trividʰo+
artʰa-kr̥tāv
atikrame
puruṣa-ādi-vyasane
ca+
iti
//
Sentence: 38ab
prajñāpanājñāparidānalekʰās
tatʰā
parīhāranisr̥ṣṭilekʰau
/[ś]
prajñāpana-ājñā-paridāna-lekʰās
tatʰā
parīhāra-nisr̥ṣṭi-lekʰau
/[ś]
Sentence: 38cd
prāvr̥ttikaś
ca
pratilekʰa
eva
sarvatragaś
ceti
hi
śāsanāni
//[ś]
prāvr̥ttikaś
ca
pratilekʰa
eva
sarvatragaś
ca+
iti
hi
śāsanāni
//[ś]
Sentence: 39ab
anena
vijñāpitam
evam
āha
tad
dīyatāṃ
ced
yadi
tattvam
asti
/[ś]
anena
vijñāpitam
evam
āha
tad
dīyatāṃ
ced
yadi
tattvam
asti
/[ś]
Sentence: 39cd
rājñaḥ
samīpe
varakāram
āha
prajñāpanaiṣā
vividʰopadiṣṭā
//[ś]
rājñaḥ
samīpe
vara-kāram
āha
prajñāpanā+
eṣā
vividʰā+
upadiṣṭā
//[ś]
Sentence: 40ab
bʰartur
ājñā
bʰaved
yatra
nigrahānugrahau
prati
/[ś]
bʰartur
ājñā
bʰaved
yatra
nigraha-anugrahau
prati
/[ś]
Sentence: 40cd
viśeṣeṇa
tu
bʰr̥tyeṣu
tadājñālekʰalakṣaṇam
//[ś]
viśeṣeṇa
tu
bʰr̥tyeṣu
tad-ājñā-lekʰa-lakṣaṇam
//[ś]
Sentence: 41ab
yatʰārhaguṇasamyuktā
pūjā
yatropalakṣyate
/[ś]
yatʰā-arha-guṇa-samyuktā
pūjā
yatra+
upalakṣyate
/[ś]
Sentence: 41cd
apy
ādʰau
paridāne
vā
bʰavatas
tāv
upagrahau
//[ś]
apy
ādʰau
paridāne
vā
bʰavatas
tāv
upagrahau
//[ś]
Sentence: 42ab
jāter
viśeṣeṣu
pareṣu
caiva
grāmeṣu
deśeṣu
ca
teṣu
teṣu
/[ś]
jāter
viśeṣeṣu
pareṣu
caiva
grāmeṣu
deśeṣu
ca
teṣu
teṣu
/[ś]
Sentence: 42cd
anugraho
yo
nr̥pter
nideśāt
tajjñaḥ
parīhāra
iti
vyavasyet
/[ś]
anugraho
yo
nr̥pter
nideśāt
taj-jñaḥ
parīhāra
iti
vyavasyet
/[ś]
Sentence: 43ab
nisr̥ṣṭistʰāpanā
kāryakaraṇe
vacane
tatʰā
/[ś]
nisr̥ṣṭistʰā+
āpanā
kārya-karaṇe
vacane
tatʰā
/[ś]
Sentence: 43cd
eṣa
vācikalekʰaḥ
syād
bʰaven
naisr̥ṣṭiko
'pi
vā
//[ś]
eṣa
vācika-lekʰaḥ
syād
bʰaven
naisr̥ṣṭiko+
api
vā
//[ś]
Sentence: 44ab
vividʰāṃ
daivasamyuktāṃ
tattvajāṃ
caiva
mānuṣīm
/[ś]
vividʰāṃ
daiva-samyuktāṃ
tattvajāṃ
caiva
mānuṣīm
/[ś]
Sentence: 44cd
dvividʰāṃ
tāṃ
vyavasyanti
pravr̥ttiṃ
śāsanaṃ
prati
//[ś]
dvi-vidʰāṃ
tāṃ
vyavasyanti
pravr̥ttiṃ
śāsanaṃ
prati
//[ś]
Sentence: 45ab
dr̥ṣṭvā
lekʰaṃ
yatʰātattvaṃ
tataḥ
pratyanubʰāṣya
ca
/[ś]
dr̥ṣṭvā
lekʰaṃ
yatʰā-tattvaṃ
tataḥ
pratyanubʰāṣya
ca
/[ś]
Sentence: 45cd
pratilekʰo
bʰavet
kāryo
yatʰā
rājavacas
tatʰā
//[ś]
pratilekʰo
bʰavet
kāryo
yatʰā
rāja-vacas
tatʰā
//[ś]
Sentence: 46ab
yatreśvarāṃś
cādʰikr̥tāṃś
ca
rājā
rakṣopakārau
patʰikārtʰam
āha
/[ś]
yatra+
īśvarāṃś
ca+
adʰikr̥tāṃś
ca
rājā
rakṣā-upakārau
patʰika-artʰam
āha
/[ś]
Sentence: 46cd
sarvatrago
nāma
bʰavet
sa
mārge
deśe
ca
sarvatra
ca
veditavyaḥ
//
sarvatrago
nāma
bʰavet
sa
mārge
deśe
ca
sarvatra
ca
veditavyaḥ
//
Sentence: 47
upāyāḥ
sāmopapradānabʰedadaṇḍāḥ
//
upāyāḥ
sāma-upapradāna-bʰeda-daṇḍāḥ
//
Sentence: 48
tatra
sāma
pañcavidʰaṃ
-
guṇasaṃkīrtanam
,
sambandʰopākʰyānam
,
parasparopakārasaṃdarśanam
,
āyatipradarśanam
,
ātmopanidʰānam
iti
//
tatra
sāma
pañcavidʰaṃ
-
guṇa-saṃkīrtanam
,
sambandʰa-upākʰyānam
,
paraspara-upakāra-saṃdarśanam
,
āyati-pradarśanam
,
ātma-upanidʰānam
iti
//
Sentence: 49
tatrābʰijanaśarīrakarmaprakr̥tiśrutadravyādīnāṃ
guṇagrahaṇaṃ
praśaṃsā
stutir
guṇasaṃkīrtanam
//
tatra+
abʰijana-śarīra-karma-prakr̥ti-śruta-dravya-ādīnāṃ
guṇa-grahaṇaṃ
praśaṃsā
stutir
guṇa-saṃkīrtanam
//
Sentence: 50
jñātiyaunamaukʰasrauvakulahr̥dayamitrasaṃkīrtanaṃ
sambandʰopākʰyānam
//
jñāti-yauna-maukʰa-srauva-kula-hr̥daya-mitra-saṃkīrtanaṃ
sambandʰa-upākʰyānam
//
Sentence: 51
svapakṣaparapakṣayor
anyonyopakārasaṃkīrtanaṃ
parasparopakārasaṃdarśanam
//
sva-pakṣa-para-pakṣayor
anyonya-upakāra-saṃkīrtanaṃ
paraspara-upakāra-saṃdarśanam
//
Sentence: 52
"asminn
evaṃ
kr̥ta
idam
āvayor
bʰavati
"
ity
āśājananam
āyatipradarśanam
//
"asminn
evaṃ
kr̥ta
idam
āvayor
bʰavati
"
ity
āśā-jananam
āyati-pradarśanam
//
Sentence: 53
"yo
'haṃ
sa
bʰavān
,
yan
mama
dravyaṃ
tad
bʰavatā
svakr̥tyeṣu
prayojyatām
"
ity
ātmopanidʰānam
/
iti
//
"yo+
ahaṃ
sa
bʰavān
,
yan
mama
dravyaṃ
tad
bʰavatā
sva-kr̥tyeṣu
prayojyatām
"
ity
ātma-upanidʰānam
/
iti
//
Sentence: 54
upapradānam
artʰopakāraḥ
//
upapradānam
artʰa-upakāraḥ
//
Sentence: 55
śaṅkājananaṃ
nirbʰartsanaṃ
ca
bʰedaḥ
//
śaṅkā-jananaṃ
nirbʰartsanaṃ
ca
bʰedaḥ
//
Sentence: 56
vadʰaḥ
parikleśo
'rtʰaharaṇaṃ
daṇḍaḥ
/
iti
//
vadʰaḥ
parikleśo+
artʰa-haraṇaṃ
daṇḍaḥ
/
iti
//
Sentence: 57
akāntir
vyāgʰātaḥ
punaruktam
apaśabdaḥ
samplava
iti
lekʰadoṣaḥ
//
akāntir
vyāgʰātaḥ
punar-uktam
apaśabdaḥ
samplava
iti
lekʰa-doṣaḥ
//
Sentence: 58
tatra
kālapattrakam
acāruviṣam
avirāgākṣaratvam
akāntiḥ
//
tatra
kāla-pattrakam
acāru-viṣam
avirāga-akṣaratvam
akāntiḥ
//
Sentence: 59
pūrveṇa
paścimasyānupapattir
vyāgʰātaḥ
//
pūrveṇa
paścimasya+
anupapattir
vyāgʰātaḥ
//
Sentence: 60
uktasyāviśeṣeṇa
dvitīyam
uccāraṇaṃ
punaruktam
//
uktasya+
aviśeṣeṇa
dvitīyam
uccāraṇaṃ
punar-uktam
//
Sentence: 61
liṅgavacanakālakārakāṇām
anyatʰāprayogo
'paśabdaḥ
//
liṅga-vacana-kāla-kārakāṇām
anyatʰā-prayogo+
apaśabdaḥ
//
Sentence: 62
avarge
vargakaraṇaṃ
cāvargakriyā
guṇaviparyāsaḥ
samplavaḥ
/
iti
//
avarge
varga-karaṇaṃ
ca+
avarga-kriyā
guṇa-viparyāsaḥ
samplavaḥ
/
iti
//
Sentence: 63ab
sarvaśāstrāṇy
anukramya
prayogam
upalabʰya
ca
/[ś]
sarva-śāstrāṇy
anukramya
prayogam
upalabʰya
ca
/[ś]
Sentence: 63cd
kauṭilyena
narendrārtʰe
śāsanasya
vidʰiḥ
kr̥taḥ
//[ś]
E
kauṭilyena
nara-indra-artʰe
śāsanasya
vidʰiḥ
kr̥taḥ
//[ś]
E
Chapter: 11
(Examination
of
the
precious
articles
to
be
received
into
the
treasury)
Sentence: 1
kośādʰyakṣaḥ
kośapraveśyaṃ
ratnaṃ
sāraṃ
pʰalguṃ
kupyaṃ
vā
tajjātakaraṇādʰiṣṭʰitaḥ
pratigr̥hṇīyāt
//
kośa-adʰyakṣaḥ
kośa-praveśyaṃ
ratnaṃ
sāraṃ
pʰalguṃ
kupyaṃ
vā
taj-jāta-karaṇa-adʰiṣṭʰitaḥ
pratigr̥hṇīyāt
//
Sentence: 2
tāmraparṇikaṃ
pāṇḍyakavāṭakaṃ
pāśikyaṃ
kauleyaṃ
caurṇeyaṃ
māhendraṃ
kārdamikaṃ
srautasīyaṃ
hrādīyaṃ
haimavataṃ
ca
mauktikam
//
tāmra-parṇikaṃ
pāṇḍyaka-vāṭakaṃ
pāśikyaṃ
kauleyaṃ
caurṇeyaṃ
māhendraṃ
kārdamikaṃ
srautasīyaṃ
hrādīyaṃ
haimavataṃ
ca
mauktikam
//
Sentence: 3
śuktiḥ
śaṅkʰaḥ
prakīrṇakaṃ
ca
yonayaḥ
//
śuktiḥ
śaṅkʰaḥ
prakīrṇakaṃ
ca
yonayaḥ
//
Sentence: 4
masūrakaṃ
tripuṭakaṃ
kūrmakam
ardʰacandrakaṃ
kañcukitaṃ
yamakaṃ
kartakaṃ
kʰarakaṃ
siktakaṃ
kāmaṇḍalukaṃ
śyāvaṃ
nīlaṃ
durviddʰaṃ
cāpraśastam
//
masūrakaṃ
tri-puṭakaṃ
kūrmakam
ardʰa-candrakaṃ
kañcukitaṃ
yamakaṃ
kartakaṃ
kʰarakaṃ
siktakaṃ
kāmaṇḍalukaṃ
śyāvaṃ
nīlaṃ
durviddʰaṃ
ca+
apraśastam
//
Sentence: 5
stʰūlaṃ
vr̥ttaṃ
nistalaṃ
bʰrājiṣṇu
śvetaṃ
guru
snigdʰaṃ
deśaviddʰaṃ
ca
praśastam
//
stʰūlaṃ
vr̥ttaṃ
nistalaṃ
bʰrājiṣṇu
śvetaṃ
guru
snigdʰaṃ
deśa-viddʰaṃ
ca
praśastam
//
Sentence: 6
śīrṣakam
upaśīrṣakaṃ
prakāṇḍakam
avagʰāṭakaṃ
taralapratibaddʰaṃ
ceti
yaṣṭiprabʰedāḥ
//
śīrṣakam
upaśīrṣakaṃ
prakāṇḍakam
avagʰāṭakaṃ
tarala-pratibaddʰaṃ
ca+
iti
yaṣṭi-prabʰedāḥ
//
Sentence: 7
yaṣṭīnām
aṣṭasahasram
indraccʰandaḥ
//
yaṣṭīnām
aṣṭa-sahasram
indrac-cʰandaḥ
//
Sentence: 8
tato
'rdʰaṃ
vijayaccʰandaḥ
//
tato+
ardʰaṃ
vijayac-cʰandaḥ
//
Sentence: 9
catuṣṣaṣṭir
ardʰahāraḥ
//
catuṣṣaṣṭir
ardʰa-hāraḥ
//
Sentence: 10
catuṣpañcāśad
raśmikalāpaḥ
//
catuṣ-pañcāśad
raśmi-kalāpaḥ
//
Sentence: 11
dvātriṃśad
guccʰaḥ
//
dvātriṃśad
guccʰaḥ
//
Sentence: 12
saptaviṃśatir
nakṣatramālā
//
sapta-viṃśatir
nakṣatra-mālā
//
Sentence: 13
caturviṃśatir
ardʰaguccʰaḥ
//
caturviṃśatir
ardʰa-guccʰaḥ
//
Sentence: 14
viṃśatir
māṇavakaḥ
//
viṃśatir
māṇavakaḥ
//
Sentence: 15
tato
'rdʰam
ardʰamāṇavakaḥ
//
tato+
ardʰam
ardʰa-māṇavakaḥ
//
Sentence: 16
eta
eva
maṇimadʰyās
tanmāṇavakā
bʰavanti
//
eta
eva
maṇi-madʰyās
tan-māṇavakā
bʰavanti
//
Sentence: 17
ekaśīrṣakaḥ
śuddʰo
hāraḥ
//
eka-śīrṣakaḥ
śuddʰo
hāraḥ
//
Sentence: 18
tadvac
cʰeṣāḥ
//
tadvat-śeṣāḥ
//
Sentence: 19
maṇimadʰyo
'rdʰamāṇavakaḥ
//
maṇi-madʰyo+
ardʰa-māṇavakaḥ
//
Sentence: 20
tripʰalakaḥ
pʰalakahāraḥ
,
pañcapʰalako
vā
//
tri-pʰalakaḥ
pʰalaka-hāraḥ
,
pañca-pʰalako
vā
//
Sentence: 21
sūtram
ekāvalī
śuddʰā
//
sūtram
ekāvalī
śuddʰā
//
Sentence: 22
saiva
maṇimadʰyā
yaṣṭiḥ
//
sā+
eva
maṇi-madʰyā
yaṣṭiḥ
//
Sentence: 23
hemamaṇicitrā
ratnāvalī
//
hema-maṇi-citrā
ratnāvalī
//
Sentence: 24
hemamaṇimuktāntaro
'pavartakaḥ
//
hema-maṇi-muktā-antaro+
apavartakaḥ
//
Sentence: 25
suvarṇasūtrāntaraṃ
sopānakam
//
suvarṇa-sūtra-antaraṃ
sopānakam
//
Sentence: 26
maṇimadʰyaṃ
vā
maṇisopānakam
//
maṇi-madʰyaṃ
vā
maṇi-sopānakam
//
Sentence: 27
tena
śirohastapādakaṭīkalāpajālakavikalpā
vyākʰyātāḥ
//
tena
śiro-hasta-pāda-kaṭī-kalāpa-jālaka-vikalpā
vyākʰyātāḥ
//
Sentence: 28
maṇiḥ
kauṭomāleyakaḥ
pārasamudrakaś
ca
//
maṇiḥ
kauṭo-māleyakaḥ
pāra-samudrakaś
ca
//
Sentence: 29
saugandʰikaḥ
padmarāgo
'navadyarāgaḥ
pārijātapuṣpako
bālasūryakaḥ
//
saugandʰikaḥ
padma-rāgo+
anavadya-rāgaḥ
pārijāta-puṣpako
bāla-sūryakaḥ
//
Sentence: 30
vaiḍūryam
utpalavarṇaḥ
śirīṣapuṣpaka
udakavarṇo
vaṃśarāgaḥ
śukapattravarṇaḥ
puṣyarāgo
gomūtrako
gomedakaḥ
//
vaiḍūryam
utpala-varṇaḥ
śirīṣa-puṣpaka
udaka-varṇo
vaṃśa-rāgaḥ
śuka-pattra-varṇaḥ
puṣya-rāgo
go-mūtrako
go-medakaḥ
//
Sentence: 31
indranīlo
nīlāvalīyaḥ
kalāyapuṣpako
mahānīlo
jambvābʰo
jīmūtaprabʰo
nandakaḥ
sravanmadʰyaḥ
//
indra-nīlo
nīla-avalīyaḥ
kalāya-puṣpako
mahā-nīlo
jambv-ābʰo
jīmūta-prabʰo
nandakaḥ
sravan-madʰyaḥ
//
Sentence: 32
śuddʰaspʰaṭiko
mūlāṭavarṇaḥ
śītavr̥ṣṭiḥ
sūryakāntaś
ca
/
iti
maṇayaḥ
//
śuddʰa-spʰaṭiko
mūlāṭa-varṇaḥ
śīta-vr̥ṣṭiḥ
sūrya-kāntaś
ca
/
iti
maṇayaḥ
//
Sentence: 33
ṣaḍaśraś
caturaśro
vr̥tto
vā
tīvrarāgaḥ
saṃstʰānavān
acʰaḥ
snigdʰo
gurur
arciṣmān
antargataprabʰaḥ
prabʰānulepī
ceti
maṇiguṇāḥ
//
ṣaḍ-aśraś
catur-aśro
vr̥tto
vā
tīvra-rāgaḥ
saṃstʰānavān
acʰaḥ
snigdʰo
gurur
arciṣmān
antar-gata-prabʰaḥ
prabʰā-anulepī
ca+
iti
maṇi-guṇāḥ
//
Sentence: 34
mandarāgaprabʰaḥ
sa
-śarkaraḥ
puṣpaccʰidraḥ
kʰaṇḍo
durviddʰo
lekʰākīrṇa
iti
doṣāḥ
//
manda-rāga-prabʰaḥ
sa-śarkaraḥ
puṣpac-cʰidraḥ
kʰaṇḍo
durviddʰo
lekʰa-ākīrṇa
iti
doṣāḥ
//
Sentence: 35
vimalakaḥ
sasyako
'ñjanamūlakaḥ
pittakaḥ
sulabʰako
lohitākṣo
mr̥gāśmako
jyotīrasako
māleyako
'hiccʰatrakaḥ
kūrpaḥ
pratikūrpaḥ
sugandʰikūrpaḥ
kṣīravakaḥ
śśukticūrṇakaḥ
śilāpravālakaḥ
pulakaḥ
śuklapulaka
ity
antarajātayaḥ
//
vimalakaḥ
sasyako+
añjana-mūlakaḥ
pittakaḥ
sulabʰako
lohita-akṣo
mr̥ga-aśmako
jyotī-rasako
māleyako+
ahic-cʰatrakaḥ
kūrpaḥ
pratikūrpaḥ
sugandʰi-kūrpaḥ
kṣīravakaḥ
śśukti-cūrṇakaḥ
śilā-pravālakaḥ
pulakaḥ
śukla-pulaka
ity
antara-jātayaḥ
//
Sentence: 36
śeṣāḥ
kācamaṇayaḥ
//
śeṣāḥ
kāca-maṇayaḥ
//
Sentence: 37
sabʰārāṣṭrakaṃ
tajjamārāṣṭrakaṃ
kāstīrarāṣṭrakaṃ
śrīkaṭanakaṃ
maṇimantakam
indravānakaṃ
ca
vajram
//
sabʰā-rāṣṭrakaṃ
tajjamā-rāṣṭrakaṃ
kāstīra-rāṣṭrakaṃ
śrī-kaṭanakaṃ
maṇimantakam
indra-vānakaṃ
ca
vajram
//
Sentence: 38
kʰaniḥ
srotaḥ
prakīrṇakaṃ
ca
yonayaḥ
//
kʰaniḥ
srotaḥ
prakīrṇakaṃ
ca
yonayaḥ
//
Sentence: 39
mārjārākṣakaṃ
śirīṣapuṣpakaṃ
gomūtrakaṃ
gomedakaṃ
śuddʰaspʰaṭikaṃ
mūlāṭīvarṇaṃ
maṇivarṇānām
anyatamavarṇam
iti
vajravarṇāḥ
//
mārjāra-akṣakaṃ
śirīṣa-puṣpakaṃ
go-mūtrakaṃ
go-medakaṃ
śuddʰa-spʰaṭikaṃ
mūlāṭī-varṇaṃ
maṇi-varṇānām
anyatama-varṇam
iti
vajra-varṇāḥ
//
Sentence: 40
stʰūlaṃ
guru
prahārasahaṃ
samakoṭikaṃ
bʰājanalekʰi
tarkubʰrāmi
bʰrājiṣṇu
ca
praśastam
//
stʰūlaṃ
guru
prahāra-sahaṃ
samakoṭikaṃ
bʰājana-lekʰi
tarku-bʰrāmi
bʰrājiṣṇu
ca
praśastam
//
Sentence: 41
naṣṭakoṇaṃ
nirāśri
pārśvāpavr̥ttaṃ
cāpraśastam
//
naṣṭa-koṇaṃ
nirāśri
pārśva-apavr̥ttaṃ
ca+
apraśastam
//
Sentence: 42
pravālakam
ālakandakaṃ
vaivarṇikaṃ
ca
,
raktaṃ
padmarāgaṃ
ca
karaṭagarbʰiṇikāvarjam
iti
//
pravālakam
āla-kandakaṃ
vaivarṇikaṃ
ca
,
raktaṃ
padma-rāgaṃ
ca
karaṭa-garbʰiṇikā-varjam
iti
//
Sentence: 43
candanaṃ
sātanaṃ
raktaṃ
bʰūmigandʰi
//
candanaṃ
sātanaṃ
raktaṃ
bʰūmi-gandʰi
//
Sentence: 44
gośīrṣakaṃ
kālatāmraṃ
matsyagandʰi
//
go-śīrṣakaṃ
kāla-tāmraṃ
matsya-gandʰi
//
Sentence: 45
haricandanaṃ
śukapattravarṇam
āmragandʰi
,
tārṇasaṃ
ca
//
hari-candanaṃ
śuka-pattra-varṇam
āmra-gandʰi
,
tārṇasaṃ
ca
//
Sentence: 46
grāmerukaṃ
raktaṃ
raktakālaṃ
vā
bastamūtragandʰi
//
grāmerukaṃ
raktaṃ
rakta-kālaṃ
vā
basta-mūtra-gandʰi
//
Sentence: 47
daivasabʰeyaṃ
raktaṃ
padmagandʰi
,
jāpakaṃ
ca
//
daivasabʰeyaṃ
raktaṃ
padma-gandʰi
,
jāpakaṃ
ca
//
Sentence: 48
joṅgakaṃ
raktaṃ
raktakālaṃ
vā
snigdʰam
,
taurūpaṃ
ca
//
joṅgakaṃ
raktaṃ
rakta-kālaṃ
vā
snigdʰam
,
taurūpaṃ
ca
//
Sentence: 49
māleyakaṃ
pāṇḍuraktam
//
māleyakaṃ
pāṇḍu-raktam
//
Sentence: 50
kucandanaṃ
rūkṣam
agurukālaṃ
raktaṃ
raktakālaṃ
vā
//
kucandanaṃ
rūkṣam
aguru-kālaṃ
raktaṃ
rakta-kālaṃ
vā
//
Sentence: 51
kālaparvatakaṃ
raktakālam
anavadyavarṇaṃ
vā
//
kāla-parvatakaṃ
rakta-kālam
anavadya-varṇaṃ
vā
//
Sentence: 52
kośāgāraparvatakaṃ
kālaṃ
kālacitraṃ
vā
//
kośa-agāra-parvatakaṃ
kālaṃ
kāla-citraṃ
vā
//
Sentence: 53
śītodakīyaṃ
padmābʰaṃ
kālasnigdʰaṃ
vā
//
śīta-udakīyaṃ
padma-ābʰaṃ
kāla-snigdʰaṃ
vā
//
Sentence: 54
nāgaparvatakaṃ
rūkṣaṃ
śaivalavarṇaṃ
vā
//
nāga-parvatakaṃ
rūkṣaṃ
śaivala-varṇaṃ
vā
//
Sentence: 55
śākalaṃ
kapilam
/
iti
//
śākalaṃ
kapilam
/
iti
//
Sentence: 56
lagʰu
snigdʰam
aśyānaṃ
sarpiḥsnehalepi
gandʰasukʰaṃ
tvaganusāry
anulbaṇam
avirāgy
uṣṇasahaṃ
dāhagrāhi
sukʰasparśanam
iti
candanaguṇāḥ
//
lagʰu
snigdʰam
aśyānaṃ
sarpiḥ-sneha-lepi
gandʰa-sukʰaṃ
tvag-anusāry
anulbaṇam
avirāgy
uṣṇa-sahaṃ
dāha-grāhi
sukʰa-sparśanam
iti
candana-guṇāḥ
//
Sentence: 57
aguru
joṅgakaṃ
kālaṃ
kālacitraṃ
maṇḍalacitraṃ
vā
//
aguru
joṅgakaṃ
kālaṃ
kāla-citraṃ
maṇḍala-citraṃ
vā
//
Sentence: 58
śyāmaṃ
doṅgakam
//
śyāmaṃ
doṅgakam
//
Sentence: 59
pārasamudrakaṃ
citrarūpam
uśīragandʰi
navamālikāgandʰi
vā
/
iti
//
pāra-samudrakaṃ
citra-rūpam
uśīra-gandʰi
nava-mālikā-gandʰi
vā
/
iti
//
Sentence: 60
guru
snigdʰaṃ
peśalagandʰi
nirhāry
agnisaham
asamplutadʰūmaṃ
vimardasaham
ity
aguruguṇāḥ
//
guru
snigdʰaṃ
peśala-gandʰi
nirhāry
agni-saham
asampluta-dʰūmaṃ
vimarda-saham
ity
aguru-guṇāḥ
//
Sentence: 61
tailaparṇikam
aśokagrāmikaṃ
māṃsavarṇaṃ
padmagandʰi
//
taila-parṇikam
aśoka-grāmikaṃ
māṃsa-varṇaṃ
padma-gandʰi
//
Sentence: 62
joṅgakaṃ
raktapītakam
utpalagandʰi
gomūtragandʰi
vā
//
joṅgakaṃ
rakta-pītakam
utpala-gandʰi
go-mūtra-gandʰi
vā
//
Sentence: 63
grāmerukaṃ
snigdʰaṃ
gomūtragandʰi
//
grāmerukaṃ
snigdʰaṃ
go-mūtra-gandʰi
//
Sentence: 64
sauvarṇakuḍyakaṃ
raktapītaṃ
mātuluṅgagandʰi
//
sauvarṇa-kuḍyakaṃ
rakta-pītaṃ
mātuluṅga-gandʰi
//
Sentence: 65
pūrṇakadvīpakaṃ
padmagandʰi
navanītagandʰi
vā
//
pūrṇaka-dvīpakaṃ
padma-gandʰi
nava-nīta-gandʰi
vā
//
Sentence: 66
bʰadraśriyaṃ
pāralauhityakaṃ
jātīvarṇam
//
bʰadra-śriyaṃ
pāralauhityakaṃ
jātī-varṇam
//
Sentence: 67
āntaravatyam
uśīravarṇam
//
āntaravatyam
uśīra-varṇam
//
Sentence: 68
ubʰayaṃ
kuṣṭʰagandʰi
ca
/
iti
//
ubʰayaṃ
kuṣṭʰa-gandʰi
ca
/
iti
//
Sentence: 69
kāleyakaḥ
svarṇabʰūmijaḥ
snigdʰapītakaḥ
//
kāleyakaḥ
svarṇa-bʰūmijaḥ
snigdʰa-pītakaḥ
//
Sentence: 70
auttaraparvatako
raktapītakaḥ
//
iti
sārāḥ
/
auttara-parvatako
rakta-pītakaḥ
//
iti
sārāḥ
/
Sentence: 71
piṇḍakvātʰadʰūmasaham
avirāgi
yogānuvidʰāyi
ca
//
piṇḍa-kvātʰa-dʰūma-saham
avirāgi
yoga-anuvidʰāyi
ca
//
Sentence: 72
candanāguruvac
ca
teṣāṃ
guṇāḥ
//
candana-aguruvac
ca
teṣāṃ
guṇāḥ
//
Sentence: 73
kāntanāvakaṃ
praiyakaṃ
cottaraparvatakaṃ
carma
//
kāntanāvakaṃ
praiyakaṃ
ca+
uttara-parvatakaṃ
carma
//
Sentence: 74
kāntanāvakaṃ
mayūragrīvābʰam
//
kāntanāvakaṃ
mayūra-grīva-ābʰam
//
Sentence: 75
praiyakaṃ
nīlapītaśvetalekʰābinducitram
//
praiyakaṃ
nīla-pīta-śveta-lekʰā-bindu-citram
//
Sentence: 76
tadubʰayam
aṣṭāṅgulāyāmam
//
tad-ubʰayam
aṣṭa-aṅgula-āyāmam
//
Sentence: 77
bisī
mahābisī
ca
dvādaśagrāmīye
//
bisī
mahā-bisī
ca
dvādaśa-grāmīye
//
Sentence: 78
avyaktarūpā
duhilitikā
citrā
vā
bisī
//
avyakta-rūpā
duhilitikā
citrā
vā
bisī
//
Sentence: 79
paruṣā
śvetaprāyā
mahābisī
//
paruṣā
śveta-prāyā
mahābisī
//
Sentence: 80
dvādaśāṅgulāyāmam
ubʰayam
//
dvādaśa-aṅgula-āyāmam
ubʰayam
//
Sentence: 81
śyāmikā
kālikā
kadalī
candrottarā
śākulā
cārohajāḥ
//
śyāmikā
kālikā
kadalī
candra-uttarā
śākulā
ca+
ārohajāḥ
//
Sentence: 82
kapilā
binducitrā
vā
śyāmikā
//
kapilā
bindu-citrā
vā
śyāmikā
//
Sentence: 83
kālikā
kapilā
kapotavarṇā
vā
//
kālikā
kapilā
kapota-varṇā
vā
//
Sentence: 84
tad
ubʰayam
aṣṭāṅgulāyāmam
//
tad
ubʰayam
aṣṭa-aṅgula-āyāmam
//
Sentence: 85
paruṣā
kadalī
hastāyatā
//
paruṣā
kadalī
hasta-āyatā
//
Sentence: 86
saiva
candracitrā
candrottarā
//
sā+
eva
candra-citrā
candra-uttarā
//
Sentence: 87
kadalītribʰāgā
śākulā
koṭʰamaṇḍalacitrā
kr̥takarṇikājinacitrā
vā
/
iti
//
kadalī-tri-bʰāgā
śākulā
koṭʰa-maṇḍala-citrā
kr̥ta-karṇikā+
ajina-citrā
vā
/
iti
//
Sentence: 88
sāmūraṃ
cīnasī
sāmūlī
ca
bāhlaveyāḥ
//
sāmūraṃ
cīnasī
sāmūlī
ca
bāhlaveyāḥ
//
Sentence: 89
ṣaṭtriṃśadaṅgulam
añjanavarṇaṃ
sāmūram
//
ṣaṭ-triṃśad-aṅgulam
añjana-varṇaṃ
sāmūram
//
Sentence: 90
cīnasī
raktakālī
pāṇḍukālī
vā
//
cīnasī
rakta-kālī
pāṇḍu-kālī
vā
//
Sentence: 91
sāmūlī
godʰūmavarṇā
/
iti
//
sāmūlī
go-dʰūma-varṇā
/
iti
//
Sentence: 92
sāṃtinā
nalatūlā
vr̥ttapr̥ccʰā
caudrāḥ
//
sāṃtinā
nala-tūlā
vr̥tta-pr̥ccʰā
caudrāḥ
//
Sentence: 93
sātinā
kr̥ṣṇā
//
sātinā
kr̥ṣṇā
//
Sentence: 94
nalatūlā
nalatūlavarṇā
//
nala-tūlā
nala-tūla-varṇā
//
Sentence: 95
kapilā
vr̥ttapuccʰā
ca
//
iti
carmajātayaḥ
/
kapilā
vr̥tta-puccʰā
ca
//
iti
carma-jātayaḥ
/
Sentence: 96
carmaṇāṃ
mr̥du
snigdʰaṃ
bahularoma
ca
śreṣṭʰam
//
carmaṇāṃ
mr̥du
snigdʰaṃ
bahula-roma
ca
śreṣṭʰam
//
Sentence: 97
śuddʰaṃ
śuddʰaraktaṃ
pakṣaraktaṃ
cāvikam
,
kʰacitaṃ
vānacitraṃ
kʰaṇḍasaṃgʰātyaṃ
tantuviccʰinnaṃ
ca
//
śuddʰaṃ
śuddʰa-raktaṃ
pakṣa-raktaṃ
ca+
āvikam
,
kʰacitaṃ
vāna-citraṃ
kʰaṇḍa-saṃgʰātyaṃ
tantu-viccʰinnaṃ
ca
//
Sentence: 98
kambalaḥ
kaucapakaḥ
kulamitikā
saumitikā
turagāstaraṇaṃ
varṇakaṃ
taliccʰakaṃ
vāravāṇaḥ
paristomaḥ
samantabʰadrakaṃ
cāvikam
//
kambalaḥ
kaucapakaḥ
kulamitikā
saumitikā
turaga-āstaraṇaṃ
varṇakaṃ
taliccʰakaṃ
vāra-vāṇaḥ
paristomaḥ
samanta-bʰadrakaṃ
ca+
āvikam
//
Sentence: 99
piccʰilam
ārdram
iva
ca
sūkṣmaṃ
mr̥du
ca
śreṣṭʰam
//
piccʰilam
ārdram
iva
ca
sūkṣmaṃ
mr̥du
ca
śreṣṭʰam
//
Sentence: 100
aṣṭaprotisaṃgʰātyā
kr̥ṣṇā
bʰiṅgisī
varṣavāraṇam
apasāraka
iti
naipālakam
//
aṣṭa-proti-saṃgʰātyā
kr̥ṣṇā
bʰiṅgisī
varṣa-vāraṇam
apasāraka
iti
naipālakam
//
Sentence: 101
sampuṭikā
caturaśrikā
lambarā
kaṭavānakaṃ
prāvarakaḥ
sattaliketi
mr̥garoma
//
sampuṭikā
catur-aśrikā
lambarā
kaṭavānakaṃ
prāvarakaḥ
sattalikā+
iti
mr̥ga-roma
//
Sentence: 102
vāṅgakaṃ
śvetaṃ
snigdʰaṃ
dukūlam
//
vāṅgakaṃ
śvetaṃ
snigdʰaṃ
dukūlam
//
Sentence: 103
pauṇḍrakaṃ
śyāmaṃ
maṇisnigdʰam
//
pauṇḍrakaṃ
śyāmaṃ
maṇi-snigdʰam
//
Sentence: 104
sauvarṇakuḍyakaṃ
sūryavarṇaṃ
maṇisnigdʰodakavānaṃ
caturaśravānaṃ
vyāmiśravānaṃ
ca
//
sauvarṇa-kuḍyakaṃ
sūrya-varṇaṃ
maṇi-snigdʰa-udaka-vānaṃ
catur-aśra-vānaṃ
vyāmiśra-vānaṃ
ca
//
Sentence: 105
eteṣām
ekāṃśukam
adʰyardʰadvitricaturaṃśukam
iti
//
eteṣām
eka-aṃśukam
adʰyardʰa-dvi-tri-catur-aṃśukam
iti
//
Sentence: 106
tena
kāśikaṃ
pauṇḍrakaṃ
ca
kṣaumaṃ
vyākʰyātam
//
tena
kāśikaṃ
pauṇḍrakaṃ
ca
kṣaumaṃ
vyākʰyātam
//
Sentence: 107
māgadʰikā
pauṇḍrikā
sauvarṇakuḍyakā
ca
pattrorṇā
//
māgadʰikā
pauṇḍrikā
sauvarṇa-kuḍyakā
ca
pattra-ūrṇā
//
Sentence: 108
nāgavr̥kṣo
likuco
bakulo
vaṭaś
ca
yonayaḥ
//
nāga-vr̥kṣo
likuco
bakulo
vaṭaś
ca
yonayaḥ
//
Sentence: 109
pītikā
nāgavr̥kṣikā
//
pītikā
nāga-vr̥kṣikā
//
Sentence: 110
godʰūmavarṇā
laikucī
//
go-dʰūma-varṇā
laikucī
//
Sentence: 111
śvetā
bākulī
//
śvetā
bākulī
//
Sentence: 112
śeṣā
navanītavarṇā
//
śeṣā
nava-nīta-varṇā
//
Sentence: 113
tāsāṃ
sauvarṇakuḍyakā
śreṣṭʰā
//
tāsāṃ
sauvarṇa-kuḍyakā
śreṣṭʰā
//
Sentence: 114
tayā
kauśeyaṃ
cīnapaṭṭāś
ca
cīnabʰūmijā
vyākʰyātāḥ
//
tayā
kauśeyaṃ
cīna-paṭṭāś
ca
cīna-bʰūmijā
vyākʰyātāḥ
//
Sentence: 115
mādʰuram
āparāntakaṃ
kāliṅgaṃ
kāśikaṃ
vāṅgakaṃ
vātsakaṃ
māhiṣakaṃ
ca
kārpāsikaṃ
śreṣṭʰam
/
iti
//
mādʰuram
āparāntakaṃ
kāliṅgaṃ
kāśikaṃ
vāṅgakaṃ
vātsakaṃ
māhiṣakaṃ
ca
kārpāsikaṃ
śreṣṭʰam
/
iti
//
Sentence: 116
ataḥ
pareṣāṃ
ratnānāṃ
pramāṇaṃ
mūlyalakṣaṇam
/
ataḥ
pareṣāṃ
ratnānāṃ
pramāṇaṃ
mūlya-lakṣaṇam
/
Sentence: 117
jātiṃ
rūpaṃ
ca
jānīyān
nidʰānaṃ
navakarma
ca
//
jātiṃ
rūpaṃ
ca
jānīyān
nidʰānaṃ
nava-karma
ca
//
Sentence: 118
purāṇapratisaṃskāraṃ
karma
guhyam
upaskarān
/
purāṇa-pratisaṃskāraṃ
karma
guhyam
upaskarān
/
Sentence: 119
deśakālaparībʰogaṃ
hiṃsrāṇāṃ
ca
pratikriyām
//
E
deśa-kāla-parībʰogaṃ
hiṃsrāṇāṃ
ca
pratikriyām
//
E
Chapter: 12
(Starting
or
mines
and
factories)
Sentence: 1
ākarādʰyakṣaḥ
śulbadʰātuśāstrarasapākamaṇirāgajñas
tajjñasakʰo
vā
tajjātakarmakaropakaraṇasampannaḥ
kiṭṭamūṣāṅgārabʰasmaliṅgaṃ
vākaraṃ
bʰūtapūrvam
abʰutapūrvaṃ
vā
bʰūmiprastararasadʰātum
atyartʰavarṇagauravam
ugragandʰarasaṃ
parīkṣeta
//
ākara-adʰyakṣaḥ
śulba-dʰātu-śāstra-rasa-pāka-maṇi-rāgajñas
tajjña-sakʰo
vā
taj-jāta-karma-kara-upakaraṇa-sampannaḥ
kiṭṭa-mūṣa-aṅgāra-bʰasma-liṅgaṃ
vā+
ākaraṃ
bʰūta-pūrvam
abʰuta-pūrvaṃ
vā
bʰūmi-prastara-rasa-dʰātum
atyartʰa-varṇa-gauravam
ugra-gandʰa-rasaṃ
parīkṣeta
//
Sentence: 2
parvatānām
abʰijñātoddeśānāṃ
bilaguhopatyakālayanagūḍʰakʰāteṣv
antaḥ
prasyandino
jambūcūtatālapʰalapakvaharidrābʰedaguḍa(gūḍa
?)haritālamanaḥśilākṣaudrahiṅgulukapuṇḍarīkaśukamayūrapattravarṇāḥ
savarṇodakauṣadʰiparyantāś
cikkaṇā
viśadā
bʰārikāś
ca
rasāḥ
kāñcanikāḥ
//
parvatānām
abʰijñāta-uddeśānāṃ
bila-guha-upatyaka-ālayana-gūḍʰa-kʰāteṣv
antaḥ
prasyandino
jambū-cūta-tāla-pʰala-pakva-haridrā-bʰeda-guḍa(gūḍa
?)-hari-tāla-manaḥ-śilā-kṣaudra-hiṅguluka-puṇḍarīka-śuka-mayūra-pattra-varṇāḥ
savarṇa-udaka-oṣadʰi-paryantāś
cikkaṇā
viśadā
bʰārikāś
ca
rasāḥ
kāñcanikāḥ
//
Sentence: 3
apsu
niṣṭʰyūtās
tailavadvisarpiṇaḥ
ṣaṅkamalagrāhiṇaś
ca
tāmrarūpyayoḥ
śatād
upari
veddʰāraḥ
//
apsu
niṣṭʰyūtās
tailavad-visarpiṇaḥ
ṣaṅka-mala-grāhiṇaś
ca
tāmra-rūpyayoḥ
śatād
upari
veddʰāraḥ
//
Sentence: 4
tatpratirūpakam
ugragandʰarasaṃ
śilājatu
vidyāt
//
tat-pratirūpakam
ugra-gandʰa-rasaṃ
śilā-jatu
vidyāt
//
Sentence: 5
pītakāstāmrakās
tāmrapītakā
vā
bʰūmiprastaradʰātavo
bʰinnā
nīlarājīvanto
mudgamāṣakr̥saravarṇā
vā
dadʰibindupiṇḍacitrā
haridrāharītakīpadmapattraśaivalayakr̥tplīhānavadyavarṇā
bʰinnāś
cuñcuvālukālekʰābindusvastikavantaḥ
sugulikā
arciṣmantas
tāpyamānā
na
bʰidyante
bahupʰenadʰūmāś
ca
suvarṇadʰātavaḥ
pratīvāpārtʰās
tāmrarūpyavedʰanāḥ
//
pītakās-tāmrakās
tāmra-pītakā
vā
bʰūmi-prastara-dʰātavo
bʰinnā
nīla-rājīvanto
mudga-māṣa-kr̥sara-varṇā
vā
dadʰi-bindu-piṇḍa-citrā
haridrā-harītakī-padma-pattra-śaivala-yakr̥t-plīha-anavadya-varṇā
bʰinnāś
cuñcu-vāluka-ālekʰā-bindu-svastikavantaḥ
sugulikā
arciṣmantas
tāpyamānā
na
bʰidyante
bahu-pʰena-dʰūmāś
ca
suvarṇa-dʰātavaḥ
pratīvāpa-artʰās
tāmra-rūpya-vedʰanāḥ
//
Sentence: 6
śaṅkʰakarpūraspʰaṭikanavanītakapotapārāvatavimalakamayūragrīvāvarṇāḥ
sasyakagomedakaguḍamatsyaṇḍikāvarṇāḥ
kovidārapadmapāṭalīkalāyakṣaumātasīpuṣpavarṇāḥ
sa
-sīsāḥ
sāñjanā
visrā
bʰinnāḥ
śvetābʰāḥ
kr̥ṣṇāḥ
kr̥ṣṇābʰāḥ
śvetāḥ
sarve
vā
lekʰābinducitrā
mr̥davo
dʰmāyamānā
na
spʰuṭanti
bahupʰenadʰūmāś
ca
rūpyadʰātavaḥ
//
śaṅkʰa-karpūra-spʰaṭika-nava-nīta-kapota-pārāvata-vimalaka-mayūra-grīvā-varṇāḥ
sasyaka-gomedaka-guḍa-matsyaṇḍikā-varṇāḥ
kovidāra-padma-pāṭalīka-lāya-kṣauma-atasī-puṣpa-varṇāḥ
sa-sīsāḥ
sa-añjanā
visrā
bʰinnāḥ
śveta-ābʰāḥ
kr̥ṣṇāḥ
kr̥ṣṇa-ābʰāḥ
śvetāḥ
sarve
vā
lekʰā-bindu-citrā
mr̥davo
dʰmāyamānā
na
spʰuṭanti
bahu-pʰena-dʰūmāś
ca
rūpya-dʰātavaḥ
//
Sentence: 7
sarvadʰātūnāṃ
gauravavr̥ddʰau
sattvavr̥ddʰiḥ
//
sarva-dʰātūnāṃ
gaurava-vr̥ddʰau
sattva-vr̥ddʰiḥ
//
Sentence: 8
teṣām
aśuddʰā
mūḍʰagarbʰā
vā
tīkṣṇamūtrakṣarabʰāvitā
rājavr̥kṣavaṭapīlugopittarocanāmahiṣakʰarakarabʰamūtraleṇḍapiṇḍabaddʰās
tatpratīvāpās
tadavalepā
vā
viśuddʰāḥ
sravanti
//
teṣām
aśuddʰā
mūḍʰa-garbʰā
vā
tīkṣṇa-mūtra-kṣara-bʰāvitā
rāja-vr̥kṣa-vaṭa-pīlu-go-pitta-rocanā-mahiṣa-kʰara-karabʰa-mūtra-leṇḍa-piṇḍa-baddʰās
tat-pratīvāpās
tad-avalepā
vā
viśuddʰāḥ
sravanti
//
Sentence: 9
yavamāṣatilapalāśapīlukṣārairgokṣīrājakṣīrair
vā
kadalīvajrakandapratīvapo
mārdavakaraḥ
//
yava-māṣa-tila-palāśa-pīlu-kṣārair-go-kṣīra-aja-kṣīrair
vā
kadalī-vajra-kanda-pratīvapo
mārdava-karaḥ
//
Sentence: 10ab
madʰumadʰukam
ajāpayaḥ
sa
-tailaṃ
gʰr̥taguḍakiṇvayutaṃ
sa
-kandalīkam
/
madʰu-madʰukam
ajā-payaḥ
sa-tailaṃ
gʰr̥ta-guḍa-kiṇva-yutaṃ
sa-kandalīkam
/
Sentence: 10cd
yad
api
śatasahasradʰā
vibʰinnaṃ
bʰavati
mr̥du
tribʰir
eva
tanniṣekaiḥ
//
yad
api
śata-sahasradʰā
vibʰinnaṃ
bʰavati
mr̥du
tribʰir
eva
tan-niṣekaiḥ
//
Sentence: 11
godantaśr̥ṅgapratīvāpo
mr̥dustambʰanaḥ
//
go-danta-śr̥ṅga-pratīvāpo
mr̥du-stambʰanaḥ
//
Sentence: 12
bʰārikaḥ
snigdʰo
mr̥duś
ca
prastaradʰātur
bʰūmibʰāgo
vā
piṅgalo
haritaḥ
pāṭalo
lohito
vā
tāmradʰātuḥ
//
bʰārikaḥ
snigdʰo
mr̥duś
ca
prastara-dʰātur
bʰūmi-bʰāgo
vā
piṅgalo
haritaḥ
pāṭalo
lohito
vā
tāmra-dʰātuḥ
//
Sentence: 13
kākamocakaḥ
kapotarocanāvarṇaḥ
śvetarājinaddʰo
vā
visraḥ
sīsadʰātuḥ
//
kāka-mocakaḥ
kapota-rocanā-varṇaḥ
śveta-rāji-naddʰo
vā
visraḥ
sīsa-dʰātuḥ
//
Sentence: 14
ūṣarakarburaḥ
pakvaloṣṭʰavarṇo
vā
trapudʰātuḥ
//
ūṣara-karburaḥ
pakva-loṣṭʰa-varṇo
vā
trapu-dʰātuḥ
//
Sentence: 15
kʰarumbaḥ
pāṇḍurohitaḥ
sinduvārapuṣpavarṇo
vā
tīkṣṇadʰātuḥ
//
kʰarumbaḥ
pāṇḍu-rohitaḥ
sindu-vāra-puṣpa-varṇo
vā
tīkṣṇa-dʰātuḥ
//
Sentence: 16
kākāṇḍabʰujapattravarṇo
vā
vaikr̥ntakadʰātuḥ
//
kāka-aṇḍa-bʰuja-pattra-varṇo
vā
vaikr̥ntaka-dʰātuḥ
//
Sentence: 17
accʰaḥ
snigdʰaḥ
sa
-prabʰo
gʰoṣavān
śītas
tīvras
tanurāgaś
ca
maṇidʰātuḥ
//
accʰaḥ
snigdʰaḥ
sa-prabʰo
gʰoṣavān
śītas
tīvras
tanu-rāgaś
ca
maṇi-dʰātuḥ
//
Sentence: 18
dʰātusamuttʰaṃ
tajjātakarmānteṣu
prayojayet
//
dʰātu-samuttʰaṃ
taj-jāta-karma-anteṣu
prayojayet
//
Sentence: 19
kr̥tabʰāṇḍavyavahāram
ekamukʰam
,
atyayaṃ
cānyatra
kartr̥kretr̥vikretr̥̄ṇāṃ
stʰāpayet
//
kr̥ta-bʰāṇḍa-vyavahāram
eka-mukʰam
,
atyayaṃ
ca+
anyatra
kartr̥-kretr̥-vikretr̥̄ṇāṃ
stʰāpayet
//
Sentence: 20
ākarikam
apaharantam
aṣṭaguṇaṃ
dāpayed
anyatra
ratnebʰyaḥ
//
ākarikam
apaharantam
aṣṭa-guṇaṃ
dāpayed
anyatra
ratnebʰyaḥ
//
Sentence: 21
stenam
anisr̥ṣṭopajīvinaṃ
ca
baddʰaṃ
karma
kārayet
,
daṇḍopakāriṇaṃ
ca
//
stenam
anisr̥ṣṭa-upajīvinaṃ
ca
baddʰaṃ
karma
kārayet
,
daṇḍa-upakāriṇaṃ
ca
//
Sentence: 22
vyayakriyābʰārikam
ākaraṃ
bʰāgena
prakrayeṇa
vā
dadyāt
,
lāgʰavikam
ātmanā
kārayet
//
vyaya-kriyā-bʰārikam
ākaraṃ
bʰāgena
prakrayeṇa
vā
dadyāt
,
lāgʰavikam
ātmanā
kārayet
//
Sentence: 23
lohādʰyakṣas
tāmrasīsatrapuvaikr̥ntakārakūṭavr̥ttakaṃsatālalohakarmāntān
kārayet
,
lohabʰāṇḍavyavahāraṃ
ca
//
loha-adʰyakṣas
tāmra-sīsa-trapu-vaikr̥nta-kāra-kūṭa-vr̥tta-kaṃsa-tāla-loha-karma-antān
kārayet
,
loha-bʰāṇḍa-vyavahāraṃ
ca
//
Sentence: 24
lakṣaṇādʰyakṣaś
caturbʰāgatāmraṃ
rūpyarūpaṃ
tīkṣṇatrapusīsāñjanānām
anyatamamāṣabījayuktaṃ
kārayet
-
paṇam
ardʰapaṇaṃ
pādam
,
aṣṭabʰāgam
iti
,
pādājīvaṃ
tāmrarūpaṃ
-
māṣakam
ardʰamāṣakaṃ
kākaṇīm
ardʰakākaṇīm
iti
//
lakṣaṇa-adʰyakṣaś
catur-bʰāga-tāmraṃ
rūpya-rūpaṃ
tīkṣṇa-trapu-sīsa-añjanānām
anyatama-māṣa-bīja-yuktaṃ
kārayet
-
paṇam
ardʰa-paṇaṃ
pādam
,
aṣṭa-bʰāgam
iti
,
pāda-ājīvaṃ
tāmra-rūpaṃ
-
māṣakam
ardʰa-māṣakaṃ
kākaṇīm
ardʰa-kākaṇīm
iti
//
Sentence: 25
rūpadarśakaḥ
paṇayātrāṃ
vyāvahārikīṃ
kośapraveśyāṃ
ca
stʰāpayet
//
rūpa-darśakaḥ
paṇa-yātrāṃ
vyāvahārikīṃ
kośa-praveśyāṃ
ca
stʰāpayet
//
Sentence: 26
rūpikam
aṣṭakaṃ
śatam
,
pañcakaṃ
śataṃ
vyājīm
,
pārīkṣikam
aṣṭabʰāgikam
,
śatam
,
pañcaviṃśatipaṇam
atyayaṃ
ca
anyatrakartr̥kretr̥vikretr̥parīkṣitr̥bʰyaḥ
//
rūpikam
aṣṭakaṃ
śatam
,
pañcakaṃ
śataṃ
vyājīm
,
pārīkṣikam
aṣṭa-bʰāgikam
,
śatam
,
pañca-viṃśati-paṇam
atyayaṃ
ca
anyatra-kartr̥-kretr̥-vikretr̥-parīkṣitr̥bʰyaḥ
//
Sentence: 27
kʰanyadʰyakṣaḥ
śaṅkʰavajramaṇimuktāpravālakṣārakarmāntān
kārayet
,
paṇanavyavahāraṃ
ca
//
kʰany-adʰyakṣaḥ
śaṅkʰa-vajra-maṇi-muktā-pravāla-kṣāra-karma-antān
kārayet
,
paṇana-vyavahāraṃ
ca
//
Sentence: 28
lavaṇādʰyakṣaḥ
pākamuktaṃ
lavaṇabʰāgaṃ
prakrayaṃ
ca
yatʰākālaṃ
saṃgr̥hṇīyād
,
vikrayāc
ca
mūlyaṃ
rūpaṃ
vyājīṃ
ca
//
lavaṇa-adʰyakṣaḥ
pāka-muktaṃ
lavaṇa-bʰāgaṃ
prakrayaṃ
ca
yatʰā-kālaṃ
saṃgr̥hṇīyād
,
vikrayāc
ca
mūlyaṃ
rūpaṃ
vyājīṃ
ca
//
Sentence: 29
āgantulavaṇaṃ
ṣaḍbʰāgaṃ
dadyāt
//
āgantu-lavaṇaṃ
ṣaḍ-bʰāgaṃ
dadyāt
//
Sentence: 30
dattabʰāgavibʰāgasya
vikrayaḥ
,
pañcakaṃ
śataṃ
vyājīṃ
rūpaṃ
rūpikaṃ
ca
//
datta-bʰāga-vibʰāgasya
vikrayaḥ
,
pañcakaṃ
śataṃ
vyājīṃ
rūpaṃ
rūpikaṃ
ca
//
Sentence: 31
kretā
śulkaṃ
rājapaṇyaccʰedānurūpaṃ
ca
vaidʰaraṇaṃ
dadyāt
,
anyatra
kretā
ṣaṭcʰatam
atyayaṃ
ca
//
kretā
śulkaṃ
rāja-paṇyac-cʰeda-anurūpaṃ
ca
vaidʰaraṇaṃ
dadyāt
,
anyatra
kretā
ṣaṭ-cʰatam
atyayaṃ
ca
//
Sentence: 32
vilavaṇam
uttamaṃ
daṇḍaṃ
dadyād
,
aniṣr̥ṣṭopajīvī
cānyatra
vānaprastʰebʰyaḥ
//
vilavaṇam
uttamaṃ
daṇḍaṃ
dadyād
,
aniṣr̥ṣṭa-upajīvī
ca+
anyatra
vānaprastʰebʰyaḥ
//
Sentence: 33
śrotriyās
tapasvino
viṣṭayaś
ca
bʰaktalavaṇaṃ
hareyuḥ
//
śrotriyās
tapasvino
viṣṭayaś
ca
bʰakta-lavaṇaṃ
hareyuḥ
//
Sentence: 34
ato
'nyo
lavaṇakṣāravargaḥ
śulkaṃ
dadyāt
//
ato+
anyo
lavaṇa-kṣāra-vargaḥ
śulkaṃ
dadyāt
//
Sentence: 35ab
evaṃ
mūlyaṃ
ca
bʰāgaṃ
ca
vyājīṃ
parigʰam
atyayam
/
evaṃ
mūlyaṃ
ca
bʰāgaṃ
ca
vyājīṃ
parigʰam
atyayam
/
Sentence: 35cd
śulkaṃ
vaidʰaraṇaṃ
daṇḍaṃ
rūpaṃ
rūpikam
eva
ca
//
śulkaṃ
vaidʰaraṇaṃ
daṇḍaṃ
rūpaṃ
rūpikam
eva
ca
//
Sentence: 36ab
kʰanibʰyo
dvādaśavidʰaṃ
dʰātuṃ
paṇyaṃ
ca
saṃharet
/
kʰanibʰyo
dvādaśa-vidʰaṃ
dʰātuṃ
paṇyaṃ
ca
saṃharet
/
Sentence: 36cd
evaṃ
sarveṣu
paṇyeṣu
stʰāpayen
mukʰasaṃgraham
//
evaṃ
sarveṣu
paṇyeṣu
stʰāpayen
mukʰa-saṃgraham
//
Sentence: 37ab
ākaraprabʰaḥ
kośaḥ
kośād
daṇḍaḥ
prajāyate
/
ākara-prabʰaḥ
kośaḥ
kośād
daṇḍaḥ
prajāyate
/
Sentence: 37cd
pr̥tʰivī
kośadaṇḍābʰyāṃ
prāpyate
kośabʰūṣaṇā
//
E
pr̥tʰivī
kośa-daṇḍābʰyāṃ
prāpyate
kośa-bʰūṣaṇā
//
E
Chapter: 13
(Superintendent
of
gold
in
the
workshop)
Sentence: 1
suvarṇādʰyakṣaḥ
suvarṇarajatakarmāntānām
asambandʰāveśanacatuḥśālām
ekadvārām
akṣaśālāṃ
kārayet
//
suvarṇa-adʰyakṣaḥ
suvarṇa-rajata-karma-antānām
asambandʰa-āveśana-catuḥ-śālām
eka-dvārām
akṣa-śālāṃ
kārayet
//
Sentence: 2
viśikʰāmadʰye
sauvarṇikaṃ
śilpavantam
abʰijātaṃ
prātyayikaṃ
ca
stʰāpayet
//
viśikʰā-madʰye
sauvarṇikaṃ
śilpavantam
abʰijātaṃ
prātyayikaṃ
ca
stʰāpayet
//
Sentence: 3
jāmbūnadaṃ
śātakumbʰaṃ
hāṭakaṃ
vaiṇavaṃ
śr̥ṅgaśuktijaṃ
jātarūpaṃ
rasaviddʰam
ākarodgataṃ
ca
suvarṇam
//
jāmbūnadaṃ
śātakumbʰaṃ
hāṭakaṃ
vaiṇavaṃ
śr̥ṅga-śuktijaṃ
jāta-rūpaṃ
rasa-viddʰam
ākara-udgataṃ
ca
suvarṇam
//
Sentence: 4
kiñjalkavarṇaṃ
mr̥du
snigdʰam
anādi
bʰrājiṣṇu
ca
śreṣṭʰam
,
raktapītakaṃ
madʰyamam
,
raktam
avaram
//
kiñjalka-varṇaṃ
mr̥du
snigdʰam
anādi
bʰrājiṣṇu
ca
śreṣṭʰam
,
rakta-pītakaṃ
madʰyamam
,
raktam
avaram
//
Sentence: 5
śreṣṭʰānāṃ
pāṇḍu
śvetaṃ
cāprāptakam
//
śreṣṭʰānāṃ
pāṇḍu
śvetaṃ
ca+
aprāptakam
//
Sentence: 6
tad
yenāprāptakaṃ
tac
caturguṇena
sīsena
śodʰayet
//
tad
yena+
aprāptakaṃ
tac
catur-guṇena
sīsena
śodʰayet
//
Sentence: 7
sīsānvayena
bʰidyamānaṃ
śuṣkapaṭalair
dʰmāpayet
//
sīsa-anvayena
bʰidyamānaṃ
śuṣka-paṭalair
dʰmāpayet
//
Sentence: 8
rūkṣatvād
bʰidyamānaṃ
tailagomaye
niṣecayet
//
rūkṣatvād
bʰidyamānaṃ
taila-gomaye
niṣecayet
//
Sentence: 9
ākarodgataṃ
sīsānvayena
bʰidyamānaṃ
pākapattrāṇi
kr̥tvā
gaṇḍikāsu
kuṭṭayet
,
kadalīvajrakandakalke
vā
niṣecayet
//
ākara-udgataṃ
sīsa-anvayena
bʰidyamānaṃ
pāka-pattrāṇi
kr̥tvā
gaṇḍikāsu
kuṭṭayet
,
kadalī-vajra-kanda-kalke
vā
niṣecayet
//
Sentence: 10
tuttʰodgataṃ
gauḍikaṃ
kāmbukaṃ
cākravālikaṃ
ca
rūpyam
//
tuttʰa-udgataṃ
gauḍikaṃ
kāmbukaṃ
cākravālikaṃ
ca
rūpyam
//
Sentence: 11
śvetaṃ
snigdʰaṃ
mr̥du
ca
śreṣṭʰam
//
śvetaṃ
snigdʰaṃ
mr̥du
ca
śreṣṭʰam
//
Sentence: 12
viparyaye
spʰoṭanaṃ
ca
duṣṭam
//
viparyaye
spʰoṭanaṃ
ca
duṣṭam
//
Sentence: 13
tatsīsacaturbʰāgena
śodʰayet
//
tat-sīsa-catur-bʰāgena
śodʰayet
//
Sentence: 14
udgatacūlikam
accʰaṃ
bʰrājiṣṇu
dadʰivarṇaṃ
ca
śuddʰam
//
udgata-cūlikam
accʰaṃ
bʰrājiṣṇu
dadʰi-varṇaṃ
ca
śuddʰam
//
Sentence: 15
śuddʰasyaiko
hāridrasya
suvarṇo
varṇakaḥ
//
śuddʰasya+
eko
hāridrasya
suvarṇo
varṇakaḥ
//
Sentence: 16
tataḥ
śulbakākaṇyuttarāpasāritā
ācatuḥsīmāntād
iti
ṣoḍaśa
varṇakāḥ
//
tataḥ
śulba-kākaṇy-uttara-apasāritā
ā-catuḥ-sīma-antād
iti
ṣoḍaśa
varṇakāḥ
//
Sentence: 17
suvarṇaṃ
pūrvaṃ
nikaṣya
paścād
varṇikāṃ
nikaṣayet
//
suvarṇaṃ
pūrvaṃ
nikaṣya
paścād
varṇikāṃ
nikaṣayet
//
Sentence: 18
samarāgalekʰam
animnonnate
deśe
nikaṣitam
,
parimr̥ditaṃ
parilīḍʰaṃ
nakʰāntarād
vā
gairikeṇāvacūrṇitam
upadʰiṃ
vidyāt
//
sama-rāga-lekʰam
animna-unnate
deśe
nikaṣitam
,
parimr̥ditaṃ
parilīḍʰaṃ
nakʰa-antarād
vā
gairikeṇa-avacūrṇitam
upadʰiṃ
vidyāt
//
Sentence: 19
jātihiṅgulukena
puṣpakāsīsena
vā
gomūtrabʰāvitena
digdʰenāgrahastena
saṃspr̥ṣṭaṃ
suvarṇaṃ
śvetībʰavati
//
jāti-hiṅgulukena
puṣpakā-sīsena
vā
go-mūtra-bʰāvitena
digdʰena+
agra-hastena
saṃspr̥ṣṭaṃ
suvarṇaṃ
śvetī-bʰavati
//
Sentence: 20
sa
-kesaraḥ
snigdʰo
mr̥dur
bʰājiṣṇuś
ca
nikaṣarāgaḥ
śreṣṭʰaḥ
//
sa-kesaraḥ
snigdʰo
mr̥dur
bʰājiṣṇuś
ca
nikaṣa-rāgaḥ
śreṣṭʰaḥ
//
Sentence: 21
kāliṅgakas
tāpīpāṣāṇo
vā
mudgavarṇo
nikaṣaḥ
śreṣṭʰaḥ
//
kāliṅgakas
tāpī-pāṣāṇo
vā
mudga-varṇo
nikaṣaḥ
śreṣṭʰaḥ
//
Sentence: 22
samarāgī
vikrayakrayahitaḥ
//
sama-rāgī
vikraya-kraya-hitaḥ
//
Sentence: 23
hasticcʰavikaḥ
saharitaḥ
pratirāgī
vikrayahitaḥ
//
hastic-cʰavikaḥ
saharitaḥ
prati-rāgī
vikraya-hitaḥ
//
Sentence: 24
stʰiraḥ
paruṣo
viṣamavarṇaś
cāpratirāgī
krayahitaḥ
//
stʰiraḥ
paruṣo
viṣama-varṇaś
ca+
apratirāgī
kraya-hitaḥ
//
Sentence: 25
cʰedaś
cikkaṇaḥ
samavarṇaḥ
ślakṣṇo
mr̥dur
bʰājiṣṇuś
ca
śreṣṭʰaḥ
//
cʰedaś
cikkaṇaḥ
sama-varṇaḥ
ślakṣṇo
mr̥dur
bʰājiṣṇuś
ca
śreṣṭʰaḥ
//
Sentence: 26
tāpo
bahirantaś
ca
samaḥ
kiñjalkavarṇaḥ
kuraṇḍakapuṣpavarṇo
vā
śreṣṭʰaḥ
//
tāpo
bahir-antaś
ca
samaḥ
kiñjalka-varṇaḥ
kuraṇḍaka-puṣpa-varṇo
vā
śreṣṭʰaḥ
//
Sentence: 27
śyāvo
nīlaś
cāprāptakaḥ
//
śyāvo
nīlaś
ca+
aprāptakaḥ
//
Sentence: 28
tulāpratimānaṃ
pautavādʰyakṣe
vakṣyāmaḥ
//
tulā-pratimānaṃ
pautava-adʰyakṣe
vakṣyāmaḥ
//
Sentence: 29
tenopadeśena
rūpyasuvarṇaṃ
dadyād
ādadīta
ca
//
tena+
upadeśena
rūpya-suvarṇaṃ
dadyād
ādadīta
ca
//
Sentence: 30
akṣaśālām
anāyukto
nopagaccʰet
//
akṣa-śālām
anāyukto
na+
upagaccʰet
//
Sentence: 31
abʰigaccʰann
uccʰedyaḥ
//
abʰigaccʰann
uccʰedyaḥ
//
Sentence: 32
āyukto
vā
sarūpyasuvarṇas
tenaiva
jīyeta
//
āyukto
vā
sarūpya-suvarṇas
tena+
eva
jīyeta
//
Sentence: 33
vicitavastrahastaguhyāḥ
kāñcanapr̥ṣatatvaṣṭr̥tapanīyakāravo
dʰmāyakacarakapāṃsudʰāvakāḥ
praviśeyur
niṣkaseyuś
ca
//
vicita-vastra-hasta-guhyāḥ
kāñcana-pr̥ṣata-tvaṣṭr̥-tapanīya-kāravo
dʰmāyaka-caraka-pāṃsu-dʰāvakāḥ
praviśeyur
niṣkaseyuś
ca
//
Sentence: 34
sarvaṃ
caiṣām
upakaraṇam
aniṣṭʰitāś
ca
prayogās
tatraivāvatiṣṭʰeran
//
sarvaṃ
ca+
eṣām
upakaraṇam
aniṣṭʰitāś
ca
prayogās
tatra+
eva+
avatiṣṭʰeran
//
Sentence: 35
gr̥hītaṃ
suvarṇaṃ
dʰr̥taṃ
ca
prayogaṃ
karaṇamadʰye
dadyāt
//
gr̥hītaṃ
suvarṇaṃ
dʰr̥taṃ
ca
prayogaṃ
karaṇa-madʰye
dadyāt
//
Sentence: 36
sāyaṃ
prātaś
ca
lakṣitaṃ
kartr̥kārayitr̥mudrābʰyāṃ
nidadʰyāt
//
sāyaṃ
prātaś
ca
lakṣitaṃ
kartr̥-kārayitr̥-mudrābʰyāṃ
nidadʰyāt
//
Sentence: 37
kṣepaṇo
guṇaḥ
kṣudrakam
iti
karmāṇi
//
kṣepaṇo
guṇaḥ
kṣudrakam
iti
karmāṇi
//
Sentence: 38
kṣepaṇaḥ
kācārpaṇādīni
//
kṣepaṇaḥ
kāca-arpaṇa-ādīni
//
Sentence: 39
guṇaḥ
sūtravānādīni
//
guṇaḥ
sūtra-vāna-ādīni
//
Sentence: 40
gʰanaṃ
suṣiraṃ
pr̥ṣatādiyuktaṃ
kṣudrakam
iti
//
gʰanaṃ
suṣiraṃ
pr̥ṣata-ādi-yuktaṃ
kṣudrakam
iti
//
Sentence: 41
arpayet
kācakarmaṇaḥ
pañcabʰāgaṃ
kāñcanaṃ
daśabʰāgaṃ
kaṭumānam
//
arpayet
kāca-karmaṇaḥ
pañca-bʰāgaṃ
kāñcanaṃ
daśa-bʰāgaṃ
kaṭu-mānam
//
Sentence: 42
tāmrapādayuktaṃ
rūpyaṃ
rūpyapādayuktaṃ
vā
suvarṇaṃ
saṃskr̥takam
,
tasmād
rakṣet
//
tāmra-pāda-yuktaṃ
rūpyaṃ
rūpya-pāda-yuktaṃ
vā
suvarṇaṃ
saṃskr̥takam
,
tasmād
rakṣet
//
Sentence: 43
pr̥ṣatakācakarmaṇaḥ
trayo
hi
bʰāgāḥ
paribʰāṇḍaṃ
dvau
vāstukam
,
catvāro
vā
vāstukaṃ
trayaḥ
paribʰāṇḍam
//
pr̥ṣata-kāca-karmaṇaḥ
trayo
hi
bʰāgāḥ
paribʰāṇḍaṃ
dvau
vāstukam
,
catvāro
vā
vāstukaṃ
trayaḥ
paribʰāṇḍam
//
Sentence: 44
tvaṣṭr̥karmaṇaḥ
śulbabʰāṇḍaṃ
samasuvarṇena
samyūhayet
//
tvaṣṭr̥-karmaṇaḥ
śulba-bʰāṇḍaṃ
sama-suvarṇena
samyūhayet
//
Sentence: 45
rūpyabʰāṇḍaṃ
gʰanaṃ
suṣiraṃ
vā
suvarṇārdʰenāvalepayet
//
rūpya-bʰāṇḍaṃ
gʰanaṃ
suṣiraṃ
vā
suvarṇa-ardʰena+
avalepayet
//
Sentence: 46
caturbʰāgasuvarṇaṃ
vā
vālukāhiṅgulukasya
rasena
cūrṇena
vā
vāsayet
/
catur-bʰāga-suvarṇaṃ
vā
vālukā-hiṅgulukasya
rasena
cūrṇena
vā
vāsayet
/
Sentence: 47
tapanīyaṃ
jyeṣṭʰaṃ
suvarṇaṃ
surāgaṃ
samasīsātikrāntaṃ
pākapattrapakvaṃ
saindʰavikayojjvālitaṃ
nīlapītaśvetaharitaśukapattravarṇānāṃ
prakr̥tir
bʰavati
//
tapanīyaṃ
jyeṣṭʰaṃ
suvarṇaṃ
surāgaṃ
sama-sīsa-atikrāntaṃ
pāka-pattra-pakvaṃ
saindʰavikayā+
ujjvālitaṃ
nīla-pīta-śveta-harita-śuka-pattra-varṇānāṃ
prakr̥tir
bʰavati
//
Sentence: 48
tīkṣṇaṃ
cāsya
mayūragrīvābʰaṃ
śvetabʰaṅgaṃ
cimicimāyitaṃ
pītacūrṇitaṃ
kākaṇikaḥ
suvarṇarāgaḥ
//
tīkṣṇaṃ
ca+
asya
mayūra-grīva-ābʰaṃ
śveta-bʰaṅgaṃ
cimicimāyitaṃ
pīta-cūrṇitaṃ
kākaṇikaḥ
suvarṇa-rāgaḥ
//
Sentence: 49
tāram
upaśuddʰaṃ
vā
-
astʰituttʰe
catuḥ
samasīse
catuḥ
śuṣkatuttʰe
catuḥ
kapāle
trir
gomaye
dvir
evaṃ
saptadaśatuttʰātikrāntaṃ
saindʰavikayojjvālitam
//
tāram
upaśuddʰaṃ
vā
-
astʰi-tuttʰe
catuḥ
sama-sīse
catuḥ
śuṣka-tuttʰe
catuḥ
kapāle
trir
gomaye
dvir
evaṃ
sapta-daśa-tuttʰa-atikrāntaṃ
saindʰavikayā+
ujjvālitam
//
Sentence: 50
etasmāt
kākaṇyuttaramād
vimāṣād
iti
suvarṇe
deyam
,
paścād
rāgayogaḥ
,
śvetatāraṃ
bʰavati
/
etasmāt
kākaṇy-uttaramād
vimāṣād
iti
suvarṇe
deyam
,
paścād
rāga-yogaḥ
,
śveta-tāraṃ
bʰavati
/
Sentence: 51
trayo
'ṃśās
tapanīyasya
dvātriṃśadbʰāgaśvetatāram
ūrccʰitāḥ
tat
śvetalohitakaṃ
bʰavati
//
trayo+
aṃśās
tapanīyasya
dvātriṃśad-bʰāga-śveta-tāram
ūrccʰitāḥ
tat
śveta-lohitakaṃ
bʰavati
//
Sentence: 52
tāmraṃ
pītakaṃ
karoti
//
tāmraṃ
pītakaṃ
karoti
//
Sentence: 53
tapanīyam
ujjvālya
rāgatribʰāgaṃ
dadyāt
,
pītarāgaṃ
bʰavati
//
tapanīyam
ujjvālya
rāga-tri-bʰāgaṃ
dadyāt
,
pīta-rāgaṃ
bʰavati
//
Sentence: 54
śvetatārabʰāgau
dvāv
ekas
tapanīyasya
mudgavarṇaṃ
karoti
//
śveta-tāra-bʰāgau
dvāv
ekas
tapanīyasya
mudga-varṇaṃ
karoti
//
Sentence: 55
kālāyasasyārdʰabʰāgābʰyaktaṃ
kr̥ṣṇaṃ
bʰavati
//
kāla-ayasasya+
ardʰa-bʰāga-abʰyaktaṃ
kr̥ṣṇaṃ
bʰavati
//
Sentence: 56
pratilepinā
rasena
dviguṇābʰyaktaṃ
tapanīyaṃ
śukapattravarṇaṃ
bʰavati
//
pratilepinā
rasena
dvi-guṇa-abʰyaktaṃ
tapanīyaṃ
śuka-pattra-varṇaṃ
bʰavati
//
Sentence: 57
tasyārambʰe
rāgaviśeṣeṣu
prativarṇikāṃ
gr̥hṇīyāt
//
tasya-ārambʰe
rāga-viśeṣeṣu
prativarṇikāṃ
gr̥hṇīyāt
//
Sentence: 58
tīkṣṇatāmrasaṃskāraṃ
ca
budʰyeta
//
tīkṣṇa-tāmra-saṃskāraṃ
ca
budʰyeta
//
Sentence: 59
tasmād
vajramaṇimuktāpravālarūpāṇām
apaneyimānaṃ
ca
rūpyasuvarṇabʰāṇḍabandʰapramāṇāni
ca
//
tasmād
vajra-maṇi-muktā-pravāla-rūpāṇām
apaneyi-mānaṃ
ca
rūpya-suvarṇa-bʰāṇḍa-bandʰa-pramāṇāni
ca
//
Sentence: 60ab
samarāgaṃ
samadvandvam
asaktapr̥ṣataṃ
stʰiram
/
sama-rāgaṃ
sama-dvandvam
asakta-pr̥ṣataṃ
stʰiram
/
Sentence: 60cd
supramr̥ṣṭam
asampītaṃ
vibʰaktaṃ
dʰāraṇe
sukʰam
//
supramr̥ṣṭam
asampītaṃ
vibʰaktaṃ
dʰāraṇe
sukʰam
//
Sentence: 61ab
abʰinītaṃ
prabʰāyuktaṃ
saṃstʰānam
adʰuraṃ
samam
/
abʰinītaṃ
prabʰā-yuktaṃ
saṃstʰānam
adʰuraṃ
samam
/
Sentence: 61cd
manonetrābʰirāmaṃ
ca
tapanīyaguṇāḥ
smr̥tāḥ
//
E
mano-netra-abʰirāmaṃ
ca
tapanīya-guṇāḥ
smr̥tāḥ
//
E
Chapter: 14
(Activity
of
the
goldsmith
in
the
market-highway)
Sentence: 1
sauvarṇikaḥ
paurajānapadānāṃ
rūpyasuvarṇam
āveśanibʰiḥ
kārayet
//
sauvarṇikaḥ
paura-jāna-padānāṃ
rūpya-suvarṇam
āveśanibʰiḥ
kārayet
//
Sentence: 2
nirdiṣṭakālakāryaṃ
ca
karma
kuryuḥ
,
anirdiṣṭakālaṃ
kāryāpadeśam
//
nirdiṣṭa-kāla-kāryaṃ
ca
karma
kuryuḥ
,
anirdiṣṭa-kālaṃ
kārya-apadeśam
//
Sentence: 3
kāryasyānyatʰākaraṇe
vetananāśaḥ
,
taddviguṇaś
ca
daṇḍaḥ
//
kāryasya-anyatʰā-karaṇe
vetana-nāśaḥ
,
tad-dvi-guṇaś
ca
daṇḍaḥ
//
Sentence: 4
kālātipātane
pādahīnaṃ
vetanaṃ
taddviguṇaś
ca
daṇḍaḥ
//
kāla-atipātane
pāda-hīnaṃ
vetanaṃ
tad-dvi-guṇaś
ca
daṇḍaḥ
//
Sentence: 5
yatʰāvarṇapramāṇaṃ
nikṣepaṃ
gr̥hṇīyus
tatʰāvidʰam
evārpayeyuḥ
//
yatʰā-varṇa-pramāṇaṃ
nikṣepaṃ
gr̥hṇīyus
tatʰā-vidʰam
eva+
arpayeyuḥ
//
Sentence: 6
kālāntarād
api
ca
tatʰāvidʰam
eva
pratigr̥hṇīyuḥ
,
anyatra
kṣīṇapariśīrṇābʰyām
//
kāla-antarād
api
ca
tatʰā-vidʰam
eva
pratigr̥hṇīyuḥ
,
anyatra
kṣīṇa-pariśīrṇābʰyām
//
Sentence: 7
āveśanibʰiḥ
suvarṇapudgalalakṣaṇaprayogeṣu
tattaj
jānīyāt
//
āveśanibʰiḥ
suvarṇa-pudgala-lakṣaṇa-prayogeṣu
tat-taj
jānīyāt
//
Sentence: 8
taptakaladʰautakayoḥ
kākaṇikaḥ
suvarṇe
kṣayo
deyaḥ
//
tapta-kala-dʰautakayoḥ
kākaṇikaḥ
suvarṇe
kṣayo
deyaḥ
//
Sentence: 9
tīkṣṇakākaṇī
-
rūpyadviguṇaḥ
-
rāgaprakṣepaḥ
,
tasya
ṣaḍbʰāgaḥ
kṣayaḥ
//
tīkṣṇa-kākaṇī
-
rūpya-dvi-guṇaḥ
-
rāga-prakṣepaḥ
,
tasya
ṣaḍ-bʰāgaḥ
kṣayaḥ
//
Sentence: 10
varṇahīne
māṣāvare
pūrvaḥ
sāhasadaṇḍaḥ
,
pramāṇahīne
madʰyamaḥ
,
tulāpratimānopadʰāv
uttamaḥ
,
kr̥tabʰāṇḍopadʰau
ca
//
varṇa-hīne
māṣa-avare
pūrvaḥ
sāhasa-daṇḍaḥ
,
pramāṇa-hīne
madʰyamaḥ
,
tulā-pratimāna-upadʰāv
uttamaḥ
,
kr̥ta-bʰāṇḍa-upadʰau
ca
//
Sentence: 11
sauvarṇikenādr̥ṣṭam
anyatra
vā
prayogaṃ
kārayato
dvādaśapaṇo
daṇḍaḥ
//
sauvarṇikena+
adr̥ṣṭam
anyatra
vā
prayogaṃ
kārayato
dvādaśa-paṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 12
kartur
dviguṇaḥ
sa
-apasāraś
cet
//
kartur
dvi-guṇaḥ
sa-apasāraś
cet
//
Sentence: 13
anapasāraḥ
kaṇṭakaśodʰanāya
nīyeta
//
anapasāraḥ
kaṇṭaka-śodʰanāya
nīyeta
//
Sentence: 14
kartuś
ca
dviśato
daṇḍaḥ
paṇaccʰedanaṃ
vā
//
kartuś
ca
dvi-śato
daṇḍaḥ
paṇac-cʰedanaṃ
vā
//
Sentence: 15
tulāpratimānabʰāṇḍaṃ
pautavahastāt
krīṇīyuḥ
//
tulā-pratimāna-bʰāṇḍaṃ
pautava-hastāt
krīṇīyuḥ
//
Sentence: 16
anyatʰā
dvādaśapaṇo
daṇḍaḥ
//
anyatʰā
dvādaśa-paṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 17
gʰanaṃ
suṣiraṃ
samyūhyam
avalepyaṃ
saṃgʰātyaṃ
vāsitakaṃ
ca
kārukarma
//
gʰanaṃ
suṣiraṃ
samyūhyam
avalepyaṃ
saṃgʰātyaṃ
vāsitakaṃ
ca
kāru-karma
//
Sentence: 18
tulāviṣamam
apasāraṇaṃ
visrāvaṇaṃ
peṭakaḥ
piṅkaś
ceti
haraṇopāyāḥ
//
tulā-viṣamam
apasāraṇaṃ
visrāvaṇaṃ
peṭakaḥ
piṅkaś
ca+
iti
haraṇa-upāyāḥ
//
Sentence: 19
samnāminy
utkīrṇikā
bʰinnamastakopakaṇṭʰī
kuśikyā
sakaṭukakṣyā
parivelyāyaskāntā
ca
duṣṭatulāḥ
//
samnāminy
utkīrṇikā
bʰinna-mastaka-upakaṇṭʰī
kuśikyā
sakaṭu-kakṣyā
parivelyā+
ayas-kāntā
ca
duṣṭa-tulāḥ
//
Sentence: 20
rūpyasya
dvau
bʰāgāv
ekaḥ
śulbasya
tripuṭakam
//
rūpyasya
dvau
bʰāgāv
ekaḥ
śulbasya
tripuṭakam
//
Sentence: 21
tenākarod
gatam
apasāryate
tattripuṭakāpasāritam
//
tena+
akarod
gatam
apasāryate
tat-tripuṭaka-apasāritam
//
Sentence: 22
śulbena
śulbāpasāritam
,
vellakena
vellakāpasāritam
,
śulbārdʰasāreṇa
hemnā
hemāpasāritam
//
śulbena
śulba-apasāritam
,
vellakena
vellaka-apasāritam
,
śulba-ardʰa-sāreṇa
hemnā
hema-apasāritam
//
Sentence: 23
mūkamūṣā
pūtikiṭṭaḥ
karaṭukamukʰaṃ
nālī
saṃdaṃśo
joṅganī
suvarcikālavaṇaṃ
tad
eva
suvarṇam
ity
apasāraṇamārgāḥ
//
mūka-mūṣā
pūti-kiṭṭaḥ
karaṭuka-mukʰaṃ
nālī
saṃdaṃśo
joṅganī
suvarcikā-lavaṇaṃ
tad
eva
suvarṇam
ity
apasāraṇa-mārgāḥ
//
Sentence: 24
pūrvapraṇihitā
vā
piṇḍavālukā
mūṣābʰedād
agniṣṭʰād
uddʰriyante
//
pūrva-praṇihitā
vā
piṇḍa-vālukā
mūṣā-bʰedād
agniṣṭʰād
uddʰriyante
//
Sentence: 25
paścād
bandʰane
ācitakapattraparīkṣāyāṃ
vā
rūpyarūpeṇa
parivartanaṃ
visrāvaṇam
,
piṇḍavālukānāṃ
lohapiṇḍavālukābʰir
vā
//
paścād
bandʰane
ācitaka-pattra-parīkṣāyāṃ
vā
rūpya-rūpeṇa
parivartanaṃ
visrāvaṇam
,
piṇḍa-vālukānāṃ
loha-piṇḍa-vālukābʰir
vā
//
Sentence: 26
gāḍʰaś
cābʰyuddʰāryaś
ca
peṭakaḥ
samyūhyāvalepyasaṃgʰātyeṣu
kriyate
//
gāḍʰaś
ca+
abʰyuddʰāryaś
ca
peṭakaḥ
samyūhya+
avalepya-saṃgʰātyeṣu
kriyate
//
Sentence: 27
sīsarūpaṃ
suvarṇapattreṇāvaliptam
abʰyantaram
aṣṭakena
baddʰaṃ
gāḍʰapeṭakaḥ
//
sīsa-rūpaṃ
suvarṇa-pattreṇa+
avaliptam
abʰyantaram
aṣṭakena
baddʰaṃ
gāḍʰa-peṭakaḥ
//
Sentence: 28
sa
eva
paṭalasampuṭeṣv
abʰyuddʰāryaḥ
//
sa
eva
paṭala-sampuṭeṣv
abʰyuddʰāryaḥ
//
Sentence: 29
pattram
āśliṣṭaṃ
yamakapattraṃ
vāvalepyeṣu
kriyate
//
pattram
āśliṣṭaṃ
yamakapattraṃ
vā+
avalepyeṣu
kriyate
//
Sentence: 30
śulbaṃ
tāraṃ
vā
garbʰaḥ
pattrāṇāṃ
saṃgʰātyeṣu
kriyate
//
śulbaṃ
tāraṃ
vā
garbʰaḥ
pattrāṇāṃ
saṃgʰātyeṣu
kriyate
//
Sentence: 31
śulbarūpaṃ
suvarṇapattrasaṃhataṃ
pramr̥ṣṭaṃ
supārśvam
,
tad
eva
yamakapattrasaṃhataṃ
pramr̥ṣṭaṃ
tāmratārarupaṃ
cottaravarṇakaḥ
//
śulba-rūpaṃ
suvarṇa-pattra-saṃhataṃ
pramr̥ṣṭaṃ
supārśvam
,
tad
eva
yamaka-pattra-saṃhataṃ
pramr̥ṣṭaṃ
tāmra-tāra-rupaṃ
ca+
uttara-varṇakaḥ
//
Sentence: 32
tad
ubʰayaṃ
tāpanikaṣābʰyāṃ
nihśabdollekʰanābʰyāṃ
vā
vidyāt
//
tad
ubʰayaṃ
tāpani-kaṣābʰyāṃ
nihśabda-ullekʰanābʰyāṃ
vā
vidyāt
//
Sentence: 33
abʰyuddʰāryaṃ
badarāmle
lavaṇodake
vā
sādayanti
//
iti
peṭakaḥ
//
abʰyuddʰāryaṃ
badara-āmle
lavaṇa-udake
vā
sādayanti
//
iti
peṭakaḥ
//
Sentence: 34
gʰane
suṣire
vā
rūpe
suvarṇamr̥nmālukāhiṅgulukakalpo
vā
tapto
'vatiṣṭʰate
//
gʰane
suṣire
vā
rūpe
suvarṇa-mr̥n-mālukā-hiṅguluka-kalpo
vā
tapto+
avatiṣṭʰate
//
Sentence: 35
dr̥ḍʰavāstuke
vā
rūpe
vālukāmiśraṃ
jatu
gāndʰārapaṅko
vā
tapto
'vatiṣṭʰate
//
dr̥ḍʰa-vāstuke
vā
rūpe
vālukā-miśraṃ
jatu
gāndʰāra-paṅko
vā
tapto+
avatiṣṭʰate
//
Sentence: 36
tayos
tāpanam
avadʰvaṃsanaṃ
vā
śuddʰiḥ
//
tayos
tāpanam
avadʰvaṃsanaṃ
vā
śuddʰiḥ
//
Sentence: 37
sa
-paribʰāṇḍe
vā
rūpe
lavaṇam
ulkayā
kaṭuśarkarayā
taptam
avatiṣṭʰate
//
sa-paribʰāṇḍe
vā
rūpe
lavaṇam
ulkayā
kaṭu-śarkarayā
taptam
avatiṣṭʰate
//
Sentence: 38
tasya
kvātʰanaṃ
śuddʰiḥ
//
tasya
kvātʰanaṃ
śuddʰiḥ
//
Sentence: 39
abʰrapaṭalam
aṣṭakena
dviguṇavāstuke
vā
rūpe
badʰyate
//
abʰra-paṭalam
aṣṭakena
dvi-guṇa-vāstuke
vā
rūpe
badʰyate
//
Sentence: 40
tasyāpihitakācakasyodake
nimajjata
ekadeśaḥ
sīdati
,
paṭalāntareṣu
vā
sūcyā
bʰidyate
//
tasya+
apihita-kācakasya+
udake
nimajjata
eka-deśaḥ
sīdati
,
paṭala-antareṣu
vā
sūcyā
bʰidyate
//
Sentence: 41
maṇayo
rūpyaṃ
suvarṇaṃ
vā
gʰanasuṣirāṇāṃ
piṅkaḥ
//
maṇayo
rūpyaṃ
suvarṇaṃ
vā
gʰana-suṣirāṇāṃ
piṅkaḥ
//
Sentence: 42
tasya
tāpanam
avadʰvaṃsanaṃ
vā
śuddʰiḥ
/
iti
piṅkaḥ
//
tasya
tāpanam
avadʰvaṃsanaṃ
vā
śuddʰiḥ
/
iti
piṅkaḥ
//
Sentence: 43
tasmād
vajramaṇimuktāpravālarūpāṇāṃ
jātirūpavarṇapramāṇapudgalalakṣaṇāny
upalabʰeta
//
tasmād
vajra-maṇi-muktā-pravāla-rūpāṇāṃ
jāti-rūpa-varṇa-pramāṇa-pudgala-lakṣaṇāny
upalabʰeta
//
Sentence: 44
kr̥tabʰāṇḍaparīkṣāyāṃ
purāṇabʰāṇḍapratisaṃskāre
vā
catvāro
haraṇopāyāḥ
-
parikuṭṭanam
avaccʰedanam
ullekʰanaṃ
parimardanaṃ
vā
//
kr̥ta-bʰāṇḍa-parīkṣāyāṃ
purāṇa-bʰāṇḍa-pratisaṃskāre
vā
catvāro
haraṇa-upāyāḥ
-
parikuṭṭanam
avaccʰedanam
ullekʰanaṃ
parimardanaṃ
vā
//
Sentence: 45
peṭakāpadeśena
pr̥ṣataṃ
guṇaṃ
piṭakāṃ
vā
yat
pariśātayanti
tatparikuṭṭanam
//
peṭaka-apadeśena
pr̥ṣataṃ
guṇaṃ
piṭakāṃ
vā
yat
pariśātayanti
tat-parikuṭṭanam
//
Sentence: 46
yaddviguṇavāstukānāṃ
vā
rūpe
sīsarūpaṃ
prakṣipyābʰyantaram
avaccʰindanti
tad
avaccʰedanam
//
yad-dvi-guṇa-vāstukānāṃ
vā
rūpe
sīsa-rūpaṃ
prakṣipya+
ābʰyantaram
avaccʰindanti
tad
avaccʰedanam
//
Sentence: 47
yad
gʰanānāṃ
tīkṣṇenollikʰanti
tad
ullekʰanam
//
yad
gʰanānāṃ
tīkṣṇena+
ullikʰanti
tad
ullekʰanam
//
Sentence: 48
haritālamanaḥśilāhiṅgulukacūrṇānām
anyatamena
kuruvindacūrṇena
vā
vastraṃ
samyūhya
yat
parimr̥dnanti
tat
parimardanam
//
hari-tāla-manaḥ-śilā-hiṅguluka-cūrṇānām
anyatamena
kuru-vinda-cūrṇena
vā
vastraṃ
samyūhya
yat
parimr̥dnanti
tat
parimardanam
//
Sentence: 49
tena
sauvarṇarājatāni
bʰāṇḍāni
kṣīyante
,
na
caiṣāṃ
kiṃcid
avarugṇaṃ
bʰavati
//
tena
sauvarṇa-rājatāni
bʰāṇḍāni
kṣīyante
,
na
ca+
eṣāṃ
kiṃcid
avarugṇaṃ
bʰavati
//
Sentence: 50
bʰagnakʰaṇḍagʰr̥ṣṭānāṃ
samyūhyānāṃ
sadr̥śenānumānaṃ
kuryāt
//
bʰagna-kʰaṇḍa-gʰr̥ṣṭānāṃ
samyūhyānāṃ
sadr̥śena+
anumānaṃ
kuryāt
//
Sentence: 51
avalepyānāṃ
yāvad
utpāṭitaṃ
tāvad
utpāṭyānumānaṃ
kuryāt
//
avalepyānāṃ
yāvad
utpāṭitaṃ
tāvad
utpāṭya+
anumānaṃ
kuryāt
//
Sentence: 52
virūpāṇāṃ
vā
tāpanam
udakapeṣaṇaṃ
ca
bahuśaḥ
kuryāt
//
virūpāṇāṃ
vā
tāpanam
udaka-peṣaṇaṃ
ca
bahuśaḥ
kuryāt
//
Sentence: 53
avakṣepaḥ
pratimānam
agnir
gaṇḍikā
bʰaṇḍikādʰikaraṇī
piñcʰaḥ
sūtraṃ
cellaṃ
bollanaṃ
śira
utsaṅgo
makṣikā
svakāyekṣā
dr̥tir
udakaśarāvam
agniṣṭʰam
iti
kācaṃ
vidyāt
//
avakṣepaḥ
pratimānam
agnir
gaṇḍikā
bʰaṇḍika-adʰikaraṇī
piñcʰaḥ
sūtraṃ
cellaṃ
bollanaṃ
śira
utsaṅgo
makṣikā
sva-kāya-īkṣā
dr̥tir
udaka-śarāvam
agniṣṭʰam
iti
kācaṃ
vidyāt
//
Sentence: 54
rājatānāṃ
visraṃ
malagrāhi
paruṣaṃ
prastīnaṃ
vivarṇaṃ
vā
duṣṭam
iti
vidyāt
//
rājatānāṃ
visraṃ
mala-grāhi
paruṣaṃ
prastīnaṃ
vivarṇaṃ
vā
duṣṭam
iti
vidyāt
//
Sentence: 55ab
evaṃ
navaṃ
ca
jīrṇaṃ
ca
virūpaṃ
cāpi
bʰāṇḍakam
/
evaṃ
navaṃ
ca
jīrṇaṃ
ca
virūpaṃ
ca+
api
bʰāṇḍakam
/
Sentence: 55cd
parīkṣetātyayaṃ
caiṣāṃ
yatʰoddiṣṭaṃ
prakalpayet
//
E
parīkṣeta+
atyayaṃ
ca+
eṣāṃ
yatʰā-uddiṣṭaṃ
prakalpayet
//
E
Chapter: 15
(Superintendent
of
the
magazin)
Sentence: 1
koṣṭʰāgārādʰyakṣaḥ
sītārāṣṭrakrayimaparivartakaprāmityakāpamityakasaṃhanikānyajātavyayapratyāyopastʰānāny
upalabʰet
//
koṣṭʰa-agāra-adʰyakṣaḥ
sītā-rāṣṭra-krayima-parivartaka-prāmityaka-āpamityaka-saṃhanika-anya-jāta-vyaya-pratyāya-upastʰānāny
upalabʰet
//
Sentence: 2
sītādʰyakṣopanītaḥ
sasyavarṇakaḥ
sītā
//
sītā-adʰyakṣa-upanītaḥ
sasya-varṇakaḥ
sītā
//
Sentence: 3
piṇḍakaraḥ
ṣaḍbʰāgaḥ
senābʰaktaṃ
baliḥ
kara
utsaṅgaḥ
pārśvaṃ
pārihīṇikam
aupāyanikaṃ
kauṣṭʰeyakaṃ
ca
rāṣṭram
//
piṇḍa-karaḥ
ṣaḍ-bʰāgaḥ
senā-bʰaktaṃ
baliḥ
kara
utsaṅgaḥ
pārśvaṃ
pārihīṇikam
aupāyanikaṃ
kauṣṭʰeyakaṃ
ca
rāṣṭram
//
Sentence: 4
dʰānyamūlyaṃ
kośanirhāraḥ
prayogapratyādānaṃ
ca
krayimam
//
dʰānya-mūlyaṃ
kośa-nirhāraḥ
prayoga-pratyādānaṃ
ca
krayimam
//
Sentence: 5
sasyavarṇānām
argʰāntareṇa
vinimayaḥ
parivartakaḥ
//
sasya-varṇānām
argʰa-antareṇa
vinimayaḥ
parivartakaḥ
//
Sentence: 6
sasyayācanam
anyataḥ
prāmityakam
//
sasya-yācanam
anyataḥ
prāmityakam
//
Sentence: 7
tad
eva
pratidānārtʰam
āpamityakam
//
tad
eva
pratidāna-artʰam
āpamityakam
//
Sentence: 8
kuṭṭakarocakasaktuśuktapiṣṭakarma
tajjīvaneṣu
tailapīḍanamaudracākrikeṣv
ikṣūṇāṃ
ca
kṣārakarma
saṃhanikā
//
kuṭṭaka-rocaka-saktu-śukta-piṣṭa-karma
taj-jīvaneṣu
taila-pīḍana-maudra-cākrikeṣv
ikṣūṇāṃ
ca
kṣāra-karma
saṃhanikā
//
Sentence: 9
naṣṭaprasmr̥tādir
anyajātaḥ
//
naṣṭa-prasmr̥ta-ādir
anya-jātaḥ
//
Sentence: 10
vikṣepavyādʰitāntarārambʰaśeṣaṃ
ca
vyayapratyāyaḥ
//
vikṣepa-vyādʰita-antara-ārambʰa-śeṣaṃ
ca
vyaya-pratyāyaḥ
//
Sentence: 11
tulāmānāntaraṃ
hastapūraṇam
utkaro
vyājī
paryuṣitaṃ
prārjitaṃ
copastʰānam
/
iti
//
tulā-māna-antaraṃ
hasta-pūraṇam
utkaro
vyājī
paryuṣitaṃ
prārjitaṃ
ca+
upastʰānam
/
iti
//
Sentence: 12
dʰānyasnehakṣāralavaṇānāṃ
dʰānyakalpaṃ
sītādʰyakṣe
vakṣyāmaḥ
//
dʰānya-sneha-kṣāra-lavaṇānāṃ
dʰānya-kalpaṃ
sītā-adʰyakṣe
vakṣyāmaḥ
//
Sentence: 13
sarpistailavasāmajjānaḥ
snehāḥ
//
sarpis-taila-vasā-majjānaḥ
snehāḥ
//
Sentence: 14
pʰāṇitaguḍamatsyaṇḍikākʰaṇḍaśarkarāḥ
kṣāravargaḥ
//
pʰāṇita-guḍa-matsyaṇḍika-akʰaṇḍa-śarkarāḥ
kṣāra-vargaḥ
//
Sentence: 15
saindʰavasāmudrabiḍayavakṣārasauvarcalodbʰedajā
lavaṇavargaḥ
//
saindʰava-sāmudra-biḍa-yava-kṣāra-sauvarcala-udbʰedajā
lavaṇa-vargaḥ
//
Sentence: 16
kṣaudraṃ
mārdvīkaṃ
ca
madʰu
//
kṣaudraṃ
mārdvīkaṃ
ca
madʰu
//
Sentence: 17
ikṣurasaguḍamadʰupʰāṇitajāmbavapanasānām
anyatamo
meṣaśr̥ṅgīpippalīkvātʰābʰiṣuto
māsikaḥ
ṣāṇmāsikaḥ
sāṃvatsariko
vā
cidbʰiṭor
vārukekṣukāṇḍāmrapʰalāmalakāvasutaḥ
śuddʰo
vā
śuktavargaḥ
//
ikṣu-rasa-guḍa-madʰu-pʰāṇita-jāmbava-panasānām
anyatamo
meṣa-śr̥ṅgī-pippalī-kvātʰa-abʰiṣuto
māsikaḥ
ṣāṇmāsikaḥ
sāṃvatsariko
vā
cidbʰiṭor
vāruka-ikṣu-kāṇḍa-āmra-pʰala-āmalaka-avasutaḥ
śuddʰo
vā
śukta-vargaḥ
//
Sentence: 18
vr̥kṣāmlakaramardāmravidalāmalakamātuluṅgakolabadarasauvīrakaparūṣakādiḥ
pʰalāmlavargaḥ
//
vr̥kṣa-āmla-kara-marda-āmra-vidala-āmalaka-mātuluṅga-kola-badara-sauvīraka-parūṣaka-ādiḥ
pʰala-āmla-vargaḥ
//
Sentence: 19
dadʰidʰānyāmlādir
dravāmlavargaḥ
//
dadʰi-dʰānya-āmla-ādir
drava-āmla-vargaḥ
//
Sentence: 20
pippalīmaricaśr̥ṅgiberājājīkirātatiktagaurasarṣapakustumburucorakadamanakamaruvakaśigrukāṇḍādiḥ
kaṭukavargaḥ
//
pippalī-marica-śr̥ṅgi-berā-ajājī-kirāta-tikta-gaura-sarṣapa-kustumburu-coraka-damanaka-maruvaka-śigru-kāṇḍa-ādiḥ
kaṭuka-vargaḥ
//
Sentence: 21
śuṣkamatsyamāṃsakandamūlapʰalaśākādi
ca
śākavargaḥ
//
śuṣka-matsya-māṃsa-kanda-mūla-pʰala-śāka-ādi
ca
śāka-vargaḥ
//
Sentence: 22
tato
'rdʰam
āpadartʰaṃ
jānapadānāṃ
stʰāpayed
,
ardʰam
upayuñjīta
//
tato+
ardʰam
āpad-artʰaṃ
jānapadānāṃ
stʰāpayed
,
ardʰam
upayuñjīta
//
Sentence: 23
navena
cānavaṃ
śodʰayet
//
navena
ca+
anavaṃ
śodʰayet
//
Sentence: 24
kṣuṇṇagʰr̥ṣṭapiṣṭabʰr̥ṣṭānām
ārdraśuṣkasiddʰānāṃ
ca
dʰānyānāṃ
vr̥ddʰikṣayapramāṇāni
pratyakṣīkurvīta
//
kṣuṇṇa-gʰr̥ṣṭa-piṣṭa-bʰr̥ṣṭānām
ārdra-śuṣka-siddʰānāṃ
ca
dʰānyānāṃ
vr̥ddʰi-kṣaya-pramāṇāni
pratyakṣī-kurvīta
//
Sentence: 25
kodravavrīhīṇām
ardʰaṃ
sāraḥ
,
śālīnām
ardʰabʰāgonaḥ
,
tribʰāgono
varakāṇām
//
kodrava-vrīhīṇām
ardʰaṃ
sāraḥ
,
śālīnām
ardʰa-bʰāga-ūnaḥ
,
tri-bʰāga-ūno
varakāṇām
//
Sentence: 26
priyaṅgūṇām
ardʰaṃ
sāro
navabʰāgavr̥ddʰiś
ca
//
priyaṅgūṇām
ardʰaṃ
sāro
nava-bʰāga-vr̥ddʰiś
ca
//
Sentence: 27
udārakas
tulyaḥ
,
yavā
godʰūmāś
ca
kṣuṇṇāḥ
,
tilā
yavā
mudgamāṣāś
ca
gʰr̥ṣṭāḥ
//
udārakas
tulyaḥ
,
yavā
go-dʰūmāś
ca
kṣuṇṇāḥ
,
tilā
yavā
mudga-māṣāś
ca
gʰr̥ṣṭāḥ
//
Sentence: 28
pañcabʰāgavr̥ddʰirgodʰūmaḥ
,
saktavaś
ca
//
pañca-bʰāga-vr̥ddʰir-go-dʰūmaḥ
,
saktavaś
ca
//
Sentence: 29
pādonā
kalāyacamasī
//
pāda-ūnā
kalāya-camasī
//
Sentence: 30
mudgamāṣāṇām
ardʰapādonā
//
mudga-māṣāṇām
ardʰa-pāda-ūnā
//
Sentence: 31
śaumbyānām
ardʰaṃ
sāraḥ
,
tribʰāgono
masūrāṇām
//
śaumbyānām
ardʰaṃ
sāraḥ
,
tri-bʰāga-ūno
masūrāṇām
//
Sentence: 32
piṣṭam
āmaṃ
kulmāṣāś
cādʰyardʰaguṇāḥ
//
piṣṭam
āmaṃ
kulmāṣāś
ca+
adʰyardʰa-guṇāḥ
//
Sentence: 33
dviguṇo
yāvakaḥ
,
pulākaḥ
,
piṣṭaṃ
ca
siddʰam
//
dvi-guṇo
yāvakaḥ
,
pulākaḥ
,
piṣṭaṃ
ca
siddʰam
//
Sentence: 34
kodravavarakodārakapriyaṅgūṇāṃ
triguṇam
annam
,
caturguṇaṃ
vrīhīṇām
,
pañcaguṇaṃ
śālīnām
//
kodrava-varaka-udāraka-priyaṅgūṇāṃ
tri-guṇam
annam
,
catur-guṇaṃ
vrīhīṇām
,
pañca-guṇaṃ
śālīnām
//
Sentence: 35
timitam
aparānnaṃ
dviguṇam
,
ardʰādʰikaṃ
virūḍʰānām
//
timitam
apara-annaṃ
dvi-guṇam
,
ardʰa-adʰikaṃ
virūḍʰānām
//
Sentence: 36
pañcabʰāgavr̥ddʰir
bʰr̥ṣṭānām
//
pañca-bʰāga-vr̥ddʰir
bʰr̥ṣṭānām
//
Sentence: 37
kalāyo
dviguṇaḥ
,
lājā
bʰarujāś
ca
//
kalāyo
dvi-guṇaḥ
,
lājā
bʰarujāś
ca
//
Sentence: 38
ṣaṭkaṃ
tailam
atasīnām
//
ṣaṭkaṃ
tailam
atasīnām
//
Sentence: 39
nimbakuśāmrakapittʰādīnāṃ
pañcabʰāgaḥ
//
nimba-kuśa-āmraka-pittʰa-ādīnāṃ
pañca-bʰāgaḥ
//
Sentence: 40
caturbʰāgikās
tilakusumbʰamadʰūkeṅgudīsnehāḥ
//
catur-bʰāgikās
tila-kusumbʰa-madʰūka-iṅgudī-snehāḥ
//
Sentence: 41
kārpāsakṣaumāṇāṃ
pañcapale
palaṃ
sūtram
//
kārpāsa-kṣaumāṇāṃ
pañca-pale
palaṃ
sūtram
//
Sentence: 42
pañcadroṇe
śālīnāṃ
dvādaśāḍʰakaṃ
taṇḍulānāṃ
kalabʰabʰojanam
,
ekādaśakaṃ
vyālānām
,
daśakam
aupavāhyānāṃ
navakaṃ
sāmnāhyānām
,
aṣṭakaṃ
pattīnām
,
saptakaṃ
mukʰyānām
,
ṣaṭkaṃ
devīkumārāṇām
,
pañcakaṃ
rājñām
,
akʰaṇḍapariśuddʰānāṃ
vā
tuaṇḍulānāṃ
prastʰaḥ
//
pañca-droṇe
śālīnāṃ
dvādaśa-āḍʰakaṃ
taṇḍulānāṃ
kalabʰa-bʰojanam
,
ekādaśakaṃ
vyālānām
,
daśakam
aupavāhyānāṃ
navakaṃ
sāmnāhyānām
,
aṣṭakaṃ
pattīnām
,
saptakaṃ
mukʰyānām
,
ṣaṭkaṃ
devī-kumārāṇām
,
pañcakaṃ
rājñām
,
akʰaṇḍa-pariśuddʰānāṃ
vā
tuaṇḍulānāṃ
prastʰaḥ
//
Sentence: 43
taṇḍulānāṃ
prastʰaḥ
caturbʰāgaḥ
sūpaḥ
sūpaṣoḍaśo
lavaṇasyāṃśaḥ
caturbʰāgaḥ
sarpiṣas
tailasya
vaikam
āryabʰaktaṃ
puṃsaḥ
//
taṇḍulānāṃ
prastʰaḥ
catur-bʰāgaḥ
sūpaḥ
sūpa-ṣoḍaśo
lavaṇasya+
aṃśaḥ
catur-bʰāgaḥ
sarpiṣas
tailasya
vā+
ekam
ārya-bʰaktaṃ
puṃsaḥ
//
Sentence: 44
ṣaḍbʰāgaḥ
sūpaḥ
ardʰasneham
avarāṇām
//
ṣaḍ-bʰāgaḥ
sūpaḥ
ardʰa-sneham
avarāṇām
//
Sentence: 45
pādonaṃ
strīṇām
//
pāda-ūnaṃ
strīṇām
//
Sentence: 46
ardʰaṃ
bālānām
//
ardʰaṃ
bālānām
//
Sentence: 47
māṃsapalaviṃśatyā
snehārdʰakuḍubaḥ
paliko
lavaṇasyāṃśaḥ
kṣārapalayogo
dvidʰaraṇikaḥ
kaṭukayogo
dadʰnuś
cārdʰaprastʰaḥ
//
māṃsa-pala-viṃśatyā
sneha-ardʰa-kuḍubaḥ
paliko
lavaṇasya+
aṃśaḥ
kṣāra-pala-yogo
dvi-dʰaraṇikaḥ
kaṭuka-yogo
dadʰnuś
ca+
ardʰa-prastʰaḥ
//
Sentence: 48
tenottaraṃ
vyākʰyātam
//
tena+
uttaraṃ
vyākʰyātam
//
Sentence: 49
śākānām
adʰyardʰaguṇaḥ
,
śuṣkāṇāṃ
dviguṇaḥ
,
sa
caiva
yogaḥ
//
śākānām
adʰyardʰa-guṇaḥ
,
śuṣkāṇāṃ
dvi-guṇaḥ
,
sa
caiva
yogaḥ
//
Sentence: 50
hastyaśvayos
tadadʰyakṣe
vidʰāpramāṇaṃ
vakṣyāmaḥ
//
hasty-aśvayos
tad-adʰyakṣe
vidʰā-pramāṇaṃ
vakṣyāmaḥ
//
Sentence: 51
balīvardānāṃ
māṣadroṇaṃ
yavānāṃ
vā
pulākaḥ
,
śeṣam
aśvavidʰānam
//
balī-vardānāṃ
māṣa-droṇaṃ
yavānāṃ
vā
pulākaḥ
,
śeṣam
aśva-vidʰānam
//
Sentence: 52
viśeṣo
gʰāṇapiṇyākatulā
,
kaṇakuṇḍakaṃ
daśāḍʰakaṃ
vā
//
viśeṣo
gʰāṇa-piṇyāka-tulā
,
kaṇa-kuṇḍakaṃ
daśa-āḍʰakaṃ
vā
//
Sentence: 53
dviguṇaṃ
mahiṣoṣṭrāṇām
//
dvi-guṇaṃ
mahiṣa-uṣṭrāṇām
//
Sentence: 54
ardʰadroṇaṃ
kʰarapr̥ṣatarohitānām
//
ardʰa-droṇaṃ
kʰara-pr̥ṣata-rohitānām
//
Sentence: 55
āḍʰakam
eṇakuraṅgāṇām
//
āḍʰakam
eṇa-kuraṅgāṇām
//
Sentence: 56
ardʰāḍʰakam
ajaiḍakavarāhāṇām
,
dviguṇaṃ
vā
kaṇakuṇḍakam
//
ardʰa-āḍʰakam
aja-eḍaka-varāhāṇām
,
dvi-guṇaṃ
vā
kaṇa-kuṇḍakam
//
Sentence: 57
prastʰaudanaḥ
śunām
//
prastʰa-odanaḥ
śunām
//
Sentence: 58
haṃsakrauñcamayūrāṇām
ardʰaprastʰaḥ
//
haṃsa-krauñca-mayūrāṇām
ardʰa-prastʰaḥ
//
Sentence: 59
śeṣāṇām
ato
mr̥gapaśupakṣivyālānām
ekabʰaktād
anumānaṃ
grāhayet
//
śeṣāṇām
ato
mr̥ga-paśu-pakṣi-vyālānām
eka-bʰaktād
anumānaṃ
grāhayet
//
Sentence: 60
aṅgārāṃs
tuṣān
lohakarmāntabʰittilepyānāṃ
hārayet
//
aṅgārāṃs
tuṣān
loha-karma-anta-bʰitti-lepyānāṃ
hārayet
//
Sentence: 61
kaṇikā
dāsakarmakarasūpakārāṇām
,
ato
'nyad
audanikāpūpikebʰyaḥ
prayaccʰet
//
kaṇikā
dāsa-karma-kara-sūpa-kārāṇām
,
ato+
anyad
audanika-apūpikebʰyaḥ
prayaccʰet
//
Sentence: 62
tulāmānabʰāṇḍaṃ
rocanīdr̥ṣanmusalolūkʰalakuṭṭakarocakayantrapattrakaśūrpacālanikākaṇḍolīpiṭakasammārjanyaś
copakaraṇāni
//
tulā-māna-bʰāṇḍaṃ
rocanī-dr̥ṣan-musala-ulūkʰala-kuṭṭaka-rocaka-yantra-pattraka-śūrpa-cālanika-akaṇḍolī-piṭaka-sammārjanyaś
ca+
upakaraṇāni
//
Sentence: 63
mārjakarakṣakadʰarakamāyakamāpakadāyakadāpakaśalākāpratigrāhakadāsakarmakaravargaś
ca
viṣṭiḥ
//
mārjaka-rakṣaka-dʰaraka-māyaka-māpaka-dāyaka-dāpaka-śalāka-apratigrāhaka-dāsa-karma-kara-vargaś
ca
viṣṭiḥ
//
Sentence: 64ab
uccair
dʰānyasya
nikṣepo
mūtāḥ
kṣārasya
saṃhatāḥ
/
uccair
dʰānyasya
nikṣepo
mūtāḥ
kṣārasya
saṃhatāḥ
/
Sentence: 64cd
mr̥tkāṣṭʰakoṣṭʰāḥ
snehasya
pr̥tʰivī
lavaṇasya
ca
//
E
mr̥t-kāṣṭʰa-koṣṭʰāḥ
snehasya
pr̥tʰivī
lavaṇasya
ca
//
E
Chapter: 16
(Director
of
trade)
Sentence: 1
paṇyādʰyakṣaḥ
stʰalajalajānāṃ
nānāvidʰānāṃ
paṇyānāṃ
stʰalapatʰavāripatʰopayātānāṃ
sārapʰalgvargʰāntaraṃ
priyāpriyatāṃ
ca
vidyāt
,
tatʰā
vikṣepasaṃkṣepakrayavikrayaprayogakālān
//
paṇya-adʰyakṣaḥ
stʰala-jalajānāṃ
nānā-vidʰānāṃ
paṇyānāṃ
stʰala-patʰa-vāri-patʰa-upayātānāṃ
sāra-pʰalgv-argʰa-antaraṃ
priya-apriyatāṃ
ca
vidyāt
,
tatʰā
vikṣepa-saṃkṣepa-kraya-vikraya-prayoga-kālān
//
Sentence: 2
yac
ca
paṇyaṃ
pracuraṃ
syāt
tad
ekīkr̥tyārgʰam
āropayet
//
yac
ca
paṇyaṃ
pracuraṃ
syāt
tad
ekī-kr̥tya+
argʰam
āropayet
//
Sentence: 3
prāpte
'rgʰe
vārgʰāntaraṃ
kārayet
//
prāpte+
argʰe
vā+
argʰa-antaraṃ
kārayet
//
Sentence: 4
svabʰūmijānāṃ
rājapaṇyānām
ekamukʰaṃ
vyavahāraṃ
stʰāpayet
,
parabʰūmijānām
anekamukʰam
//
sva-bʰūmijānāṃ
rāja-paṇyānām
eka-mukʰaṃ
vyavahāraṃ
stʰāpayet
,
para-bʰūmijānām
aneka-mukʰam
//
Sentence: 5
ubʰayaṃ
ca
prajānām
anugraheṇa
vikrāpayet
//
ubʰayaṃ
ca
prajānām
anugraheṇa
vikrāpayet
//
Sentence: 6
stʰūlam
api
ca
lābʰaṃ
prajānām
aupagʰātikaṃ
vārayet
//
stʰūlam
api
ca
lābʰaṃ
prajānām
aupagʰātikaṃ
vārayet
//
Sentence: 7
ajasrapaṇyānāṃ
kāloparodʰaṃ
saṃkuladoṣaṃ
vā
notpādayet
//
ajasra-paṇyānāṃ
kāla-uparodʰaṃ
saṃkula-doṣaṃ
vā
na+
utpādayet
//
Sentence: 8
bahumukʰaṃ
vā
rājapaṇyaṃ
vaidehakāḥ
kr̥tārgʰaṃ
vikrīṇīran
//
bahu-mukʰaṃ
vā
rāja-paṇyaṃ
vaidehakāḥ
kr̥ta-argʰaṃ
vikrīṇīran
//
Sentence: 9
cʰedānurūpaṃ
ca
vaidʰaraṇaṃ
dadyuḥ
//
cʰeda-anurūpaṃ
ca
vaidʰaraṇaṃ
dadyuḥ
//
Sentence: 10
ṣoḍaśabʰāgo
mānavyājī
,
viṃśatibʰāgas
tulāmānam
,
gaṇyapaṇyānām
ekādaśabʰāgaḥ
//
ṣoḍaśa-bʰāgo
māna-vyājī
,
viṃśati-bʰāgas
tulā-mānam
,
gaṇya-paṇyānām
ekādaśa-bʰāgaḥ
//
Sentence: 11
parabʰūmijaṃ
paṇyam
anugraheṇāvāhayet
//
para-bʰūmijaṃ
paṇyam
anugraheṇa+
āvāhayet
//
Sentence: 12
nāvikasārtʰavāhebʰyaś
ca
parihāram
āyatikṣamaṃ
dadyāt
//
na+
avikasa-artʰa-vāhebʰyaś
ca
parihāram
āyati-kṣamaṃ
dadyāt
//
Sentence: 13
anabʰiyogaś
cārtʰeṣv
āgantūnām
,
anyatra
sabʰyopakāribʰyaḥ
//
anabʰiyogaś
ca+
artʰeṣv
āgantūnām
,
anyatra
sabʰyā-upakāribʰyaḥ
//
Sentence: 14
paṇyādʰiṣṭʰātāraḥ
paṇyamūlyam
ekamukʰaṃ
kāṣṭʰadroṇyām
ekaccʰidrāpidʰānāyāṃ
nidadʰyuḥ
//
paṇya-adʰiṣṭʰātāraḥ
paṇya-mūlyam
eka-mukʰaṃ
kāṣṭʰa-droṇyām
ekac-cʰidra-apidʰānāyāṃ
nidadʰyuḥ
//
Sentence: 15
ahnaś
cāṣṭame
bʰāge
paṇyādʰyakṣasyārpayeyuḥ
-
"idaṃ
vikrītam
,
idaṃ
śeṣam
"
iti
//
ahnaś
ca+
aṣṭame
bʰāge
paṇya-adʰyakṣasya+
arpayeyuḥ
-
"idaṃ
vikrītam
,
idaṃ
śeṣam
"
iti
//
Sentence: 16
tulāmānabʰāṇḍaṃ
cārpayeyuḥ
//
tulā-māna-bʰāṇḍaṃ
ca+
arpayeyuḥ
//
Sentence: 17
iti
svaviṣaye
vyākʰyātam
//
iti
sva-viṣaye
vyākʰyātam
//
Sentence: 18
paraviṣaye
tu
-
paṇyapratipaṇyayor
argʰaṃ
mūlyaṃ
cāgamayya
śulkavartanyātivāhikagulmataradeyabʰaktabʰāgavyayaśuddʰam
udayaṃ
paśyet
//
para-viṣaye
tu
-
paṇya-pratipaṇyayor
argʰaṃ
mūlyaṃ
ca+
āgamayya
śulka-vartanyā+
ātivāhika-gulmatara-deya-bʰakta-bʰāga-vyaya-śuddʰam
udayaṃ
paśyet
//
Sentence: 19
asaty
udaye
bʰāṇḍanirvahaṇena
paṇyapratipaṇyānayanena
vā
lābʰaṃ
paśyet
//
asaty
udaye
bʰāṇḍa-nirvahaṇena
paṇya-pratipaṇya-ānayanena
vā
lābʰaṃ
paśyet
//
Sentence: 20
tataḥ
sārapādena
stʰalavyavahāram
adʰvanā
kṣemeṇa
prayojayet
//
tataḥ
sāra-pādena
stʰala-vyavahāram
adʰvanā
kṣemeṇa
prayojayet
//
Sentence: 21
aṭavyantapālapurarāṣṭramukʰyaiś
ca
pratisaṃsargaṃ
gaccʰed
anugrahārtʰam
//
aṭavy-anta-pāla-pura-rāṣṭra-mukʰyaiś
ca
pratisaṃsargaṃ
gaccʰed
anugraha-artʰam
//
Sentence: 22
āpadi
sāram
ātmānaṃ
vā
mokṣayet
//
āpadi
sāram
ātmānaṃ
vā
mokṣayet
//
Sentence: 23
ātmano
vā
bʰūmiṃ
prāptaḥ
sarvadeyaviśuddʰaṃ
vyavahareta
//
ātmano
vā
bʰūmiṃ
prāptaḥ
sarva-deya-viśuddʰaṃ
vyavahareta
//
Sentence: 24
vāripatʰe
vā
yānabʰāgakapatʰyadanapaṇyapratipaṇyārgʰapramāṇayātrākālabʰayapratīkārapaṇyapattanacāritrāṇy
upalabʰeta
//
vāri-patʰe
vā
yāna-bʰāgaka-patʰy-adana-paṇya-pratipaṇya-argʰa-pramāṇa-yātrā-kāla-bʰaya-pratīkāra-paṇya-pattana-cāritrāṇy
upalabʰeta
//
Sentence: 25ab
nadīpatʰe
ca
vijñāya
vyavahāraṃ
caritrataḥ
/
nadī-patʰe
ca
vijñāya
vyavahāraṃ
caritrataḥ
/
Sentence: 25cd
yato
lābʰas
tato
gaccʰed
alābʰaṃ
parivarjayet
//
E
yato
lābʰas
tato
gaccʰed
alābʰaṃ
parivarjayet
//
E
Chapter: 17
(Director
of
forest
produce)
Sentence: 1
kupyādʰyakṣo
dravyavanapālaiḥ
kupyam
ānāyayet
//
kupya-adʰyakṣo
dravya-vana-pālaiḥ
kupyam
ānāyayet
//
Sentence: 2
dravyavanakarmāntāṃś
ca
prayojayet
//
dravya-vana-karma-antāṃś
ca
prayojayet
//
Sentence: 3
dravyavanaccʰidrāṃ
ca
deyam
atyayaṃ
ca
stʰāpayed
anyatrāpadbʰyaḥ
//
dravya-vanac-cʰidrāṃ
ca
deyam
atyayaṃ
ca
stʰāpayed
anyatra+
āpadbʰyaḥ
//
Sentence: 4
kupyavargaḥ
-
śākatiniśadʰanvanārjunamadʰūkatilakasālaśiṃśapārimedarājādanaśirīṣakʰadirasaralatālasarjāśvakarṇasomavalkakuśāmrapriyakadʰavādiḥ
sāradāruvargaḥ
//
kupya-vargaḥ
-
śāka-tiniśa-dʰanvana-arjuna-madʰūka-tilaka-sāla-śiṃśapā-arimeda-rāja-adana-śirīṣa-kʰadira-sarala-tāla-sarja-aśva-karṇa-soma-valka-kuśa-āmra-priyaka-dʰava-ādiḥ
sāra-dāru-vargaḥ
//
Sentence: 5
uṭajacimiyacāpaveṇuvaṃśasātinakaṇṭakabʰāllūkādir
veṇuvargaḥ
//
uṭaja-cimiya-cāpa-veṇu-vaṃśa-sātina-kaṇṭaka-bʰāllūka-ādir
veṇu-vargaḥ
//
Sentence: 6
vetraśīkavallīvāśīśyāmalatānāgalatādir
vallīvargaḥ
//
vetra-śīka-vallī-vāśī-śyāma-latā-nāga-latā-ādir
vallī-vargaḥ
//
Sentence: 7
mālatīmūrvārkaśaṇagavedʰukātasyādir
valkavargaḥ
//
mālatī-mūrvā-arka-śaṇa-gavedʰukā-atasy-ādir
valka-vargaḥ
//
Sentence: 8
muñjabalbajādi
rajjubʰāṇḍam
//
muñja-balbaja-ādi
rajju-bʰāṇḍam
//
Sentence: 9
tālītālabʰūrjānāṃ
pattram
//
tālī-tāla-bʰūrjānāṃ
pattram
//
Sentence: 10
kiṃśukakusumbʰakuṅkumānāṃ
puṣpam
//
kiṃśuka-kusumbʰa-kuṅkumānāṃ
puṣpam
//
Sentence: 11
kandamūlapʰalādir
auṣadʰavargaḥ
//
kanda-mūla-pʰala-ādir
auṣadʰa-vargaḥ
//
Sentence: 12
kālakūṭavatsanābʰahālāhalameṣaśr̥ṅgamustākuṣṭʰamahāviṣavellitakagaurārdrabālakamārkaṭahaimavatakāliṅgakadāradakāṅkolasārakoṣṭrakādīni
viṣāṇi
,
sarpāḥ
kīṭāś
ca
ta
eva
kumbʰagatāḥ
viṣavargaḥ
//
kāla-kūṭa-vatsa-nābʰa-hālāhala-meṣa-śr̥ṅga-mustā-kuṣṭʰa-mahā-viṣa-vellitaka-gaura-ardra-bālaka-mārkaṭa-haimavata-kāliṅgaka-dāradaka-aṅkola-sāraka-uṣṭraka-ādīni
viṣāṇi
,
sarpāḥ
kīṭāś
ca
ta
eva
kumbʰa-gatāḥ
viṣa-vargaḥ
//
Sentence: 13
godʰāserakadvīpyr̥kṣaśiṃśumārasiṃhavyāgʰrahastimahiṣacamarasr̥marakʰaḍgagomr̥gagavayānāṃ
carmāstʰipittasnāyvakṣidantaśr̥ṅgakʰurapuccʰāni
,
anyeṣāṃ
vāpi
mr̥gapaśupakṣivyālānām
//
godʰā-seraka-dvīpy-r̥kṣa-śiṃśumāra-siṃha-vyāgʰra-hasti-mahiṣa-camara-sr̥mara-kʰaḍga-go-mr̥ga-gavayānāṃ
carma-astʰi-pitta-snāyv-akṣi-danta-śr̥ṅga-kʰura-puccʰāni
,
anyeṣāṃ
vā+
api
mr̥ga-paśu-pakṣi-vyālānām
//
Sentence: 14
kālāyasatāmravr̥ttakaṃsasīsatrapuvaikr̥ntakārakūṭāni
lohāni
//
kāla-ayasa-tāmra-vr̥tta-kaṃsa-sīsa-trapu-vaikr̥ntaka-āra-kūṭāni
lohāni
//
Sentence: 15
vidalamr̥ttikāmayaṃ
bʰāṇḍam
//
vidala-mr̥ttikāmayaṃ
bʰāṇḍam
//
Sentence: 16
aṅgāratuṣabʰasmāni
,
mr̥gapaśupakṣivyālavāṭāḥ
kāṣṭʰatr̥ṇavāṭāś
ca
/
iti
//
aṅgāra-tuṣa-bʰasmāni
,
mr̥ga-paśu-pakṣi-vyāla-vāṭāḥ
kāṣṭʰa-tr̥ṇa-vāṭāś
ca
/
iti
//
Sentence: 17ab
bahir
antaś
ca
karmāntā
vibʰaktāḥ
sārvabʰāṇḍikāḥ
/
bahir
antaś
ca
karma-antā
vibʰaktāḥ
sārvabʰāṇḍikāḥ
/
Sentence: 17cd
ājīvapurarakṣārtʰāḥ
kāryāḥ
kupyopajīvinā
//
E
ājīva-pura-rakṣā-artʰāḥ
kāryāḥ
kupya-upajīvinā
//
E
Chapter: 18
(Superintendent
of
the
armoury)
Sentence: 1
āyudʰāgārādʰyakṣaḥ
sāṃgrāmikaṃ
daurgakarmikaṃ
parapurābʰigʰātikaṃ
ca
yantram
āyudʰam
āvaraṇam
upakaraṇaṃ
ca
tajjātakāruśilpibʰiḥ
kr̥takarmapramāṇakālavetanapʰalaniṣpattibʰiḥ
kārayet
,
svabʰūmiṣu
ca
stʰāpayet
//
āyudʰa-agāra-adʰyakṣaḥ
sāṃgrāmikaṃ
daurgakarmikaṃ
para-pura-abʰigʰātikaṃ
ca
yantram
āyudʰam
āvaraṇam
upakaraṇaṃ
ca
taj-jāta-kāru-śilpibʰiḥ
kr̥ta-karma-pramāṇa-kāla-vetana-pʰala-niṣpattibʰiḥ
kārayet
,
sva-bʰūmiṣu
ca
stʰāpayet
//
Sentence: 2
stʰānaparivartanam
ātapapravātapradānaṃ
ca
bahuśaḥ
kuryāt
//
stʰāna-parivartanam
ātapa-pravāta-pradānaṃ
ca
bahuśaḥ
kuryāt
//
Sentence: 3
ūṣmopasnehakrimibʰir
upahanyamānam
anyatʰā
stʰāpayet
//
ūṣma-upasneha-krimibʰir
upahanyamānam
anyatʰā
stʰāpayet
//
Sentence: 4
jātirūpalakṣaṇapramāṇāgamamūlyanikṣepaiś
copalabʰeta
//
jāti-rūpa-lakṣaṇa-pramāṇa-āgama-mūlya-nikṣepaiś
ca+
upalabʰeta
//
Sentence: 5
sarvatobʰadrajāmadagnyabahumukʰaviśvāsagʰātisaṃgʰāṭīyānakaparjanyakabāhūrdʰvabāhvardʰabāhūni
stʰitayantrāṇi
//
sarvato-bʰadra-jāmadagnya-bahu-mukʰa-viśvāsa-gʰāti-saṃgʰāṭī-yānaka-parjanyaka-bāhu-ūrdʰva-bāhv-ardʰa-bāhūni
stʰita-yantrāṇi
//
Sentence: 6
pāñcālikadevadaṇḍasūkarikāmusalayaṣṭihastivārakatālavr̥ntamudgaragadāspr̥ktalākuddālāspʰāṭimotpāṭimodgʰāṭimaśatagʰnitriśūlacakrāṇi
calayantrāṇi
//
pāñcālika-deva-daṇḍa-sūkarikā-musala-yaṣṭi-hasti-vāraka-tāla-vr̥nta-mudgara-gadā-spr̥ktalā-kuddāla-āspʰāṭima-utpāṭima-udgʰāṭima-śatagʰni-tri-śūla-cakrāṇi
cala-yantrāṇi
//
Sentence: 7
śaktiprāsakuntahāṭakabʰiṇḍipālaśūlatomaravarāhakarṇakaṇayakarpaṇatrāsikādīni
ca
hulamukʰāni
//
śakti-prāsa-kunta-hāṭaka-bʰiṇḍi-pāla-śūla-tomara-varāha-karṇa-kaṇaya-karpaṇa-trāsika-ādīni
ca
hula-mukʰāni
//
Sentence: 8
tālacāpadāravaśārṅgāṇi
kārmukakodaṇḍadrūṇā
dʰanūṃṣi
//
tāla-cāpa-dārava-śārṅgāṇi
kārmuka-kodaṇḍa-drūṇā
dʰanūṃṣi
//
Sentence: 9
mūrvārkaśanagavedʰuveṇusnāyūni
jyāḥ
//
mūrvā-arka-śana-gavedʰu-veṇu-snāyūni
jyāḥ
//
Sentence: 10
veṇuśaraśalākādaṇḍāsananārācāś
ceṣavaḥ
//
veṇu-śara-śalākā-daṇḍa-āsana-nārācāś
ca+
iṣavaḥ
//
Sentence: 11
teṣāṃ
mukʰāni
cʰedanabʰedanatāḍanāny
āyasāstʰidāravāṇi
//
teṣāṃ
mukʰāni
cʰedana-bʰedana-tāḍanāny
āyasa-astʰi-dāravāṇi
//
Sentence: 12
nistriṃśamaṇḍalāgrāsiyaṣṭayaḥ
kʰaḍgāḥ
//
nistriṃśa-maṇḍala-agra-asi-yaṣṭayaḥ
kʰaḍgāḥ
//
Sentence: 13
kʰaḍgamahiṣavāraṇaviṣāṇadāruveṇumūlāni
tsaravaḥ
//
kʰaḍga-mahiṣa-vāraṇa-viṣāṇa-dāru-veṇu-mūlāni
tsaravaḥ
//
Sentence: 14
paraśukuṭʰārapaṭṭasakʰanitrakuddālakrakacakāṇḍaccʰedanāḥ
kṣurakalpāḥ
//
paraśu-kuṭʰāra-paṭṭasa-kʰanitra-kuddāla-krakaca-kāṇḍac-cʰedanāḥ
kṣura-kalpāḥ
//
Sentence: 15
yantragoṣpaṇamuṣṭipāṣāṇarocanīdr̥ṣadaś
cāśmāyudʰāni
//
yantra-goṣpaṇa-muṣṭi-pāṣāṇa-rocanī-dr̥ṣadaś
ca+
aśma-āyudʰāni
//
Sentence: 16
lohajālikāpaṭṭakavacasūtrakaṅkaṭaśiṃśumārakakʰaḍgidʰenukahastigocarmakʰuraśr̥ṅgasaṃgʰātaṃ
varmāṇi
//
loha-jālikā-paṭṭa-kavaca-sūtra-kaṅkaṭa-śiṃśumāraka-kʰaḍgi-dʰenuka-hasti-go-carma-kʰura-śr̥ṅga-saṃgʰātaṃ
varmāṇi
//
Sentence: 17
śirastrāṇakaṇṭʰatrāṇakūrpāsakañcukavāravāṇapaṭṭanāgodarikāḥ
peṭīcarmahastikarṇatālamūladʰamanikākapāṭakiṭikāpratihatabalāhakāntāś
cāvaraṇāṇi
//
śiras-trāṇa-kaṇṭʰa-trāṇa-kūrpāsa-kañcuka-vāra-vāṇa-paṭṭa-nāga-udarikāḥ
peṭī-carma-hasti-karṇa-tāla-mūla-dʰamani-kāka-pāṭa-kiṭikā-apratihata-balāha-kāntāś
ca+
āvaraṇāṇi
//
Sentence: 18
hastiratʰavājināṃ
yogyābʰāṇḍam
ālaṃkārikaṃ
samnāhakalpanāś
copakaraṇāni
//
hasti-ratʰa-vājināṃ
yogyā-bʰāṇḍam
ālaṃkārikaṃ
samnāha-kalpanāś
ca+
upakaraṇāni
//
Sentence: 19
aindrajālikam
aupaniṣadikaṃ
ca
karma
//
aindrajālikam
aupaniṣadikaṃ
ca
karma
//
Sentence: 20ab
karmāntānāṃ
ca
-
iccʰām
ārambʰaniṣpattiṃ
prayogaṃ
vyājam
uddayam
/
karma-antānāṃ
ca
-
iccʰām
ārambʰa-niṣpattiṃ
prayogaṃ
vyājam
uddayam
/
Sentence: 20cd
kṣayavyayau
ca
jānīyāt
kupyānām
āyudʰeśvaraḥ
//
E
kṣaya-vyayau
ca
jānīyāt
kupyānām
āyudʰa-īśvaraḥ
//
E
Chapter: 19
(Standardisation
of
Reights
and
measures)
Sentence: 1
pautavādʰyakṣaḥ
pautavakarmāntān
kārayet
//
pautava-adʰyakṣaḥ
pautava-karma-antān
kārayet
//
Sentence: 2
dʰānyamāṣā
daśa
suvarṇamāṣakaḥ
,
pañca
vā
guñjāḥ
//
dʰānya-māṣā
daśa
suvarṇa-māṣakaḥ
,
pañca
vā
guñjāḥ
//
Sentence: 3
te
ṣoḍaśa
suvarṇaḥ
karṣo
vā
//
te
ṣoḍaśa
suvarṇaḥ
karṣo
vā
//
Sentence: 4
catuṣkarṣaṃ
palam
//
catuṣ-karṣaṃ
palam
//
Sentence: 5
aṣṭāśītir
gaurasarṣapā
rūpyamāṣakaḥ
//
aṣṭa-aśītir
gaura-sarṣapā
rūpya-māṣakaḥ
//
Sentence: 6
te
ṣoḍaśa
dʰaraṇam
,
śaumbyāni
vā
viṃśatiḥ
//
te
ṣoḍaśa
dʰaraṇam
,
śaumbyāni
vā
viṃśatiḥ
//
Sentence: 7
viṃśatitaṇḍulaṃ
vajradʰaraṇam
//
viṃśati-taṇḍulaṃ
vajra-dʰaraṇam
//
Sentence: 8
ardʰamāṣakaḥ
māṣakaḥ
dvau
catvāraḥ
aṣṭau
māṣakāḥ
suvarṇo
dvau
catvāraḥ
,
aṣṭau
suvarṇāḥ
daśa
viṃśatiḥ
triṃśat
catvāriṃśat
śatam
iti
//
ardʰa-māṣakaḥ
māṣakaḥ
dvau
catvāraḥ
aṣṭau
māṣakāḥ
suvarṇo
dvau
catvāraḥ
,
aṣṭau
suvarṇāḥ
daśa
viṃśatiḥ
triṃśat
catvāriṃśat
śatam
iti
//
Sentence: 9
tena
dʰaraṇāni
vyākʰyātāni
//
tena
dʰaraṇāni
vyākʰyātāni
//
Sentence: 10
pratimānāny
ayomayāni
māgadʰamekalaśailamayāni
yāni
vā
nodakapradehābʰyāṃ
vr̥ddʰiṃ
gaccʰeyur
uṣṇena
vā
hrāsam
//
pratimānāny
ayomayāni
māgadʰa-mekala-śailamayāni
yāni
vā
na+
udaka-pradehābʰyāṃ
vr̥ddʰiṃ
gaccʰeyur
uṣṇena
vā
hrāsam
//
Sentence: 11
ṣaḍaṅgulād
ūrdʰvam
aṣṭāṅgulottarā
daśa
tulāḥ
kārayet
lohapalād
ūrdʰvam
ekapalottarāḥ
,
yantram
ubʰayataḥśikyaṃ
vā
//
ṣaḍaṅgulād
ūrdʰvam
aṣṭa-aṅgula-uttarā
daśa
tulāḥ
kārayet
loha-palād
ūrdʰvam
eka-pala-uttarāḥ
,
yantram
ubʰayataḥ-śikyaṃ
vā
//
Sentence: 12
pañcatriṃśatpalalohāṃ
dvisaptatyaṅgulāyāmāṃ
samavr̥ttāṃ
kārayet
//
pañca-triṃśat-palalohāṃ
dvi-saptaty-aṅgula-āyāmāṃ
sama-vr̥ttāṃ
kārayet
//
Sentence: 13
tasyāḥ
pañcapalikaṃ
maṇḍalaṃ
baddʰvā
samakaraṇaṃ
kārayet
//
tasyāḥ
pañca-palikaṃ
maṇḍalaṃ
baddʰvā
sama-karaṇaṃ
kārayet
//
Sentence: 14
tataḥ
karṣottaraṃ
palaṃ
palottaraṃ
daśapalaṃ
dvādaśa
pañcadaśa
viṃśatir
iti
padāni
kārayet
//
tataḥ
karṣa-uttaraṃ
palaṃ
pala-uttaraṃ
daśa-palaṃ
dvādaśa
pañcadaśa
viṃśatir
iti
padāni
kārayet
//
Sentence: 15
tata
āśatād
daśottaraṃ
kārayet
//
tata
ā-śatād
daśa-uttaraṃ
kārayet
//
Sentence: 16
akṣeṣu
nāndīpinaddʰaṃ
kārayet
//
akṣeṣu
nāndī-pinaddʰaṃ
kārayet
//
Sentence: 17
dviguṇalohāṃ
tulām
ataḥ
ṣaṇṇavatyaṅgulāyāmāṃ
parimāṇīṃ
kārayet
//
dvi-guṇa-lohāṃ
tulām
ataḥ
ṣaṇṇavaty-aṅgula-āyāmāṃ
parimāṇīṃ
kārayet
//
Sentence: 18
tasyāḥ
śatapadād
ūrdʰvaṃ
viṃśatiḥ
pañcāśat
śatam
iti
padāni
kārayet
//
tasyāḥ
śata-padād
ūrdʰvaṃ
viṃśatiḥ
pañcāśat
śatam
iti
padāni
kārayet
//
Sentence: 19
viṃśatitauliko
bʰāraḥ
//
viṃśati-tauliko
bʰāraḥ
//
Sentence: 20
daśadʰāraṇikaṃ
palam
//
daśa-dʰāraṇikaṃ
palam
//
Sentence: 21
tatpalaśatam
āyamānī
//
tat-pala-śatam
āya-mānī
//
Sentence: 22
pañcapalāvarā
vyāvahārikī
bʰājany
antaḥpurabʰājanī
ca
//
pañca-pala-avarā
vyāvahārikī
bʰājany
antaḥ-pura-bʰājanī
ca
//
Sentence: 23
tāsām
ardʰadʰaraṇāvaraṃ
palam
,
dvipalāvaram
uttaraloham
,
ṣaḍaṅgulāvarāś
cāyāmāḥ
//
tāsām
ardʰa-dʰaraṇa-avaraṃ
palam
,
dvi-pala-avaram
uttara-loham
,
ṣaḍ-aṅgula-avarāś
ca+
āyāmāḥ
//
Sentence: 24
pūrvayoḥ
pañcapalikaḥ
prayāmo
māṃsalohalavaṇamaṇivarjam
//
pūrvayoḥ
pañca-palikaḥ
prayāmo
māṃsa-loha-lavaṇa-maṇi-varjam
//
Sentence: 25
kāṣṭʰatulā
aṣṭahastā
padavatī
pratimānavatī
mayūrapadādʰiṣṭʰitā
//
kāṣṭʰa-tulā
aṣṭa-hastā
padavatī
pratimānavatī
mayūra-pada-adʰiṣṭʰitā
//
Sentence: 26
kāṣṭʰapañcaviṃśatipalaṃ
taṇḍulaprastʰasādʰanam
//
kāṣṭʰa-pañcaviṃśati-palaṃ
taṇḍula-prastʰa-sādʰanam
//
Sentence: 27
eṣa
pradeśo
bahvalpayoḥ
//
eṣa
pradeśo
bahv-alpayoḥ
//
Sentence: 28
iti
tulāpratimānaṃ
vyākʰyātam
//
iti
tulā-pratimānaṃ
vyākʰyātam
//
Sentence: 29
atʰa
dʰānyamāṣadvipalaśataṃ
droṇam
āyamānam
,
saptāśītipalaśatam
ardʰapalaṃ
ca
vyāvahārikam
,
pañcasaptatipalaśataṃ
bʰājanīyam
,
dviṣaṣṭipalaśatam
ardʰapalaṃ
cāntaḥpurabʰājanīyam
//
atʰa
dʰānya-māṣa-dvi-pala-śataṃ
droṇam
āya-mānam
,
sapta-aśīti-pala-śatam
ardʰa-palaṃ
ca
vyāvahārikam
,
pañca-saptati-pala-śataṃ
bʰājanīyam
,
dvi-ṣaṣṭi-pala-śatam
ardʰa-palaṃ
ca+
antaḥ-pura-bʰājanīyam
//
Sentence: 30
teṣām
āḍʰakaprastʰakuḍubāś
caturbʰāgāvarāḥ
//
teṣām
āḍʰaka-prastʰa-kuḍubāś
catur-bʰāga-avarāḥ
//
Sentence: 31
ṣoḍaśadroṇā
kʰārī
//
ṣoḍaśa-droṇā
kʰārī
//
Sentence: 32
viṃśatidroṇikaḥ
kumbʰaḥ
//
viṃśati-droṇikaḥ
kumbʰaḥ
//
Sentence: 33
kumbʰair
daśabʰir
vahaḥ
//
kumbʰair
daśabʰir
vahaḥ
//
Sentence: 34
śuṣkasāradārumayaṃ
samaṃ
caturbʰāgaśikʰaṃ
mānaṃ
kārayet
,
antaḥśikʰaṃ
vā
//
śuṣka-sāra-dāru-mayaṃ
samaṃ
catur-bʰāga-śikʰaṃ
mānaṃ
kārayet
,
antaḥ-śikʰaṃ
vā
//
Sentence: 35
rasasya
tu
surāyāḥ
puṣpapʰalayos
tuṣāṅgārāṇāṃ
sudʰāyāś
ca
śikʰāmānaṃ
dviguṇottarā
vr̥ddʰiḥ
//
rasasya
tu
surāyāḥ
puṣpa-pʰalayos
tuṣa-aṅgārāṇāṃ
sudʰāyāś
ca
śikʰā-mānaṃ
dvi-guṇa-uttarā
vr̥ddʰiḥ
//
Sentence: 36
sa
-pādapaṇo
droṇamūlyam
āḍʰakasya
pādonaḥ
,
ṣaṇmāṣakāḥ
prastʰasya
,
māṣakaḥ
kuḍubasya
//
sa-pāda-paṇo
droṇa-mūlyam
āḍʰakasya
pāda-ūnaḥ
,
ṣaṇ-māṣakāḥ
prastʰasya
,
māṣakaḥ
kuḍubasya
//
Sentence: 37
dviguṇaṃ
rasādīnāṃ
mānamūlyam
//
dvi-guṇaṃ
rasa-ādīnāṃ
māna-mūlyam
//
Sentence: 38
viṃśatipaṇāḥ
pratimānasya
//
viṃśati-paṇāḥ
pratimānasya
//
Sentence: 39
tulāmūlyaṃ
tribʰāgaḥ
//
tulā-mūlyaṃ
tri-bʰāgaḥ
//
Sentence: 40
caturmāsikaṃ
prātivedʰanikaṃ
kārayet
//
catur-māsikaṃ
prātivedʰanikaṃ
kārayet
//
Sentence: 41
apratividdʰasyātyayaḥ
sa
-pādaḥ
saptaviṃśatipaṇaḥ
//
apratividdʰasya+
atyayaḥ
sa-pādaḥ
sapta-viṃśati-paṇaḥ
//
Sentence: 42
prātivedʰanikaṃ
kākaṇīkam
ahar
ahaḥ
pautavādʰyakṣāya
dadyuḥ
//
prātivedʰanikaṃ
kākaṇīkam
ahar
ahaḥ
pautava-adʰyakṣāya
dadyuḥ
//
Sentence: 43
dvātriṃśadbʰāgas
taptavyājī
sarpiṣaḥ
,
catuḥṣaṣṭibʰāgas
tailasya
//
dvātriṃśad-bʰāgas
tapta-vyājī
sarpiṣaḥ
,
catuḥ-ṣaṣṭi-bʰāgas
tailasya
//
Sentence: 44
pañcāśad
bʰāgo
mānasrāvo
dravāṇām
//
pañcāśad
bʰāgo
māna-srāvo
dravāṇām
//
Sentence: 45
kuḍubārdʰacaturaṣṭabʰāgāni
mānāni
kārayet
//
kuḍuba-ardʰa-catur-aṣṭa-bʰāgāni
mānāni
kārayet
//
Sentence: 46
kuḍubāś
caturaśītir
vārakaḥ
sarpiṣo
mataḥ
//
kuḍubāś
catur-aśītir
vārakaḥ
sarpiṣo
mataḥ
//
Sentence: 47
catuḥṣaṣṭis
tu
tailasya
pādaś
ca
gʰaṭikānayoḥ
//
catuḥ-ṣaṣṭis
tu
tailasya
pādaś
ca
gʰaṭikā+
anayoḥ
//
Chapter: 20
(Measures
of
space
and
time)
Sentence: 1
mānādʰyakṣyo
deśakālamānaṃ
vidyāt
//
māna-adʰyakṣyo
deśa-kāla-mānaṃ
vidyāt
//
Sentence: 2
aṣṭau
paramāṇavo
ratʰacakravipruṭ
//
aṣṭau
parama-aṇavo
ratʰa-cakra-vipruṭ
//
Sentence: 3
tā
aṣṭau
likṣā
//
tā
aṣṭau
likṣā
//
Sentence: 4
tā
aṣtau
yūkā
//
tā
aṣtau
yūkā
//
Sentence: 5
tā
aṣṭau
yavamadʰyaḥ
//
tā
aṣṭau
yava-madʰyaḥ
//
Sentence: 6
aṣṭau
yavamadʰyā
aṅgulam
//
aṣṭau
yava-madʰyā
aṅgulam
//
Sentence: 7
madʰyamasya
puruṣasya
madʰyamāyā
anugulyā
madʰyaprakarṣo
vāṅgulam
//
madʰyamasya
puruṣasya
madʰyamāyā
anugulyā
madʰya-prakarṣo
vā+
aṅgulam
//
Sentence: 8
caturaṅgulo
dʰanurgrahaḥ
//
catur-aṅgulo
dʰanur-grahaḥ
//
Sentence: 9
aṣṭāṅgulā
dʰanurmuṣṭiḥ
//
aṣṭa-aṅgulā
dʰanur-muṣṭiḥ
//
Sentence: 10
dvādaśāṅgulā
vitastiḥ
,
cʰāyāpauruṣaṃ
ca
//
dvādaśa-aṅgulā
vitastiḥ
,
cʰāyā-pauruṣaṃ
ca
//
Sentence: 11
caturdaśāṅgulaṃ
śamaḥ
śalaḥ
parīrayaḥ
padaṃ
ca
//
catur-daśa-aṅgulaṃ
śamaḥ
śalaḥ
parīrayaḥ
padaṃ
ca
//
Sentence: 12
dvivitastir
aratniḥ
prājāpatyo
hastaḥ
//
dvi-vitastir
aratniḥ
prājāpatyo
hastaḥ
//
Sentence: 13
sa
-dʰanurgrahaḥ
pautavavivītamānam
//
sa-dʰanur-grahaḥ
pautava-vivīta-mānam
//
Sentence: 14
sa
-dʰanurmuṣṭiḥ
kuṣkuḥ
kaṃso
vā
//
sa-dʰanur-muṣṭiḥ
kuṣkuḥ
kaṃso
vā
//
Sentence: 15
dvicatvāriṃśadaṅgulas
takṣṇaḥ
krākacanikakiṣkuḥ
skandʰāvāradurgarājaparigrahamānam
//
dvi-catvāriṃśad-aṅgulas
takṣṇaḥ
krākacanika-kiṣkuḥ
skandʰa-āvāra-durga-rāja-parigraha-mānam
//
Sentence: 16
catuṣpañcāśadaṅgulaḥ
kūpyavanahastaḥ
//
catuṣ-pañcāśad-aṅgulaḥ
kūpya-vana-hastaḥ
//
Sentence: 17
caturaśītyaṅgulo
vyāmo
rajjumānaṃ
kʰātapauruṣaṃ
ca
//
catur-aśīty-aṅgulo
vyāmo
rajju-mānaṃ
kʰāta-pauruṣaṃ
ca
//
Sentence: 18
caturaratnir
daṇḍo
dʰanurnālikā
pauruṣaṃ
ca
gārhapatyam
//
catur-aratnir
daṇḍo
dʰanur-nālikā
pauruṣaṃ
ca
gārhapatyam
//
Sentence: 19
aṣṭaśatāṅgulaṃ
dʰanuḥ
patʰiprākāramānaṃ
pauruṣaṃ
cāgnicityānām
//
aṣṭa-śata-aṅgulaṃ
dʰanuḥ
patʰi-prākāra-mānaṃ
pauruṣaṃ
ca+
agni-cityānām
//
Sentence: 20
ṣaṭkaṃso
daṇḍo
brahmadeyātitʰyamānam
//
ṣaṭ-kaṃso
daṇḍo
brahma-deya-ātitʰya-mānam
//
Sentence: 21
daśadaṇḍo
rajjuḥ
//
daśa-daṇḍo
rajjuḥ
//
Sentence: 22
dvirajjukaḥ
parideśaḥ
//
dvi-rajjukaḥ
parideśaḥ
//
Sentence: 23
trirajjukaṃ
nivartanam
ekataḥ
//
tri-rajjukaṃ
nivartanam
ekataḥ
//
Sentence: 24
dvidaṇḍādʰiko
bāhuḥ
//
dvi-daṇḍa-adʰiko
bāhuḥ
//
Sentence: 25
dvidʰanuḥsahasraṃ
gorutam
//
dvi-dʰanuḥ-sahasraṃ
go-rutam
//
Sentence: 26
caturgorutaṃ
yojanam
//
catur-go-rutaṃ
yojanam
//
Sentence: 27
iti
deśamānam
//
iti
deśa-mānam
//
Sentence: 28
kālamānam
ata
ūrdʰvam
//
kāla-mānam
ata
ūrdʰvam
//
Sentence: 29
tuṭo
lavo
nimeṣaḥ
kāṣṭʰā
kallā
nālikā
muhūrtaḥ
pūrvāparabʰāgau
divaso
rātriḥ
pakṣo
māsa
r̥tur
ayanaṃ
saṃvatsaro
yugam
iti
kālāḥ
//
tuṭo
lavo
nimeṣaḥ
kāṣṭʰā
kallā
nālikā
muhūrtaḥ
pūrva-apara-bʰāgau
divaso
rātriḥ
pakṣo
māsa
r̥tur
ayanaṃ
saṃvatsaro
yugam
iti
kālāḥ
//
Sentence: 30
dvau
tuṭau
lavaḥ
//
dvau
tuṭau
lavaḥ
//
Sentence: 31
dvau
lavau
nimeṣaḥ
//
dvau
lavau
nimeṣaḥ
//
Sentence: 32
pañcanimeṣāḥ
kāṣṭʰāḥ
//
pañca-nimeṣāḥ
kāṣṭʰāḥ
//
Sentence: 33
triṃśatkāṣṭʰāḥ
kalāḥ
//
triṃśat-kāṣṭʰāḥ
kalāḥ
//
Sentence: 34
catvāriṃśatkalāḥ
nālikā
//
catvāriṃśat-kalāḥ
nālikā
//
Sentence: 35
suvarṇamāṣakāś
catvāraś
caturaṅgulāyāmāḥ
kumbʰaccʰidram
āḍʰakam
ambʰaso
vā
nālikā
//
suvarṇa-māṣakāś
catvāraś
catur-aṅgula-āyāmāḥ
kumbʰac-cʰidram
āḍʰakam
ambʰaso
vā
nālikā
//
Sentence: 36
dvināliko
muhūrtaḥ
//
dvi-nāliko
muhūrtaḥ
//
Sentence: 37
pañcadaśamuhūrto
divaso
rātriś
ca
caitre
cāśvayuje
ca
māsi
bʰavataḥ
//
pañca-daśa-muhūrto
divaso
rātriś
ca
caitre
ca+
āśvayuje
ca
māsi
bʰavataḥ
//
Sentence: 38
tataḥ
paraṃ
tribʰir
muhūrtair
anyataraḥ
ṣaṇmāsaṃ
vardʰate
hrasate
ceti
//
tataḥ
paraṃ
tribʰir
muhūrtair
anyataraḥ
ṣaṇ-māsaṃ
vardʰate
hrasate
ca+
iti
//
Sentence: 39
cʰāyāyām
aṣṭapauruṣyām
aṣṭādaśabʰāgaś
cʰedaḥ
,
ṣaṭpauruṣyāṃ
caturdaśabʰāgaḥ
,
tripauruṣyām
aṣṭabʰāgaḥ
,
dvipauruṣyāṃ
ṣaḍbʰāgaḥ
,
pauruṣyāṃ
caturbʰāgaḥ
,
aṣṭāṅgulāyāṃ
trayo
daśabʰāgāḥ
,
caturaṅgulāyāṃ
trayo
'ṣṭabʰāgāḥ
,
accʰāyo
madʰyāhna
iti
//
cʰāyāyām
aṣṭa-pauruṣyām
aṣṭādaśa-bʰāgaś
cʰedaḥ
,
ṣaṭ-pauruṣyāṃ
catur-daśa-bʰāgaḥ
,
tri-pauruṣyām
aṣṭa-bʰāgaḥ
,
dvi-pauruṣyāṃ
ṣaḍ-bʰāgaḥ
,
pauruṣyāṃ
catur-bʰāgaḥ
,
aṣṭa-aṅgulāyāṃ
trayo
daśa-bʰāgāḥ
,
catur-aṅgulāyāṃ
trayo+
aṣṭa-bʰāgāḥ
,
accʰāyo
madʰya-ahna
iti
//
Sentence: 40
parāvr̥tte
divase
śeṣam
evaṃ
vidyāt
//
parāvr̥tte
divase
śeṣam
evaṃ
vidyāt
//
Sentence: 41
āṣāḍʰe
māsi
naṣṭaccʰāyo
madʰyāhno
bʰavati
//
āṣāḍʰe
māsi
naṣṭac-cʰāyo
madʰya-ahno
bʰavati
//
Sentence: 42
ataḥ
paraṃ
śrāvaṇādīnāṃ
ṣaṇmāsānāṃ
dvyaṅgulottarā
māgʰādīnāṃ
dvyaṅgulāvarā
cʰāyā
iti
//
ataḥ
paraṃ
śrāvaṇa-ādīnāṃ
ṣaṇ-māsānāṃ
dvy-aṅgula-uttarā
māgʰa-ādīnāṃ
dvy-aṅgula-avarā
cʰāyā
iti
//
Sentence: 43
pañcadaśāhorātrāḥ
pakṣaḥ
//
pañcadaśa-aho-rātrāḥ
pakṣaḥ
//
Sentence: 44
somāpyāyanaḥ
śuklaḥ
//
soma-āpyāyanaḥ
śuklaḥ
//
Sentence: 45
somāvaccʰedano
bahulaḥ
//
soma-avaccʰedano
bahulaḥ
//
Sentence: 46
dvipakṣo
māsaḥ
//
dvi-pakṣo
māsaḥ
//
Sentence: 47
triṃśadahorātraḥ
karmamāsaḥ
//
triṃśad-aho-rātraḥ
karma-māsaḥ
//
Sentence: 48
sa
-ardʰaḥ
sauraḥ
//
sa-ardʰaḥ
sauraḥ
//
Sentence: 49
ardʰanyūnaś
cāndramāsaḥ
//
ardʰa-nyūnaś
cāndra-māsaḥ
//
Sentence: 50
saptaviṃśatir
nākṣatramāsaḥ
//
sapta-viṃśatir
nākṣatra-māsaḥ
//
Sentence: 51
dvātriṃśad
balamāsaḥ
//
dvātriṃśad
bala-māsaḥ
//
Sentence: 52
pañcatriṃśad
aśvavāhāyāḥ
//
pañcatriṃśad
aśva-vāhāyāḥ
//
Sentence: 53
catvāriṃśaddhastivāhāyāḥ
//
catvāriṃśadd-hasti-vāhāyāḥ
//
Sentence: 54
dvau
māsāv
r̥tuḥ
//
dvau
māsāv
r̥tuḥ
//
Sentence: 55
śrāvaṇaḥ
prauṣṭʰapadaś
ca
varṣāḥ
//
śrāvaṇaḥ
prauṣṭʰapadaś
ca
varṣāḥ
//
Sentence: 56
āśvayujaḥ
kārttikaś
ca
śarat
//
āśvayujaḥ
kārttikaś
ca
śarat
//
Sentence: 57
mārgaśīrṣaḥ
pauṣaś
ca
hemantaḥ
//
mārga-śīrṣaḥ
pauṣaś
ca
hemantaḥ
//
Sentence: 58
māgʰaḥ
pʰālgunaś
ca
śiśiraḥ
//
māgʰaḥ
pʰālgunaś
ca
śiśiraḥ
//
Sentence: 59
caitro
vaiśākʰaś
ca
vasantaḥ
//
caitro
vaiśākʰaś
ca
vasantaḥ
//
Sentence: 60
jyeṣṭʰāmūlīya
āṣāḍʰaś
ca
grīṣmaḥ
//
jyeṣṭʰāmūlīya
āṣāḍʰaś
ca
grīṣmaḥ
//
Sentence: 61
śiśirādy
uttarāyaṇam
//
śiśira-ādy
uttara-ayaṇam
//
Sentence: 62
varṣādi
dakṣiṇāyanam
//
varṣa-ādi
dakṣiṇa-ayanam
//
Sentence: 63
dvyayanaḥ
saṃvatsaraḥ
//
dvy-ayanaḥ
saṃvatsaraḥ
//
Sentence: 64
pañcasaṃvatsaro
yugam
/
iti
//
pañca-saṃvatsaro
yugam
/
iti
//
Sentence: 65ab
divasasya
haraty
arkaḥ
ṣaṣṭibʰāgam
r̥tau
tataḥ
/
divasasya
haraty
arkaḥ
ṣaṣṭi-bʰāgam
r̥tau
tataḥ
/
Sentence: 65cd
karoty
ekam
ahaścʰedaṃ
tatʰaivaikaṃ
ca
candramāḥ
//
karoty
ekam
ahaś-cʰedaṃ
tatʰā+
eva+
ekaṃ
ca
candramāḥ
//
Sentence: 66ab
evam
ardʰatr̥tīyānām
abdānām
adʰimāsakam
/
evam
ardʰa-tr̥tīyānām
abdānām
adʰimāsakam
/
Sentence: 66cd
grīṣme
janayataḥ
pūrvaṃ
pañcābdānte
ca
paścimam
//
E
grīṣme
janayataḥ
pūrvaṃ
pañca-abda-ante
ca
paścimam
//
E
Chapter: 21
(Collector
of
costums
and
tolls)
Sentence: 1
śulkādʰyakṣaḥ
śulkaśālāṃ
dʰvajaṃ
ca
prānmukʰam
udanmukʰaṃ
vā
mahādvārābʰyāśe
niveśayet
//
śulka-adʰyakṣaḥ
śulka-śālāṃ
dʰvajaṃ
ca
prān-mukʰam
udan-mukʰaṃ
vā
mahā-dvāra-abʰyāśe
niveśayet
//
Sentence: 2
śulkādāyinaś
catvāraḥ
pañca
vā
sārtʰopayātān
vaṇijo
likʰeyuḥ
-
ke
kutastyāḥ
kiyatpaṇyāḥ
kva
cābʰijñānaṃ
mudrā
vā
kr̥tā
iti
//
śulka-ādāyinaś
catvāraḥ
pañca
vā
sārtʰa-upayātān
vaṇijo
likʰeyuḥ
-
ke
kutastyāḥ
kiyat-paṇyāḥ
kva
ca+
abʰijñānaṃ
mudrā
vā
kr̥tā
iti
//
Sentence: 3
amudrāṇām
atyayo
deyadviguṇaḥ
//
amudrāṇām
atyayo
deya-dvi-guṇaḥ
//
Sentence: 4
kūṭamudrāṇāṃ
śulkāṣṭaguṇo
daṇḍaḥ
//
kūṭa-mudrāṇāṃ
śulka-aṣṭa-guṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 5
bʰinnamudrāṇām
atyayo
gʰaṭikāstʰāne
stʰānam
//
bʰinna-mudrāṇām
atyayo
gʰaṭikā-stʰāne
stʰānam
//
Sentence: 6
rājamudrāparivartane
nāmakr̥te
vā
sa
-pādapaṇikaṃ
vahanaṃ
dāpayet
//
rāja-mudrā-parivartane
nāma-kr̥te
vā
sa-pāda-paṇikaṃ
vahanaṃ
dāpayet
//
Sentence: 7
dʰvajamūlopastʰitasya
pramāṇam
argʰaṃ
ca
vaidehikāḥ
paṇyasya
brūyuḥ
"etatpramāṇenārgʰeṇa
paṇyam
idaṃ
kaḥ
kretā
"
iti
//
dʰvaja-mūla-upastʰitasya
pramāṇam
argʰaṃ
ca
vaidehikāḥ
paṇyasya
brūyuḥ
"etat-pramāṇena+
argʰeṇa
paṇyam
idaṃ
kaḥ
kretā
"
iti
//
Sentence: 8
triruddʰoṣitam
artʰibʰyo
dadyāt
//
tri-ruddʰa-uṣitam
artʰibʰyo
dadyāt
//
Sentence: 9
kretr̥saṃgʰarṣe
mūlyavr̥ddʰiḥ
sa
-śulkā
kośaṃ
gaccʰet
//
kretr̥-saṃgʰarṣe
mūlya-vr̥ddʰiḥ
sa-śulkā
kośaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 10
śulkabʰayāt
paṇyapramāṇa
mūlyaṃ
vā
hīnaṃ
bruvatas
tad
atiriktaṃ
rājā
haret
//
śulka-bʰayāt
paṇya-pramāṇa
mūlyaṃ
vā
hīnaṃ
bruvatas
tad
atiriktaṃ
rājā
haret
//
Sentence: 11
śulkam
aṣṭaguṇaṃ
vā
dadyāt
//
śulkam
aṣṭa-guṇaṃ
vā
dadyāt
//
Sentence: 12
tad
eva
niviṣṭapaṇyasya
bʰāṇḍasya
hīnaprativarṇakenārgʰāpakarṣaṇe
sārabʰāṇḍasya
pʰalgubʰāṇḍena
praticcʰādane
ca
kuryāt
//
tad
eva
niviṣṭa-paṇyasya
bʰāṇḍasya
hīna-prativarṇakena+
argʰa-apakarṣaṇe
sāra-bʰāṇḍasya
pʰalgu-bʰāṇḍena
praticcʰādane
ca
kuryāt
//
Sentence: 13
pratikretr̥bʰayād
vā
paṇyamūlyād
upari
mūlyaṃ
vardʰayato
mūlyavr̥ddʰiṃ
rājā
haret
,
dviguṇaṃ
vā
śulkaṃ
kuryāt
//
pratikretr̥-bʰayād
vā
paṇya-mūlyād
upari
mūlyaṃ
vardʰayato
mūlya-vr̥ddʰiṃ
rājā
haret
,
dvi-guṇaṃ
vā
śulkaṃ
kuryāt
//
Sentence: 14
tad
evāṣṭaguṇam
adʰyakṣasya
ccʰādayataḥ
//
tad
eva+
aṣṭa-guṇam
adʰyakṣasya
cʰādayataḥ
//
Sentence: 15
tasmād
vikrayaḥ
paṇyānāṃ
dʰr̥to
mito
gaṇito
vā
kāryaḥ
,
tarkaḥ
pʰalgubʰāṇḍānām
ānugrāhikāṇāṃ
ca
//
tasmād
vikrayaḥ
paṇyānāṃ
dʰr̥to
mito
gaṇito
vā
kāryaḥ
,
tarkaḥ
pʰalgu-bʰāṇḍānām
ānugrāhikāṇāṃ
ca
//
Sentence: 16
dʰvajamūlam
atikrāntānāṃ
cākr̥taśulkānāṃ
śulkād
aṣṭaguṇo
daṇḍaḥ
//
dʰvaja-mūlam
atikrāntānāṃ
ca+
akr̥ta-śulkānāṃ
śulkād
aṣṭa-guṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 17
patʰikotpatʰikās
tad
vidyuḥ
//
patʰika-utpatʰikās
tad
vidyuḥ
//
Sentence: 18
vaivāhikam
anvāyanam
aupāyikaṃ
yajñakr̥tyaprasavanaimittikaṃ
devejyācaulopanayanagodānavratadīkṣādiṣu
kriyāviśeṣeṣu
bʰāṇḍam
uccʰulkaṃ
gaccʰet
//
vaivāhikam
anvāyanam
aupāyikaṃ
yajña-kr̥tya-prasava-naimittikaṃ
deva+
ijyā-caula-upanayana-go-dāna-vrata-dīkṣā-ādiṣu
kriyā-viśeṣeṣu
bʰāṇḍam
uccʰulkaṃ
gaccʰet
//
Sentence: 19
anyatʰāvādinaḥ
steyadaṇḍaḥ
//
anyatʰā-vādinaḥ
steya-daṇḍaḥ
//
Sentence: 20
kr̥taśulkenākr̥taśulkaṃ
nirvāhayato
dvitīyam
ekamudrayā
bʰittvā
paṇyapuṭam
apaharato
vaidehakasya
tac
ca
tāvac
ca
daṇḍaḥ
//
kr̥ta-śulkena+
akr̥ta-śulkaṃ
nirvāhayato
dvitīyam
eka-mudrayā
bʰittvā
paṇya-puṭam
apaharato
vaidehakasya
tat
ca
tāvat
ca
daṇḍaḥ
//
Sentence: 21
śulkastʰānād
gomayapalālaṃ
pramāṇaṃ
kr̥tvāpaharata
uttamaḥ
sāhasadaṇḍaḥ
//
śulka-stʰānād
gomaya-palālaṃ
pramāṇaṃ
kr̥tvā+
apaharata
uttamaḥ
sāhasa-daṇḍaḥ
//
Sentence: 22
śastravarmakavacaloharatʰaratnadʰānyapaśūnām
anyatamam
anirvāhyaṃ
nirvāhayato
yatʰāvagʰuṣito
daṇḍaḥ
paṇyanāśaś
ca
//
śastra-varma-kavaca-loha-ratʰa-ratna-dʰānya-paśūnām
anyatamam
anirvāhyaṃ
nirvāhayato
yatʰā+
avagʰuṣito
daṇḍaḥ
paṇya-nāśaḥ
ca
//
Sentence: 23
teṣām
anyatamasyānayane
bahir
evoccʰulko
vikrayaḥ
//
teṣām
anyatamasya+
ānayane
bahir
eva+
uccʰulko
vikrayaḥ
//
Sentence: 24
antapālaḥ
sa
-pādapaṇikāṃ
vartanīṃ
gr̥hṇīyāt
paṇyavahanasya
,
paṇikām
ekakʰurasya
,
paśūnām
ardʰapaṇikāṃ
kṣudrapaśūnāṃ
pādikām
,
aṃsabʰārasya
māṣikām
//
anta-pālaḥ
sa-pāda-paṇikāṃ
vartanīṃ
gr̥hṇīyāt
paṇya-vahanasya
,
paṇikām
eka-kʰurasya
,
paśūnām
ardʰa-paṇikāṃ
kṣudra-paśūnāṃ
pādikām
,
aṃsa-bʰārasya
māṣikām
//
Sentence: 25
naṣṭāpahr̥taṃ
ca
pratividadʰyāt
//
naṣṭa-apahr̥taṃ
ca
pratividadʰyāt
//
Sentence: 26
vaideśyaṃ
sārtʰaṃ
kr̥tasārapʰalgubʰāṇḍavicayanam
abʰijñānaṃ
mudrāṃ
ca
dattvā
preṣayed
adʰyakṣasya
//
vaideśyaṃ
sārtʰaṃ
kr̥ta-sāra-pʰalgu-bʰāṇḍa-vicayanam
abʰijñānaṃ
mudrāṃ
ca
dattvā
preṣayed
adʰyakṣasya
//
Sentence: 27
vaidehakavyañjano
vā
sārtʰapramāṇaṃ
rājñaḥ
preṣayet
//
vaidehaka-vyañjano
vā
sārtʰa-pramāṇaṃ
rājñaḥ
preṣayet
//
Sentence: 28
tena
pradeśena
rājā
śulkādʰyakṣasya
sārtʰapramāṇam
upadiśet
sarvajñakʰyāpanārtʰam
//
tena
pradeśena
rājā
śulka-adʰyakṣasya
sārtʰa-pramāṇam
upadiśet
sarvajña-kʰyāpana+
artʰam
//
Sentence: 29
tataḥ
sārtʰam
adʰyakṣo
'bʰigamya
brūyāt
"idam
amuṣyām
uṣya
ca
sārabʰāṇḍaṃ
pʰalgubʰāṇḍaṃ
ca
,
na
nihūhitavyam
,
eṣa
rājñaḥ
prabʰāvaḥ
"
iti
//
tataḥ
sārtʰam
adʰyakṣo+
abʰigamya
brūyāt
"idam
amuṣyām
uṣya
ca
sāra-bʰāṇḍaṃ
pʰalgu-bʰāṇḍaṃ
ca
,
na
nihūhitavyam
,
eṣa
rājñaḥ
prabʰāvaḥ
"
iti
//
Sentence: 30
nihūhataḥ
pʰalgubʰāṇḍaṃ
śulkāṣṭaguṇo
daṇḍaḥ
,
sārabʰāṇḍaṃ
sarvāpahāraḥ
//
nihūhataḥ
pʰalgu-bʰāṇḍaṃ
śulka-aṣṭa-guṇo
daṇḍaḥ
,
sāra-bʰāṇḍaṃ
sarva-apahāraḥ
//
Sentence: 31ab
rāṣṭrapīḍākaraṃ
bʰāṇḍam
uccʰindyād
apʰalaṃ
ca
yat
/
rāṣṭra-pīḍā-karaṃ
bʰāṇḍam
uccʰindyād
apʰalaṃ
ca
yat
/
Sentence: 31cd
mahopakāram
uccʰulkaṃ
kuryād
bījaṃ
ca
durlabʰam
//
E
mahā-upakāram
uccʰulkaṃ
kuryād
bījaṃ
ca
durlabʰam
//
E
Chapter: 22
(Tariff
of
duties
and
tolls)
Sentence: 1
bāhyam
ābʰyantaraṃ
cātitʰyam
//
bāhyam
ābʰyantaraṃ
ca+
ātitʰyam
//
Sentence: 2
niṣkrāmyaṃ
praveśyaṃ
ca
śulkam
//
niṣkrāmyaṃ
praveśyaṃ
ca
śulkam
//
Sentence: 3
praveśyānāṃ
mūlyapañcabʰāgaḥ
//
praveśyānāṃ
mūlya-pañca-bʰāgaḥ
//
Sentence: 4
puṣpapʰalaśākamūlakandavāllikyabījaśuṣkamatsyamāṃsānāṃ
ṣaḍbʰāgaṃ
gr̥hṇīyāt
//
puṣpa-pʰala-śāka-mūla-kanda-vāllikya-bīja-śuṣka-matsya-māṃsānāṃ
ṣaḍ-bʰāgaṃ
gr̥hṇīyāt
//
Sentence: 5
śaṅkʰavajramaṇimuktāpravālahārāṇāṃ
tajjātapuruṣaiḥ
kārayet
kr̥takarmapramāṇakālavetanapʰalaniṣpattibʰiḥ
//
śaṅkʰa-vajra-maṇi-muktā-pravāla-hārāṇāṃ
taj-jāta-puruṣaiḥ
kārayet
kr̥ta-karma-pramāṇa-kāla-vetana-pʰala-niṣpattibʰiḥ
//
Sentence: 6
kṣaumadukūlakrimitānakaṅkaṭaharitālamanaḥśilāñjanahiṅgulukalohavarṇadʰātūnāṃ
candanāgurukaṭukakiṇvāvarāṇāṃ
carmadantāstaraṇaprāvaraṇakrimijātānām
ājaiḍakasya
ca
daśabʰāgaḥ
pañcadaśabʰāgo
vā
//
kṣauma-dukūla-krimi-tāna-kaṅkaṭa-hari-tāla-manaḥ-śilā-añjana-hiṅguluka-loha-varṇa-dʰātūnāṃ
candana-aguru-kaṭuka-kiṇva-avarāṇāṃ
carma-danta-āstaraṇa-prāvaraṇa-krimi-jātānām
āja-eḍakasya
ca
daśa-bʰāgaḥ
pañca-daśa-bʰāgo
vā
//
Sentence: 7
vastracatuṣpadadvipadasūtrakārpāsagandʰabʰaiṣajyakāṣṭʰaveṇuvalkalacarmamr̥dbʰāṇḍānāṃ
dʰānyasnehakṣāralavaṇamadyapakvān
nādīnāṃ
ca
viṃśatibʰāgaḥ
pañcaviṃśatibʰāgo
vā//
vastra-catuṣpada-dvipada-sūtra-kārpāsa-gandʰa-bʰaiṣajya-kāṣṭʰa-veṇu-valkala-carma-mr̥dbʰa-aṇḍānāṃ
dʰānya-sneha-kṣāra-lavaṇa-madya-pakvān
nādīnāṃ
ca
viṃśati-bʰāgaḥ
pañca-viṃśati-bʰāgo
vā//
Sentence: 8
dvārādeyaṃ
śulkaṃ
pañcabʰāgaḥ
ānugrāhikaṃ
vā
yatʰādeśopakāraṃ
stʰāpaytet//
dvārādeyaṃ
śulkaṃ
pañca-bʰāgaḥ
ānugrāhikaṃ
vā
yatʰā-deśa-upakāraṃ
stʰāpaytet//
Sentence: 9
jātibʰūmiṣu
ca
paṇyānāṃ
vikrayaḥ//
jāti-bʰūmiṣu
ca
paṇyānāṃ
vikrayaḥ//
Sentence: 10
kʰanibʰyo
dʰātupaṇyādāne
ṣaṭcʰatam
atyayaḥ//
kʰanibʰyo
dʰātu-paṇyādāne
ṣaṭ-cʰatam
atyayaḥ//
Sentence: 11
puṣpapʰalavāṭebʰyaḥ
puṣpapʰalādāne
catuṣpañcāśatpaṇo
daṇḍaḥ
//
puṣpa-pʰala-vāṭebʰyaḥ
puṣpa-pʰala-ādāne
catuṣ-pañcāśat-paṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 12
ṣaṇḍebʰyaḥ
śākamūlakandādāne
pādaūnaṃ
dvipañcāśatpaṇo
daṇḍaḥ
//
ṣaṇḍebʰyaḥ
śāka-mūla-kanda-ādāne
pāda-ūnaṃ
dvi-pañcāśat-paṇo
daṇḍaḥ
//
Sentence: 13
kṣetrebʰyaḥ
sarvasasyādāne
tripañcāśatpaṇaḥ
//
kṣetrebʰyaḥ
sarva-sasya-ādāne
tri-pañcāśat-paṇaḥ
//
Sentence: 14
paṇo
'dʰyardʰapaṇaś
ca
sītātyayaḥ
//
paṇo+
adʰyardʰa-paṇaś
ca
sītā-atyayaḥ
//
Sentence: 15ab
ato
navapurāṇāṃ
deśajāticaritrataḥ
/
ato
nava-purāṇāṃ
deśa-jāti-caritrataḥ
/
Sentence: 15cd
paṇyānāṃ
stʰāpayec
cʰuklam
atyayaṃ
cāpakārataḥ
//
E
paṇyānāṃ
stʰāpayet
śuklam
atyayaṃ
ca+
apakārataḥ
//
E
Chapter: 23
(Superintendent
of
yarns
(and
textiles))
Sentence: 1
sūtrādʰyakṣaḥ
sūtravarmavastrarajjuvyavahāraṃ
tajjātapuruṣaiḥ
kārayet
//
sūtra-adʰyakṣaḥ
sūtra-varma-vastra-rajju-vyavahāraṃ
taj-jāta-puruṣaiḥ
kārayet
//
Sentence: 2
ūrṇāvalkakārpāsatūlaśaṇakṣaumāṇi
ca
vidʰavānyaṅgākanyāpravrajitādaṇḍapratikāriṇībʰī
rūpājīvāmātr̥kābʰir
vr̥ddʰarājadāsībʰir
vyuparatopastʰānadevadāsībʰiś
ca
kartayet
//
ūrṇā-valka-kārpāsa-tūla-śaṇa-kṣaumāṇi
ca
vidʰavā-nyaṅgā-kanyā-pravrajitā-daṇḍa-pratikāriṇībʰī
rūpa-ājīvā-mātr̥kābʰir
vr̥ddʰa-rāja-dāsībʰir
vyuparata-upastʰāna-deva-dāsībʰiś
ca
kartayet
//
Sentence: 3
ślakṣṇastʰūlamadʰyatāṃ
ca
sūtrasya
viditvā
vetanaṃ
kalpayet
,
bahvalpatāṃ
ca
//
ślakṣṇa-stʰūla-madʰyatāṃ
ca
sūtrasya
viditvā
vetanaṃ
kalpayet
,
bahv-alpatāṃ
ca
//
Sentence: 4
sūtrapramāṇa
jñātvā
tailāmalakodvartanair
etā
anugr̥hṇīyāt
//
sūtra-pramāṇa
jñātvā
taila-āmalaka-udvartanair
etā
anugr̥hṇīyāt
//
Sentence: 5
titʰiṣu
pratimānadānaiś
ca
karma
kārayitavyāḥ
//
titʰiṣu
pratimāna-dānaiś
ca
karma
kārayitavyāḥ
//
Sentence: 6
sūtrahrāse
vetanahrāso
dravyasārāt
//
sūtra-hrāse
vetana-hrāso
dravya-sārāt
//
Sentence: 7
kr̥takarmapramāṇakālavetanapʰalaniṣpattibʰiḥ
kārubʰiś
ca
karma
kārayet
,
pratisaṃsargaṃ
ca
gaccʰet
//
kr̥ta-karma-pramāṇa-kāla-vetana-pʰala-niṣpattibʰiḥ
kārubʰiś
ca
karma
kārayet
,
pratisaṃsargaṃ
ca
gaccʰet
//
Sentence: 8
kṣaumadukūlakrimitānarāṅkavakārpāsasūtravānakarmāntāṃś
ca
prayuñjāno
gandʰamālyadānair
anyaiś
caupagrāhikair
ārādʰayet
//
kṣauma-dukūla-krimi-tāna-rāṅkava-kārpāsa-sūtra-vāna-karma-antāṃś
ca
prayuñjāno
gandʰa-mālya-dānair
anyaiś
ca+
aupagrāhikair
ārādʰayet
//
Sentence: 9
vastrāstaraṇaprāvaraṇavikalpān
uttʰāpayet
//
vastra-āstaraṇa-prāvaraṇa-vikalpān
uttʰāpayet
//
Sentence: 10
kaṅkaṭakarmāntāṃś
ca
tajjātakāruśilpibʰiḥ
kārayet
//
kaṅkaṭa-karma-antāṃś
ca
taj-jāta-kāru-śilpibʰiḥ
kārayet
//
Sentence: 11
yāś
cāniṣkāsinyaḥ
proṣitā
vidʰavā
nyaṅgāḥ
kanyakā
vātmānaṃ
bibʰr̥yuḥ
tāḥ
svadāsībʰir
anusārya
sa
-upagrahaṃ
karma
kārayitavyāḥ
//
yāś
ca+
aniṣkāsinyaḥ
proṣitā
vidʰavā
nyaṅgāḥ
kanyakā
vā+
ātmānaṃ
bibʰr̥yuḥ
tāḥ
sva-dāsībʰir
anusārya
sa-upagrahaṃ
karma
kārayitavyāḥ
//
Sentence: 12
svayam
āgaccʰantīnāṃ
vā
sūtraśālāṃ
pratyuṣasi
bʰāṇḍavetanavinimayaṃ
kārayet
//
svayam
āgaccʰantīnāṃ
vā
sūtra-śālāṃ
pratyuṣasi
bʰāṇḍa-vetana-vinimayaṃ
kārayet
//
Sentence: 13
sūtraparīkṣārtʰamātraḥ
pradīpaḥ
//
sūtra-parīkṣā-artʰa-mātraḥ
pradīpaḥ
//
Sentence: 14
striyā
mukʰasaṃdarśane
'nyakāryasambʰāṣāyāṃ
vā
pūrvaḥ
sāhasadaṇḍaḥ
,
vetanakālātipātane
madʰyamaḥ
,
akr̥takarmavetanapradāne
ca
//
striyā
mukʰa-saṃdarśane+
anya-kārya-sambʰāṣāyāṃ
vā
pūrvaḥ
sāhasa-daṇḍaḥ
,
vetana-kāla-atipātane
madʰyamaḥ
,
akr̥ta-karma-vetana-pradāne
ca
//
Sentence: 15
gr̥hītvā
vetanaṃ
karmākurvatyā
aṅguṣṭʰasaṃdaṃśaṃ
dāpayet
,
bʰakṣitāpahr̥tāvaskanditānāṃ
ca
//
gr̥hītvā
vetanaṃ
karma-akurvatyā
aṅguṣṭʰa-saṃdaṃśaṃ
dāpayet
,
bʰakṣita-apahr̥ta-avaskanditānāṃ
ca
//
Sentence: 16
vetaneṣu
ca
karmakarāṇām
aparādʰato
daṇḍaḥ
//
vetaneṣu
ca
karma-karāṇām
aparādʰato
daṇḍaḥ
//
Sentence: 17
rajjuvartakair
varmakāraiś
ca
svayaṃ
saṃsr̥jyeta
//
rajju-vartakair
varma-kāraiś
ca
svayaṃ
saṃsr̥jyeta
//
Sentence: 18
bʰāṇḍāni
ca
varatrādīni
vartayet
//
bʰāṇḍāni
ca
varatra-ādīni
vartayet
//
Sentence: 19ab
sūtravalkamayī
rajjur
varatrā
vaitravaiṇavīḥ
/
sūtra-valkamayī
rajjur
varatrā
vaitra-vaiṇavīḥ
/
Sentence: 19cd
sāmnāhyā
bandʰanīyāś
ca
yānayugyasya
karayet
//
E
sāmnāhyā
bandʰa-nīyāś
ca
yāna-yugyasya
karayet
//
E
Chapter: 24
(Director
of
agriculture)
Sentence: 1
sītādʰyakṣaḥ
kr̥ṣitantraśulbavr̥kṣāyurvedajñas
tajjñasakʰo
vā
sarvadʰānyapuṣpapʰalaśākakandamūlavāllikyakṣaumakārpāsabījāni
yatʰākālaṃ
gr̥hṇīyāt
//
sītā-adʰyakṣaḥ
kr̥ṣi-tantra-śulba-vr̥kṣa-āyur-vedajñas
taj-jña-sakʰo
vā
sarva-dʰānya-puṣpa-pʰala-śāka-kanda-mūla-vāllikya-kṣauma-kārpāsa-bījāni
yatʰā-kālaṃ
gr̥hṇīyāt
//
Sentence: 2
bahuhalaparikr̥ṣṭāyāṃ
svabʰūmau
dāsakarmakaradaṇḍapratikartr̥bʰir
vāpayet
//
bahu-hala-parikr̥ṣṭāyāṃ
sva-bʰūmau
dāsa-karma-kara-daṇḍa-pratikartr̥bʰir
vāpayet
//
Sentence: 3
karṣaṇayantropakaraṇabalīvardaiś
caiṣām
asaṅgaṃ
kārayet
,
kārubʰiś
ca
karmārakuṭṭākamedakarajjuvartakasarpagrāhādibʰiś
ca
//
karṣaṇa-yantra-upakaraṇa-balīvardaiś
ca+
eṣām
asaṅgaṃ
kārayet
,
kārubʰiś
ca
karmāra-kuṭṭāka-medaka-rajju-vartaka-sarpa-grāha-ādibʰiś
ca
//
Sentence: 4
teṣāṃ
karmapʰalavinipāte
tatpʰalahānaṃ
daṇḍaḥ
//
teṣāṃ
karma-pʰala-vinipāte
tat-pʰala-hānaṃ
daṇḍaḥ
//
Sentence: 5
ṣoḍaśadroṇaṃ
jāṅgalānāṃ
varṣapramāṇam
,
adʰyardʰam
ānūpānāṃ
deśavāpānām
,
ardʰatrayodaśāśmakānām
,
trayoviṃśatir
avantīnām
,
amitam
aparāntānāṃ
haimanyānāṃ
ca
,
kulyāvāpānāṃ
ca
kālataḥ
//
ṣoḍaśa-droṇaṃ
jāṅgalānāṃ
varṣa-pramāṇam
,
adʰyardʰam
ānūpānāṃ
deśa-vāpānām
,
ardʰa-trayodaśa+
aśmakānām
,
trayoviṃśatir
avantīnām
,
amitam
apara-antānāṃ
haimanyānāṃ
ca
,
kulyā-āvāpānāṃ
ca
kālataḥ
//
Sentence: 6
varṣatribʰāgaḥ
pūrvapaścimamāsayoḥ
,
dvau
tribʰāgau
madʰyamayoḥ
-
suṣamārūpam
//
varṣa-tri-bʰāgaḥ
pūrva-paścima-māsayoḥ
,
dvau
tri-bʰāgau
madʰyamayoḥ
-
suṣamā-rūpam
//
Sentence: 7
tasyopaladʰir
br̥haspateḥ
stʰānagamanagarbʰādʰānebʰyaḥ
śukrodayāstamayacārebʰyaḥ
sūryasya
prakr̥tivaikr̥tāc
ca
//
tasya+
upaladʰir
br̥haspateḥ
stʰāna-gamana-garbʰa-ādʰānebʰyaḥ
śukra-udaya-astamaya-cārebʰyaḥ
sūryasya
prakr̥ti-vaikr̥tāc
ca
//
Sentence: 8
sūryād
bījasiddʰiḥ
,
br̥haspateḥ
sasyānāṃ
stambakāritā
,
śukrād
vr̥ṣṭiḥ
/
iti
//
sūryād
bīja-siddʰiḥ
,
br̥haspateḥ
sasyānāṃ
stamba-kāritā
,
śukrād
vr̥ṣṭiḥ
/
iti
//
Sentence: 9ab
trayaḥ
saptāhikā
megʰā
aśītiḥ
kaṇaśīkarāḥ
/
trayaḥ
sapta-ahikā
megʰā
aśītiḥ
kaṇa-śīkarāḥ
/
Sentence: 9cd
ṣaṣṭir
ātapamegʰānām
eṣā
vr̥ṣṭiḥ
samā
hitā
//
ṣaṣṭir
ātapa-megʰānām
eṣā
vr̥ṣṭiḥ
samā
hitā
//
Sentence: 10ab
vātam
ātapayogaṃ
ca
vibʰajan
yatra
varṣati
/
vātam
ātapa-yogaṃ
ca
vibʰajan
yatra
varṣati
/
Sentence: 10cd
trīn
karīṣāṃś
ca
janayaṃs
tatra
sasyāgamo
dʰruvaḥ
//
trīn
karīṣāṃś
ca
janayaṃs
tatra
sasya-āgamo
dʰruvaḥ
//
Sentence: 11
tataḥ
prabʰūtodakam
alpodakaṃ
vā
sasyaṃ
vāpayet
//
tataḥ
prabʰūta-udakam
alpa-udakaṃ
vā
sasyaṃ
vāpayet
//
Sentence: 12
śālivrīhikodravatilapriyaṅgūdārakavarakāḥ
pūrvavāpāḥ
//
śāli-vrīhi-kodrava-tila-priyaṅgu-udāraka-varakāḥ
pūrva-vāpāḥ
//
Sentence: 13
mudgamāṣaśaimbyā
madʰyavāpāḥ
//
mudga-māṣa-śaimbyā
madʰya-vāpāḥ
//
Sentence: 14
kusumbʰamasūrakulattʰayavagodʰūmakalāyātasīsarṣapāḥ
paścādvāpāḥ
//
kusumbʰa-masūra-kulattʰa-yava-go-dʰūma-kalāya-atasī-sarṣapāḥ
paścād-vāpāḥ
//
Sentence: 15
yatʰartuvaśena
vā
bījavāpāḥ
//
yatʰā-r̥tu-vaśena
vā
bīja-vāpāḥ
//
This text is part of the
TITUS
edition of
Kautiliya Arthasastra
.
Copyright
TITUS Project
, Frankfurt a/M, 22.4.2012. No parts of this document may be republished in any form without prior permission by the copyright holder.